Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Tā kā Sandras Brāles (attēlā) profesionālā ikdiena saistīta ar sabiedriskajām attiecībām, bet pamatizglītība komunikācijas zinātnē bija iegūta pirms laba laika, bijis tikai likumsakarīgi pilnveidoties un turpināt studijas augstākā līmenī, izvēloties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmu Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība.

Kāpēc nolēmāt studēt tieši šajā studiju programmā?

Viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem bija daudzpusīgais un modernais RSU studiju programmas Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība piedāvājums, kas vērsts ne tikai uz sabiedriskajām attiecībām, bet arī līderības un vadības stratēģijām. Turklāt RSU docētāji ir pieredzes bagāti profesionāļi un eksperti.

Tāpat man bija būtiski, lai studiju programmas saturs ir mūsdienīgs un atbilstošs aktuālajām komunikācijas tendencēm un lai studiju laiks būtu pavadīts pēc iespējas kvalitatīvāk.

Ne mazāk svarīga bija iespēja apvienot studijas ar darbu, jo man nebūtu iespējas pakārtot savu profesionālo ikdienu lekcijām trīs vai četrus vakarus nedēļā, tāpēc lekciju plānojums piektdienu vakaros un sestdienās bija ļoti pieņemams.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) parakstīts sadarbības līgums ar Štādes slimnīcu par RSU filiāles izveidi.

Līgumu parakstīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons un Štādes klīnikas Neiroloģijas departamenta vadītājs profesors Holgers Šmits (Holger Schmidt), kurš ir sadarbības projekta koordinators no vācu puses. Vācijas delegācijā ir arī klīnikas vadītājs profesors Martins Graseli (Martin Grasselli) un Kardioloģijas departamenta vadītājs Dr. Sebastians Filips (Sebastian Philipp).

Sadarbība ar vācu klīniku uzsākta jau pirms diviem gadiem, un praksē tajā ir bijušas vairākas RSU Medicīnas fakultātes studentu grupas. Parakstītais līgums paredz studijas Štādes slimnīcā, kuru ietvaros būs ne tikai prakses, bet arī teorētiskā apmācība.

“RSU patlaban ir astoņi klīnisko studiju centri Vācijā, kuros studenti pilnveido zināšanas un prasmes. Sadarbība ar Štādes klīniku ir skats nākotnē, kas veicina studentu un docētāju mobilitāti. Tā piedāvā jaunas iespējas pētniecībai un studiju programmu modernizācijai, integrējot labāko Rietumeiropas partneru pieredzi,” uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.

"Strādājot kopā ar LVZU, mēs esam liecinieki tam, cik lielu spēku sniedz sadarbība. Kopā mēs atradīsim jaunus veidus, kā ieviest inovācijas pētniecībā un izglītībā, kā veicināt atklājumus un izstrādāt pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas. Ar šo partnerību mēs vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņemšanos veicināt izcilību un sabiedrības attīstību," sadarbības līguma parakstīšanas laikā LVZU Emanuela Levina centrā sacīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

"Apvienojot centienus, mūsu profesionālās komandas paaugstinās savu atpazīstamību Eiropā. Mums ir spēcīgs pamats sadarbībai, pateicoties ilggadējai draudzībai ar RSU, kas izpaužas dažādos līmeņos. Tā aizsākās jau padomju laikos. Es personīgi ļoti labi pazīstu šo universitāti, tāpēc esmu ļoti gandarīts un lepns, ka mēs tiekamies Kauņā, lai apmainītos ar labāko praksi," sacīja LVZU rektors profesors Rimants Benetis.

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Lai risinātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības izaicinājumus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūts attīstīs bērnu zobārstniecības centru, veidojot jaunu un mūsdienīgu infrastruktūru.

Jaunās telpas tiks plānotas tā, lai bērniem un pusaudžiem, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, nodrošinātu pielāgotu un modernizētu vidi, kurā iespējams saņemt augstvērtīgus zobārstniecības pakalpojumus, īpaši komplicētos gadījumos.

