Tekstilnozares a/s Rita veikusi zīmola maiņu, lai iekarotu vietējo tirgu ar Latvijas dizaineru kolekcijām.
Kopš šā gada 19. septembra zīmols Rita ieguvis jaunu «seju», mainījies arī uzņēmuma sortiments – tradicionālos veļas izstrādājumus papildinājušas Latvijas dizaineru veidotas sieviešu apģērbu kolekcijas. Nākotnes ieceres saistās arī ar vīriešu modi un zīmola Rita nostiprināšanu eksportā. Pirmais mēnesis pēc zīmola maiņas apliecinājis, ka izvēle bijusi pareiza, apgalvo a/s Rita pārdošanas daļas vadītāja Jūlija Grabarovska.
Jauni vēji
A/s Rita nākamgad apritēs 90 gadi, un pārdzīvots ļoti daudz pārmaiņu. Šogad mainīta uzņēmuma koncepcija – līdzīgi kā lielie ražotāji Eiropā, a/s Rita izstrādā sezonas kolekcijas. Krievijā jau prezentēta 2014.gada pavasara –vasaras kolekcija, Latvijā ar labiem panākumiem pirms mēneša izrādīta rudens–ziemas apģērbu kolekcija.
«Pēdējos gados mums izdevies eksporta tirgos pierādīt sevi kā kvalitatīvu ražotāju, taču vēlējāmies nostiprināties arī vietējā tirgū ar savu zīmolu,» stāsta J. Grabarovska. Iepriekš Rita galvenokārt ražoja trikotāžas izstrādājumus pēc Zviedrijas kompānijas Hennes and Mauritz (H&M), Somijas, Krievijas un citu ārvalstu zīmolu pasūtījuma, tagad tās attīsta arī savu zīmolu kopā ar Latvijas dizaineriem Gintu Budi, Indru Miklāvu, Indru Salceviču un Svetlanu Meļņikovu.
«Zīmola maiņa vērsta galvenokārt uz to, lai paplašinātu vietējo tirgu,» uzsver J. Grabarovska. Viņa atzīst, ka daudzi cilvēki Latvijā nemaz nezina, ka a/s Rita ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura dalībnieku vidū ir uzņēmuma esošie un bijušie darbinieki un viņu mantinieki. Doma par sadarbību ar vietējiem dizaineriem nobriedusi jau pirms kāda laika, tagad izveidota ļoti spēcīga komanda, kas pamazām īsteno vērienīgas pārmaiņas uzņēmumā. Tas tiek darīts, izmantojot esošos tehnoloģiskos resursus, bez nozīmīgiem ieguldījumiem.
Šobrīd Rita vairāk strādā ar virsējo trikotāžu sievietēm – kleitām, kostīmiem, stāsta uzņēmuma pārstāve. Mērķauditorija ir strādājoša sieviete pēc 30 gadu vecuma. Pagaidām maz izstrādājumu tapis vīriešiem, taču šo segmentu plānots attīstīt. Joprojām veikalos nopērkama arī a/s Rita ražotā veļa, un no šās produkcijas atteikties nav plānots. Uzņēmuma priekšrocība tagad ir ļoti plašs sortiments, norāda J.Grabarovska. No kopējā realizācijas apjoma a/s Rita vietējais tirgus ir tikai 2–3%, tāpēc runāt par būtisku noieta pārdali nevar. Taču līdz 10% palielināt šo tirgus daļu ir reāli, lēš pārdošanas vadītāja.
Trūkst strādnieku
A/s Rita ir pilna cikla ražošanas uzņēmums – te ir adīšanas, krāsošanas, piegriešanas un šūšanas cehi. Tomēr adīšanas un krāsošanas iekārtu jauda ir noslogota tikai par 30%, jo trūkst darbinieku. Vidējais strādājošo vecums uzņēmumā ir 47 gadi, jaunus cilvēkus piesaistīt ir grūti, jo, piemēram, adīšanas un krāsošanas tehnologus tekstilnozarei Latvijā negatavo, trūkst arī šuvēju konveijera operācijām. Uzņēmums bija iecerējis izveidot mācekļu konveijeru, maksājot 70 latu stipendiju, līdz cilvēki apgūst profesiju. Taču ieceri noraidīja Valsts darba inspekcija, jo likums to neparedz.
A/s Rita iesaistījās NVA projektā par jauniešu nodarbinātību, taču no apmācītajiem jauniešiem pastāvīgā darbā nav palicis neviens. «Tekstiluzņēmumā darbs ir smags,» vieglās rūpniecības paradoksu akcentē J. Grabarovska. Daļējs risinājums ir darbinieku meklēšana reģionos. DB rakstīja, ka no pērnā decembra darbojas a/s Rita cehs Preiļos, nodarbinot vairāk nekā 30 cilvēku. Šobrīd tiek veidota arī filiāle Daugavpilī. Rūpnīca kopumā ražo 400–500 tūkst. trikotāžas izstrādājumu mēnesī.
#1/8
A/s Rita ražotnē
#2/8
A/s Rita ražotnē
#3/8
A/s Rita ražotnē
#4/8
A/s Rita ražotnē
#5/8
A/s Rita ražotnē
#6/8
A/s Rita ražotnē
#7/8
A/s Rita ražotnē
#8/8
A/s Rita ražotnē
