Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Investējot 2,4 miljonus eiro, Latvijas bioloģiskās pārtikas zīmols "Rūdolfs" plāno jaunu ceha un noliktavu būvniecību, informē SIA "Lat Eko Food" valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

SIA "Lat Eko Food" ar zīmolu "Rūdolfs" uzsākuši jaunu attīstības projektu, kā rezultātā būtiski tiks palielinātas ražošanas jaudas un tirgū piedāvāti jauni, inovatīvi produkti bērniem. Pašlaik norit darbs pie jaunā ražošanas ceha projektēšanas un pavasarī plānota jaunā ceha un noliktavu būvniecība. Tāpat projekts paredz papildus jaunas pildīšanas līnijas uzstādīšanu, kas ļaus dubultot ražošanas kapacitāti un ieviest inovatīvas tehnoloģijas un jaunus produktus.

Projektā plānots ieguldīt 2,4 miljonus eiro un tā pilnīgu realizāciju plānots pabeigt 2022. gadā.

Paplašināšanās projekts tiek realizēts saistībā ar straujo eksporta tirgus pieaugumu.

Šobrīd "Rūdolfs" ražotne atrodas Ādažos 2300 kvadrātmetru platībā.

Ādažos atvērts pirmais bioloģiskās pārtikas zīmola “Rūdolfs” mazumtirdzniecības veikals Latvijā.

“Rūdolfs” ir bioloģisko produktu zīmols, kura sortimentā ir līdz pat 100 dažādu kategoriju produkti - bērnu pārtika, kečupi, smūtiji, ievārīumi, augļu un dārzeņu krēmi, humosi un zivju krēmi.

"Jau kopš rūpnīcas atklāšanas, esam saņēmuši lielu klientu interesi par ražotnes veikalu, uzņēmumam attīstoties un produktu klāstam palielinoties, nolēmām par “Rūdolfs” veikala izveidi. Šeit pircējam būs iespēja iegādāties visus “Rūdolfs” produktus, jo ne vienmēr lielveikalu tīklos ir pieejams pilns produktu klāsts”, komentē SIA “Lat Eko Food” īpašniece Egija Martinsone.

Pēdējā gada laikā uzņēmuma attīstībā investēti 2.5 miljoni eiro, investīcijas ieguldītas ražotnes telpu paplašināšanā, uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas un uzstādīta ūdens recirkulācijas sistēma, kā rezultātā ražošanas efektivitāte un jauda ir palielināta līdz pat 2 reizēm.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājuma atsaukušies vairāki desmiti pārtikas nozares uzņēmumu, kas nekavējoties gatavi Ukrainai ziedot dažādus pārtikas produktus.

“Gan lieli, gan vidēji, gan mazi pārtikas ražotāji ir gatavi sniegt savu atbalstu, ziedot pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi nodrošināt produktus, kas šobrīd ir visnepieciešamākie, tāpat nozare gatava nodrošināt Ukrainas bēgļus ar darba vietām,” atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas koncerns Food Union Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedojis 26 tonnas pārtikas produktu un ir gatavs veikt vēl vairākus apjomīgus pārtikas kravu sūtījumus.

Savukārt šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu. Arī Dobeles dzirnavnieks turpinās sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem līdz pat kara beigām un arī pēc tam, lai palīdzētu valstij atkopties no kara sekām.

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 20.februārī 28. reizi veras durvis pasaulē nozīmīgākajai starptautiskai pārtikas izstādei Gulfood 2023, kurā Latvijas nacionālajā kopstendā piedalās 15 pārtikas uzņēmumi.

Latviju izstādē pārstāv SIA Markol (“Zaķumuižas minerālūdens”), SIA Felici, SIA Kārumu fabrika, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Stelpes minerālūdens, AS Tukuma piens, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Orkla Latvija, SIA Skrīveru saldumi, SIA Lat Eko Food (“Rūdolfs”), SIA Smartfoody (“Beginnings”).

174 m2 plašais Latvijas nacionālais kopstends atrodas Sheikh Saeed hallē starp Argentīnas, Japānas, Dienvidāfrikas un Ukrainas nacionālajiem kopstendiem.

Izstādes 24 hallēs piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieki no 125 valstīm. Paralēli izstādei notiek starptautiskā konference “Gulfood Inspire”, ekspertu darba grupas un diskusiju vakari.