Valdība otrdien atbalstīja 3,28 miljonu eiro piešķiršanu jaunu telpu izveidei, kas tiks integrētas kopējā RSU infrastruktūrā un nākotnē nodrošinās arī ievērojami plašākas iespējas valsts apmaksātu bērnu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Bērnu zobārstniecības centra attīstība notiks plašāka RSU infrastruktūras projekta ietvaros, kur tiek plānota jaunas ēkas būvniecība, kas būs savienota ar esošajām ēkām, izmantojot pazemes līmeņa savienojumus un gaisa koridorus. Tas sekmēs daudz efektīvāku pakalpojumu sniegšanu un sadarbību starp dažādām nodaļām, kā arī atvieglos zobārstniecības studentu un rezidentu klīnisko apmācību.

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Durvis vēris Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs – izglītojoša, neparasta kultūrtelpa ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju.

Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.-30. gados un līdz šim kalpojusi topošo mediķu skološanai. Jaunais muzejs šo ekspozīciju atver ikvienam, piedāvājot iepazīt ķermeņu dažādību un ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.

Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem anatomisku preparātu – orgāniem, ķermeņa daļām un pat veseliem ķermeņiem, kas, pateicoties prasmīgam anatomu darbam, saglabājušies nemainīgi jau 100 gadus un kļuvuši par medicīnas vēstures materiālu mantojumu, iekļaujoties Nacionālajā muzeju krājumā. Šobrīd vēsturiskā kolekcija ieguvusi jaunu elpu – renovētu ēku, laikmetīgu interpretāciju un mūsdienīgu digitālu ietvaru, ļaujot ikvienam padziļināti izzināt cilvēka ķermeni.

Klātesot būvniecības darbu speciālistiem, studentu, mācībspēku, zinātnieku un augstskolas vadības pārstāvjiem, 26. augustā svinīgi atzīmēti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa spāru svētki.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs. Plānots, ka studenti un pētnieki jauno kompleksu Konsula ielā 21 sāks izmantot 2022. gadā.

“Rīgas Stradiņa universitāte ir spēcīga Eiropas zinātnes universitāte. Tas arī nosaka RSU ilgtermiņa attīstību. Ieguldot ERAF un RSU pašu pelnītos līdzekļus jaunā kompleksa būvniecībā, mēs stiprinām universitātes zinātnes un studiju kapacitāti rūpnieciskajā farmācijā, kas ir Latvijas viedā specializācijas joma. Rūpnieciskajai farmācijai ir augsts potenciāls inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Pasaules līmeņa farmācijas zināšanu koncentrēšana Konsula ielā 21 ievērojami stiprinās RSU un Latvijas ceļu uz šī mērķa sasniegšanu,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” janvāra vidū noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē.

Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un RSU Stomatoloģijas institūts līdz 2028.gada nogalei RSU kampusa teritorijā plāno izveidot modernu zobārstniecības prakses un studiju centru.

Jaunā studiju un zobārstniecības centra ēka atradīsies RSU kampusa teritorijā Dzirciema ielā 16/20, un tā plānošanas un projekta izstrādes darbi jau ir uzsākti.

Atbilstoši ieceres plāniem, RSU Bērnu zobārstniecības centrs atradīsies jaunbūves otrajā stāvā, trešajā stāvā plānotas RSU Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas telpas, savukārt pārējos stāvos Zobārstniecības fakultātes studiju, simulāciju u.c. telpas. Iecerēts, ka esošās ēkas ar jauno ēku būs savienotas ar gaisa koridoriem.

Kopumā ēkā būs seši stāvi, kur telpas aizņems ~4870 m2, savukārt Bērnu zobārstniecības centrs - 875 m2, kas ir ~21% no būves platības.

