Kamēr Latvijā nav pabeigts budžeta konsolidācijas process, nav pamata cerēt uz straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, ceturtdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Kamēr konsolidācijas posms nav noslēdzies, tikmēr sapņot par vēl straujāku IKP izaugsmi nenākas,» sacīja Rimšēvičs un piebilda, ka ātrāku IKP izaugsmi veicinātu budžeta konsolidācijas procesa pabeigšana, kas dotu skaidru signālu, ka Latvija ir mācījusies no iepriekš pieļautajām kļūdām un ir atgriezusies ilgtermiņā uzturamu rādītāju zonā. «Tas noteikti nodrošinātu ātrāku IKP izaugsmi,» viņš teica.
Kā piemēru Latvijas Bankas prezidents minēja Igauniju, kuras ekonomika pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu pieaugusi par 8%.
Vienlaikus Rimšēvičs uzsvēra, ka nav bažu par to, ka Latvijas ekonomikā varētu iestāties stagnācija. «Nekādā gadījumā man nav bažu, ka Latvija pašlaik varētu nonākt stagnācijas teritorijā,» klāstīja Rimšēvičs un piemetināja, ka centrālā banka joprojām šim gadam saglabā IKP pieauguma prognozi 3,3% apmērā.
Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka 2011.gada sākumā preču eksports ir pieaudzis daudz straujāk, nekā prognozēts. Lai gan globālajās norisēs parādās jauni negatīvi notikumi un procesi (dabas un citādas katastrofas Japānā, tālāki politiski satricinājumi Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos, atsevišķu eiro zonas valstu problēmas, augsts ASV budžeta deficīts), tomēr Latvijas galveno partnervalstu izaugsmes prognozes pagaidām tiek uzlabotas.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka saglabājas un atsevišķos gadījumos pat pieaug vairāki izaugsmes riska faktori. Pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā bijis kritums, un, lai gan izaugsme pēdējos mēnešos pakāpeniski atjaunojas, nenoteiktība par rūpniecības attīstību diemžēl saglabājas. «Pirmkārt, ražošanas jaudu noslodze lielajās rūpniecības grupās – metālapstrādē, kokapstrādē, tekstilrūpniecībā un daļēji arī pārtikas rūpniecībā ir atgriezusies pie pirmskrīzes līmeņa. Otrkārt, arvien vairāk rūpniecības uzņēmumu pauž viedokli, ka 2011.gadā neplāno būtiskas investīcijas, jo nav skaidrības ne par ārējo vidi, ne par Latvijas valdības plānotajiem konsolidācijas pasākumiem, tostarp nodokļu pārmaiņām 2012.gadā,» sacīja Rimšēvičs.
Viņš atzina, ka arī mazumtirdzniecības dati pašlaik diemžēl norāda uz mazāku pieauguma tempu, jo iedzīvotāju piesardzība tēriņos un pirktspēju pasliktinošie nodokļu likmju palielinājumi nav labvēlīgs fons pārdošanas apmēru kāpumam. «Tāpēc var pieņemt, ka tirdzniecības izaugsme šogad paliks gausa un samērā svārstīga,» norādīja Rimšēvičs un piebilda, ka arī Eiropas Komisijas publicētie aprīļa konfidences rādītāji uzrāda iedzīvotāju un tirgotāju noskaņojuma pasliktināšanos.
«Par pirmā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma datiem domāju – negaidījām īpašu pieaugumu un Latvijas Bankas prognozētājiem, ekonomistiem tas nebija pārsteigums. Nākotnei svarīgi vēl un vēlreiz uzsvērt, ka nekāda tālāka nodokļu celšanas nenotiks,» teica Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 3,4%, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo laika periodu. Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP 2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, palielinājies par 0,2%.
Precizēts un izvērsts 2011.gada pirmā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 2011.gada 9.jūnijā.