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS Kalve Coffee (KALVE) paziņo par tā juridiskās formas maiņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) uz akciju sabiedrību (AS), padomes izveidi, kā arī uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu.

Tādējādi uzņēmums turpina aktīvu gatavošanos tā iecerētajam sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO).

“Reorganizācija uz akciju sabiedrību ir viens no priekšnoteikumiem, kuru esam īstenojuši, lai sagatavotos IPO. Iecerētais akciju piedāvājums ļaus mums piesaistīt papildu finanšu resursus, lai nodrošinātu uzņēmuma tālāku izaugsmi gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, piedāvājot baudīt ilgtspējīgu, pieejamu un kvalitatīvu kafiju arvien plašākam cilvēku lokam,” stāsta Gatis Zēmanis, AS Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Līdz ar juridiskās formas maiņu, izmantojot daļu no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, no 25 tūkstošiem eiro uz 100 tūkstošiem eiro palielināts arī uzņēmuma pamatkapitāls, kā arī izveidota uzņēmuma padome. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Rūdolfs Strēlis, padomē strādās arī uzņēmuma līdzdibinātājs Jānis Andersons un Justīne Lība Elferte. Tikmēr par valdes locekli, finanšu direktoru iecelts Jānis Zēgners.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

No 12.līdz 15. februārim Nirnbergā, Vācijā norisinās starptautiskā bioloģiskās lauksaimniecības izstāde un kongress "BioFach 2020", kurā piedalās arī ražotāji no Latvijas.

Izstādē "BioFach 2020" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošina dalību nacionālajā stendā 12 Latvijas bioloģiskās pārtikas ražotājiem: AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Milzu", SIA "LAT EKO FOOD", AS "Tukuma piens", SIA "Rāmkalni Nordeco", SIA "Kārumu fabrika", SIA "Ricberry", SIA "Pharmeko Lettland", SIA "L.Ē.V./Ekstraktu rūpnīca", SIA "KEEFA", SIA "LKOM",SIA "Trikātas Piens".

"BioFach 2020" ir viena no vadošajām bioloģiskās pārtikas izstādēm pasaulē, kas jau 31. reizi norisināsies Nirnbergā. 2019. gadā izstādē piedalījās aptuveni 3000 dalībnieki un to apmeklēja vairāk nekā 51 tūkstotis apmeklētāju no 143 valstīm.

Piektdien, 4. oktobrī, Ventspils pārstāvniecībā Rīgā tika parakstīts līgums starp PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" un SIA "Pillar Contractor" par jaunu īres mājokļu projektēšanu un būvniecību Saules ielā, Ventspilī.

Līguma parakstīšanā piedalījās Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs un SIA "Pillar Contractor" priekšsēdētājs Jānis Lāčaunieks un valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš atzīmēja: “Jaunu daudzdzīvokļu māju projektēšana un būvniecība Saules ielā, Ventspilī, ir ilgi lolots pilsētas attīstības projekts, īpaši, lai nodrošinātu modernu un pieejamu mājokļu piedāvājumu jaunajām ģimenēm un speciālistiem, kas vēlas savu nākotni veidot šeit. Jau 2026. gadā Ventspilī būs pieejami 60 jauni, mūsdienīgi dzīvokļi, kas ir būtisks pienesums pilsētas dzīvojamam fondam. Turklāt, Ventspils iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa priekšroku dotu trīsistabu dzīvokļiem, tāpēc tie projektā tiks izbūvēti visvairāk. Esam pateicīgi Ekonomikas ministrijai un finanšu institūcijai “Altum” par sniegto atbalstu šī projekta realizācijā, kas veicinās arī pilsētas ekonomisko izaugsmi un ventspilnieku dzīves kvalitātes paaugstināšanos.”

Aizvadītais gads autoremontu un apkopju jomā ir bijis gana izaicinošs - galvenā problēma industrijā ir kvalificēta darbaspēka trūkums, secina autoservisu platformas servix.lv līdzīpašnieks Rūdolfs Roze.

"Esam piedzīvojuši, ka vairāki autoservisi trūkstošā darbaspēka dēļ ir bijuši spiesti samazināt apjomus vai pat pārtraukt darbību. Darbinieku trūkums lielā mērā izskaidrojams ar zemo atalgojumu, ko autoserviss ir gatavs maksāt darbiniekiem kā arī to, ka autoīpašnieki nav gatavi maksāt "reālo" cenu par autoremontu vai apkopi," norāda R.Roze.

