Latvijas ekonomikā ir vērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem pārkaršanas riskiem
Labā ziņa gan ir tā, ka visi DB aptaujātie eksperti uzskata: pārkaršana nav nenovēršama, saprātīgi rīkojoties, no tās ir iespējams izvairīties. Galvenais iemesls, kas pašlaik rada pārkaršanas riskus atšķirībā no laika posma starp 2004. un 2007. gadu, kad to izprovocēja kredītu bums, ir darbaspēka deficīts un ar to saistītais darba samaksas kāpums, kas apsteidz produktivitāti.
Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens norāda, ka pašreizējais bezdarba līmenis, kas saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem šā gada 31. jūlijā bija 7,1%, ir zemākais pēdējo astoņu gadu laikā. Tas savukārt rada darbaspēka pieejamības problēmas, kā rezultātā veidojas spiediens uz darba algām, kurām šogad bijis straujākais pieaugums pēdējo deviņu gadu laikā. Algu pieaugums ļoti ticami rezultēsies augstākās preču un pakalpojumu cenās, kas palielinās inflāciju. M. Hansens arī norāda, ka augošās darbaspēka izmaksas var radīt konkurētspējas problēmas eksportētājiem.
Arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes politikas vadītājs Uldis Rutkaste norāda uz problēmām ar darbaspēka piedāvājumu: «Ja tā saucamajos «treknajos gados» nonācām bezdibeņa malā nekontrolēta sprādzienveida pieprasījuma kāpuma dēļ, kad netika īstenoti inflācijas ierobežošanas pasākumi, tika īstenota nesaprātīga un ekspansīva budžeta politika, uzpūtās burbulis nekustamā īpašuma nozarē, banku kreditēšana sasniedza iepriekš neredzētus līmeņus, tad pašlaik saskaramies ar pavisam cita veida problēmām. Iemesls, kāpēc esam nonākuši situācijā, kad par pārkaršanas pazīmēm jārunā jau pie aptuveni 4% izaugsmes tempa, slēpjas apstāklī, ka kopš krīzes laika nav īstenotas vairākas būtiskas un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamas strukturālas reformas. Tā rezultātā 2007.–2008. gada krīzes sekas ir pārvarētas, bet parādās pārkaršanas pazīmes, kas šoreiz saistītas ar piedāvājuma puses faktoriem. Uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, tie ir spiesti samazināt savu rentabilitāti un līdz ar to arī investīcijas. Tas ierobežo gan konkrēto uzņēmēju, gan mūsu valsts konkurētspēju kopumā un samazina tautsaimniecības attīstības izredzes nākotnē.»
Visu rakstu Risku rada darbaspēka deficīts lasiet 8. septembra laikrakstā Dienas Bizness.