To Baltijas Ekonomikas forumā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan piebilstot, ka eiro, protams, nav risinājums visām problēmam, bet var palielināt valsts izaugsmes potenciālu. «Kad 2009. gadā Latvijas IKP nokrita par 18% un pieejamās finanses gāja mazumā, vienkārši nebija cita varianta, kā sākt samazināt izdevumus. Latvija no Baltijas valstīm demonstrēja vislielāko temperamentu fiskālajā frontē, taču te bija gan vislielākie pacēlumi nodokļu pacelšanas ziņā, bet arī vislielākie nodokļu ieņēmumu kritumi,» atzina I. Rimšēvičs.
Pirms ekonomikas krizes vislielākā Latvijas problēma bija tā, ka nekas netika darīts, lai finanšu plūsmas uz būvniecību apstādinātu, kas bija vienīgā Latvijas nozare, kas pārkarsa. « Lietuvā fiskāla vadība nebija daudz labāka, bet ekonomikas pārkaršana bija mazāka. Savukāt Igaunija, kamēr mēs cīnījāmies, lai paliktu virs ūdens, pietuvojās savam eiro ieviešanas mērķiem, ar ko Igauniju var apsveikt. Šī valsts ir labs paraugs tam, ka var sasniegt jebkuru mērķi, bet tam vajag stratēģiju un ambīcijas,» uzsver Latvijas Bankas prezidents.
«Latvija saņemas tad, kad ir iedzīta stūrī, kad situācija ir mazāk spiedīgā, Latvija atkal peld pa straumi. Tāpēc ceru, ka motivācija turpināt iesākto politiku nezudīs. Ceru, ka Latvija ir saņēmusi mācību, ka nevar pakļaut riskam nākotnes perspektīvas,» tā I. Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka vēl viena fiskālā konsolidācija Latvijā ir nepieciešama. «Kaut arī Latvijā situācija ir uzlabojusies, mēs vēl no meža ārā neesam. 400 milj. Ls ir jākonsolidē, lai samazinātu budžeta deficītu 2011. gadā līdz 6%. Tomēr pēc tam deficītam ir jāsarūk vēl, lai Latvijai būtu labākas perspektīvas. Tas nav viegls, bet reāls uzdevums,» sacīja baņkieris.