Viņaprāt, nozari arī būtiski kropļo valdošais nelegālo autoremontdarbnīcu skaits, kas var piedāvāt savus pakalpojumus par zemāko cenu. Līdz ar to Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā un tehniskais stāvoklis automašīnām bieži vien ir katastrofāls.

Db.lv jau rakstīja, ka platforma servix.lv izveidota, lai auto īpašniekiem bez maksas pāris minūšu laikā būtu iespējams salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniegtu iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” noslēdzis sadarbības līgumu ar “Energica” markas motociklu pārstāvi Latvijā “Energica Latvia”, kļūstot par pirmo apdrošināšanas uzņēmumu Latvijā, kas piedāvās elektrisko motociklu apdrošināšanu.

Latvijā joprojām autotransporta radītais vides piesārņojums turpina palielināties, un aptuveni 83 % siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) rada tieši privātie transportlīdzekļi. “Balcia” apņēmusies veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu pieejamību, atbalstot inovāciju attīstību un esot tuvāk klimata mērķu sasniegšanai.

Sadarbība ar pasaulē vadošo elektrisko motociklu izplatītāju “Energica Latvia” ir mērķtiecīgs solis, lai veicinātu Latvijas iedzīvotājus izvēlēties “zaļākus” transportlīdzekļus, atbalstot ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

“Tas ir mīts, ka apdrošinātāji piesardzīgi apdrošina elektriskos transportlīdzekļus. Mēs esam gatavi uzņemties risku, kas saistīti ar šo spēkratu remontdarbu izmaksu kompensāciju, jo uzskatām, ka apdrošināšana nedrīkst būt šķērslis iedzīvotāju vēlmei iekšdedzes spēkratu nomainīt uz videi draudzīgāku transportlīdzekli,” uzskata “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "ZGI Capital" izaugsmes kapitāla fonds "ZGI-4" investējis mikrobioloģiskā mēslojuma ražotāja SIA "Bio Investments" kapitālā, informē "ZGI Capital" pārstāvji.

Darījums apliecina, ka izaugsmes fonda investīcijas ir būtisks instruments zaļās ekonomikas atbalstam un ilgtspējīgo nozaru izaugsmes nodrošināšanai. Šobrīd aktualizējušies jautājumi par veselīgas ražas ieguvi, brīvu no ķīmisko vielu piesārņojuma un par šīs ražas sekmīgu pārdošanu eksporta tirgos. Jaunās investīcijas ļaus apmierināt augošo pieprasījumu pēc uzņēmumā ražotajiem produktiem – mikrobioloģiskajiem mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem.

Fonda finansējums tiks izmantots ražotnes modernizācijai, iegādājoties jaudīgas bioreaktoru līnijas, tāpat fonds izsniedzis arī apgrozāmo līdzekļu finansējumu. Šādi tiek atbalstīta uzņēmuma izaugsmes stratēģija – automatizēti procesi un produktu līnijas paplašināšana.

Līdz 2022. gada 20. jūlijam pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš metu konkursam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietai Rīgā, Priedaines ielā 20, informē Rīgas domē.

Konkursa mērķis ir iegūt pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus metus piemiņas vietai un parkam Anniņmuižas ielas posmā starp Paula Lejiņa ielu un Apuzes ielu.

Konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, vai personu apvienība, kas iesniedz konkursa nolikumam un tehniskās specifikācijas prasībām atbilstošu metu un ir spējīga to īstenot. Lai konkursa dalībnieks varētu kvalitatīvi izstrādāt metu, tam savā komandā jāiesaista sertificēts arhitekts, ainavu arhitekts un mākslinieks ar tēlnieka, dizainera vai līdzvērtīgu specializāciju.

Pretendentu iesniegtos metus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: piedāvājuma atbilstības konkursa mērķim un priekšmetam, mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes un telpiskās kompozīcijas kvalitātes, iekļaušanās pilsētvidē, kā arī piedāvātās materiālu izvēles koncepcijas. Metu konkursa balvu fonds ir 9500 eiro. Paredzamā līgumcena piemiņas vietas būvniecībai saskaņā ar piedāvāto metu: būvprojekta izstrādei – līdz 75 000 eiro, bet būvniecībai – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.