«Ziniet, cilvēks ir tas, ko viņš ēd. Vai tas cilvēks, kurš gaļas paviljonā paiet garām dārgākajam stendam, lai steigtos, kur lētāk, arī kurpju veikalā ienācis, uzreiz sauc – nesiet un dodiet man pašas lētākās kurpes?», atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze iebildi, ka Latvijā nav pirktspējīgas publikas - cena par augstu, intervijā sacījis restorāna Vincents saimnieks un šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.
«Nē, tā vis nedara. Viņam tak nevajag kamašas, kas izjuks pēc pirmās valkāšanas, tupeles, kas bojā pēdu un muguru, kas spiež kāju un ir taisītas no mākslīgās ādas. Tāpat vajag uzmanīties ar to, ko liekam iekšā savā ķermenī, un tā darām katru dienu vismaz trīs reizes,» viņš turpinājis.
Uz laikraksta jautājumu: «Kā vērtējat lauku saimniecību stāvokli, zemnieku spējas un jaudas?» M. Rītiņš atbildējis:
«Varam lepoties ar mūsu pašu dārza zemenēm, meža gailenēm un lauka tomātiem. Tas viss ir tiešām īsts, Dieva radīts zieds, kas plaukst, aug dabā, saulē, lietū, augsnē atšķirībā no iesprostota frankenšteina tomāta. Tāpat ir mājas vistas un ir fabrikas broileri. Ir Baltijas lasis un Norvēģijas lasis. Radīts arī frankenšteina lasis, kurš būšot liels, divreiz ātrāk pieaugšot nekā parastais dabiskā ceļā, bet tas jau skaidrs, cik šis lasis būs deformēts. Par to nevienam nestāstīs. Tā ir problēma, ka pasaule tagad tiek radīta un piemērojas, lai daži ļaudis ātri tiek bagāti – pārtikas, naftas lauku un farmācijas koncernu īpašnieki. Viņiem atvēlē raust bagātību citi – kam ir šlipses un lakoti nadziņi, kuri nav dubļus briduši, tikai kantoros nosēdējuši. Viņi diktē, ko pasaulē ēdīs, ko pirks lielveikalos un kas tādējādi caur kuņģi ieceļos mūsu ķermeņos. Diezin vai šie daži bagātie bauda to pašu, ko citiem piedāvā savu veikalu ķēdēs.»