Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nolēmis atsaukt jauno rēķinu pozīciju "Bioatkritumu izvešana", kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija "vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā", taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā informē uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā - koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) stratēģijā plānota privātā kapitāla piesaiste 2026.gadā, pirmdien RNP diskusijā par nepieciešamajām investīcijām dzīvojamā fonda atjaunošanā un kapitāla piesaisti šo projektu realizēšanai sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka RNP nākotnē sevi redz kā biržā kotētu uzņēmumu ar labu korporatīvo pārvaldību, kurš aktīvi iesaistās dzīvojamā fonda atjaunošanas projektos.

Ozoliņš informēja, ka nākamajos piecos gados RNP energoefektivitātes pasākumu finansēšanai būtu nepieciešami 240 miljoni eiro, tostarp 200 miljoni eiro pilnajiem energoefektivitātes projektiem 200 ēkām un 40 miljoni eiro daļējiem energoefektivitātes projektiem 800 ēkām.

Vidi degradējošo ēku sakārtošanai būs nepieciešami 30 miljoni eiro 300 ēkām, liftu atjaunošanai - 75 miljoni eiro 1200 ēkām, kā arī 22,5 miljoni eiro viedo ūdens skaitītāju uzstādīšanai (300 000 skaitītāji).

RNP ir 100% Rīgas domei piederošs uzņēmums. Tā pārvaldīšanā ir vairāk nekā 3800 dzīvojamo māju un būvju ar kopējo platību vairāk nekā 7,5 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 61,973 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kamēr kompānijas peļņa pieauga par 7,4% un bija 4,535 miljoni eiro.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) uzsācis vērienīgu ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu apsaimniekotajai ēkai Alberta ielā 2, informē RNP.

Ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas darbus veic SIA "Fasāde PRO", lai īstenotu projektu piesaistīts papildu finansējums konkursā "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2021.gadā" par summu 20 tūkst. eiro. Savukārt projekta kopējās izmaksas ir ap 127 tūkst. eiro. Projektu plānots pabeigt līdz šā gada rudenim.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2 celta 1906. gadā pēc arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 15 daudzstāvu mūra dzīvojamo ēku, un gandrīz puse no tām tagad ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Namu Alberta ielā 2 vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas.

SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pabeidzis ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu Alberta ielas 2 apsaimniekotajā ēkā.

Darbus veica SIA “Fasāde PRO”, savukārt ēkas fasādes atjaunošanas tehnisko dokumentāciju izstrādāja SIA „ADO birojs”. Lai īstenotu projektu, RNP piesaistīja papildu Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu 20 tūkst. eiro apmērā remontdarbu veikšanai. Savukārt projekta kopējās remontdarbu izmaksas veido 127 000 eiro.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2, Rīgā, celta 1906. gadā pēc ievērojamā arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Visu namu vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas, kura uzsver ēkas kompozīcijas vertikalitāti.

Latvijā vismaz uz nākamo apkures sezonu būtu jānosaka cenu griesti, šādu nostāju intervijā laikrakstam "Diena" paudis Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Krauklis atzīmējis, ka ar būtisku cenu pieaugumu saskaras pat tās pašvaldības, kurās siltuma iegūšanai izmanto šķeldu, jo arī tās cenas strauji aug. Ja siltumenerģijas cena apkures sezonā sasniedz 100 eiro par megavatstundu, tad liela daļa iedzīvotāju rēķinus samaksāt nevarēs, lēsa politiķis, uzsverot, ka tas izraisīs problēmu ķēdi.

"Domāju, ka vienīgais risinājums visai Latvijai būtu vismaz uz šo apkures sezonu noteikt cenu griestus. Citu risinājumu es nevaru iedomāties. Protams, ir mājokļa pabalsts, no kura pusi tagad ir apņēmusies segt valsts, bet uz mājokļa pabalstu var pretendēt personas ar diezgan zemiem ienākumiem, bet siltumenerģijas cena virs 100 eiro jau sitīs arī tiem iedzīvotājiem (vai nu tie ir pensionāri, vai ģimenes ar bērniem), kuriem formāli pabalsts nepienākas, bet kuri faktiski arī nespēs samaksāt. Tāpēc šeit vajadzētu būt valstiskam risinājumam," uzsvēris Valkas mērs.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" izsludinājis iepirkumu par ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem vitāli svarīgo ēkas centrālās apkures sistēmas uzturēšanas pakalpojumu nākamajā apkures sezonā, kad beigsies līgums ar uzņēmumu PS "Siltumserviss Rīga".

Ēkas centrālās apkures sistēmu tehniskās apkopes un ārpuskārtas remontu pakalpojums, kurā pretendenti piedāvājumu var iesniegt līdz š.g. 16. maijam, ietver arī apkures pieslēgšanu un atslēgšanu, apkures sistēmu stabilizēšanu, kā arī ēkas iekšējo siltumapgādes tīklu ārpuskārtas remontus.

"Būtiski, lai mūsu klienti saņem kvalitatīvu pakalpojumu par izdevīgu cenu, tāpēc izstrādājot iepirkuma prasības, esam paplašinājuši iespējamo pretendentu loku, sadalot Rīgu daļās. Šāds lēmums ļauj konkursam kvalificēties lielākam skaitam uzņēmumu. Līdzīgi esam rīkojušies ar iepirkumiem sniega tīrīšanas jomā, zāles pļaušanas, liftu uzturēšanas un citos līgumos, kur esam saņēmuši izdevīgāku cenas piedāvājumu nekā iepriekš. Rezultātā mūsu klienti saņem izdevīgākus pakalpojumus. Šis iepirkums pēc apjoma varētu būt interesants arī ārvalstu komersantiem – tāpēc ir publicēts arī ES Oficiālajā vēstnesī. Ceru, ka šis iepirkums nebūs izņēmums un pretendentu skaits būs lielāks nekā iepriekš," komentē RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Rīgā par arvien nopietnāku problēmu kļūst liftu apkalpošana daudzdzīvokļu mājās, jo padomju laikā celtajās mājās ir Baltkrievijā ražoti lifti, intervijā sacīja Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

"Tā ir topošā problēma. Visi padomju laikā celto māju lifti ir ražoti Baltkrievijā Mogiļevas rūpnīcā, no kuras mēs pēc sankciju ieviešanas neko īsti nevaram nopirkt," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš skaidroja, ka pašlaik remontdarbiem nepieciešamās detaļas tiek pasūtīts izgatavot citur, bet tas ir dārgāk. Tāpat ir mājas, kurās liftus lietderīgāk būtu nevis remontēt, bet nomainīt pret jauniem. Taču citu ražotāju liftiem ir atšķirīgi tehniskie parametri un tas nozīmē, ka, piemēram, būtu jāpārprojektē un jāpārbūvē liftu durvju atveres visā ēkā, jo liftiem atšķirsies durvju platums. Tāpat tādēļ, ka tirgū arvien mazāk ir pieejamas Mogiļevas rūpnīcas liftu detaļas, lifti var būt jāmaina arī tad, ja tagadējie vēl varētu būt remontējami.