Ēkas plānotās būvniecības izmaksas tiek lēstas ~13,2 milj. eiro. Bērnu zobārstniecības centra izveidei paredzēti 3,2 milj. eiro. Centra būvniecība varētu tikt pabeigta 2028.gada nogalē.

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma galvenie izaicinājumi būs Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un drošība, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītāja, RSU vieslektore Aleksandra Palkova.

Kleinberga atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.

"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Valdība šodien lēma reorganizēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA), to integrējot Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

LSPA joprojām būs ar savu akadēmisku un zinātnisku autonomiju un saglabās savu nosaukumu un simboliku, lai attīstītu pētniecības izcilību veselības un sporta zinātņu nozarē, līdz ar to arī valsts sporta politikas jomu.

Plānots, ka LSPA tiks reorganizēta no 2026.gada 1.janvāra, kad tā turpinās pastāvēt kā RSU struktūrvienība.

Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome (AIP), izvērtējot IZM ieceri, pauda konceptuālu atbalstu šai idejai.

IZM uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" neparedz piešķirt zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums ir 1 vai 2, proti, LSPA, Banku augstskolai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Liepājas Universitātei, taču zinātnes bāzes neesamība būtiski apdraud augstskolas iespējas īstenot Augstskolu likumā noteiktos kritērijus zinātniskās darbības un tehnoloģiju pārneses procesa nodrošināšanai kā zinātniskajām institūcijām.

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) speciālistiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei.

Traumas, audzēji, iekaisumi, dažādas saslimšanas – ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkiem nepieciešamas mutes, sejas un žokļu kaulu operācijas. Lai atlabšana pēc ķirurģiskās manipulācijas būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, ir būtiski samazināt infekciju risku.

Latvijas Zinātnes padomes projektā MATRI-X («Antibakteriālu autologu fibrīna matricu izstrāde mutes, sejas un žokļu ķirurģijai», LZP-2020/1-0054) zinātnieki izstrādā jaunus materiālus klindamicīna (plaša spektra antibiotika) un autologu augšanas faktoru kontrolētai piegādei operācijas vietā.

Zāļu piegādes sistēmas nodrošina kontrolētu un lokālu aktīvo vielu piegādi un dozēšanu, padarot ārstēšanu efektīvāku un pacientiem draudzīgāku. Pacientiem zāles vairs nav jāuzņem orāli, jo tās tiek iestrādātas biomateriālā, no kura izdalās noteiktās devās un tieši iedarbojas uz bojātajiem audiem organismā.

Apmeklētājiem savas durvis vērusi kafejnīca Coffee Society – pirmais kofīšops Latvijā, kura ideja radusies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) biznesa inkubatorā B-Space.

Kafejnīcas ideju radījušas divas jaunās uzņēmējas un studentes, savu aizraušanos ar kafijas pasaules iepazīšanu pārvēršot reālā uzņēmumā. Coffee Society apmeklētāji varēs iepazīt kafijas pasauli, nogaršojot dzērienus, kuru receptes izstrādājušas pašas jaunās kafejnīcas vadītājas, iedvesmojoties no visdažādākajām pasaules kafiju receptēm un garšu salikumiem. Kafejnīcā būs iespējams arī piedalīties visdažādākajos kopienu veidojošos un saliedējošos pasākumos.

“Vidējais kafijas patērētājs izdzer 2 kafijas krūzes dienā. Tās ir 730 krūzītes gadā! Mēs vēlamies, lai šīs 730 reizes gadā ikviens varētu baudīt nevis viduvēju kafiju, bet tādu garšas buķeti, kas katru kafijas krūzi padarītu par baudījumu. Coffee Society izveidota arī kā ērta vieta, kur strādāt vai mācīties, satikties ar draugiem, gūt iedvesmu un izzināt plašo kafijas pasauli,” atklāj Coffee Society līdzdibinātāja Daniela Solovjova-Vlasova.

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.