«Latvijas Banka, tās vadība paliks Rīgā, un mans atalgojums nemainīsies. Darba gan būs vairāk,» uzsvēris centrālās bankas vadītājs.

«Ir vienkāršoti skatīt iestāju eirozonā tikai kā banknošu un monētu nomaiņu. Tagad valdības cilvēki ar lielu piepūli vēlas panākt labākus noteikumus Latvijai Briselē – vai tie būtu lauksaimniecības platībmaksājumi vai kohēzijas līdzekļu saņemšana. Viņi nespēj rast risinājumu tik sekmīgi, būdami ārpus eirozonas – jo nav kontaktu, nav iespēju apliecināt Latviju vēlreiz kā pilnvērtīgu dalībvalsti. Eirozonas 17 ministri, 17 premjeri, 17 valstu pārstāvji dažādās kombinācijās viens otru pazīst daudz vairāk, līdz ar to vairāk uzticas, zina, kā kurais rīkosies dažādās situācijās. Latvijai esot eirozonā, mūsu ietekme palielinās,» viņš skaidrojis.

«Vai Latvijai būs jāsedz grieķu parādi? Nekā tamlīdzīga,» akcentējis Rimšēvičs. «Pirmkārt, Latvija piedalīsies kopīgā stabilitātes fondā ar 28 miljoniem latu gadā, ko iemaksāsim kapitālā, kā savulaik iemaksājām SVF kapitālā. Vienkāršāk sakot, iegādāsimies apdrošinājuma polisi, ticamāk, priekš nebaltām dienām – ja ar pašiem gadītos ķibele. Pat tad, ja no fonda aizdos līdzekļus kritiskā situācijā nonākušām valstīm, Latvija neaizdos naudu tieši. To darīs no eiro stabilitātes fonda, un Latvijai būs prasības pret šo fondu. Otrkārt, dalībvalstis aizdod proporcionāli, un lauvas tiesa naudas ir no Vācijas, Francijas, pārējo lielo valstu ieguldījumiem,» viņš skaidrojis.

«Ja vēlamies būt eiropieši vārda pilnā nozīmē, ir aplam domāt, ka visapkārt Eiropā ekonomika bruks vai stagnēs un tikai Latvija neskarta vēsi noraudzīsies no malas. Tas ietekmēs mūsu tirdzniecību un preču noietu, investīciju pieplūdi, jo pasaule šobrīd ir saimnieciski ļoti cieši saistīta,» Latvijas Avīzei teicis centrālās bankas vadītājs.