Sestdien, 19. augustā jau 12. gadu pēc kārtas norisināsies gada vērienīgākais Latvijas seno spēkratu salidojums Rīga Retro 2017, kurā pirmo reizi plašākai publikai pēc restaurācijas tiks izrādīts pagājušā gadsimta lepnākais Austrumeiropas autobuss – Ikarus 55 Lux, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Rolands Rumba.

Autobuss ražots 1966. gadā Ungārijā un tika lietots visā plašajā Padomju Savienībā un citās sociālisma valstīs. Arī Rīgas autobusu parka rīcībā bija šī modeļa autobusi un pārsvarā tie tika lietoti starppilsētu maršrutos, kā arī tika braukts tālākos reisos uz Ļeņingradu, Tallinu un Viļņu. Ikarus luksus modeļa autobusiem standarta komplektācijā ietilpa 32 ērtas pasažieru sēdvietas, no kurām astoņas varēja būt aprīkotas ar galdiņiem. Salona aizmugurē atradās pat neliels bāriņš. Dodoties tālākos reisos, oficiante pasažieriem pasniedza atvēsinošus dzērienus. Jāpiezīmē gan, ka PSRS no šīm ekstrām atteicās, nelielo bāru aizvietojot ar papildus sēdvietām. Toties padomju valstī izmantotajiem autobusiem bija sava atšķirības zīme, proti, efektīgs prožektors autobusa priekšpusē uz jumta.

Līdz jaunā mācību gada sākumam Rīgas satiksme pilsētas skolu rīcībā nodos 15 autobusus

Līdz jaunā mācību gada sākuma uzņēmums Rīgas satiksme pilsētas skolu vajadzībām nodos 15 midibusus. Patlaban jau sagatavoti pirmie septiņi autobusi. Tie ir krāsoti oranžā krāsā, uz autobusiem izvietotas attiecīgas brīdinājuma zīmes, ka tajos tiek pārvadāti bērni.

Autobusus vispirms saņems mācību iestādes, kurās ir daudz sporta sekciju, koru, deju grupu u.tml. Pagaidām vēl tiek precizētas tās skolas, kuras pirmās saņems minētos transportlīdzekļus. Pašvaldība nodrošinās arī nepieciešamo autobusu vadītāju skaitu.

Uzņēmums Rīgas satiksme kopš 2013. gada katru gadu saņem 35 jaunus lielākas ietilpības autobusus, tādējādi pilsētas maršrutu tīklā samazinās vajadzība pēc šādas ietilpības transporta līdzekļiem. Patlaban 15 midibusi ir noņemti no ekspluatācijas sabiedriskā transporta maršrutos, tāpēc ir iespējams tos nodot Rīgas skolām. Visi autobusi ir labā tehniskā stāvoklī un droši izmantojami mācību iestāžu vajadzībām, apgalvo uzņēmumā.

AS Hansabuss iegādājusies 91 procenta kontrolpaketi Latvijas uzņēmumā SIA Tukuma Auto, kas piedāvā autobusu transporta pakalpojumus Latvijā, kā arī nacionālus un starptautiskus autotransporta pakalpojumus, ko sniedz tā meitas uzņēmums.

«Tas ir stratēģisks lēmums, gatavojoties 2020. gada Latvijas valsts un čartera autobusu transporta tirgus atvēršanai. Starpposma periodā plānojam labāk iepazīt Latvijas tirgus specifiku un attīstīt vietējo kompetenci. Mēs plānojam vēl vairāk paplašināties sabiedrisko autobusu transporta tirgū un čartera autobusu tirgū Latvijā, kā arī redzam potenciālu Lietuvas tirgū,» norāda AS Hansabuss valdes loceklis Neeme Tammis.

Līdzšinējais kontrolpaketes īpašnieks un Tukuma Auto valdes loceklis Ilgvars Kalniņš turpinās strādāt SIA Tukuma Auto uzraudzības padomē un aktīvi darboties uzņēmumā. Otrs valdes loceklis Māris Lipkins turpinās darbu savā līdzšinējā amatā. Hansabuss Latvijas uzņēmējdarbības vienību vadīs pašreizējais Hansabuss Eesti izpilddirektors un valdes loceklis Sergejs Vahnitskis. Hansabuss paziņos par izpilddirektora un valdes locekļa amata kandidatūru Igaunijā tuvākajā nākotnē.

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Šveices sadarbības programmas ieguldījums saņēmējvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā, ir novērtēts ļoti labi gan no atbilstības, gan efektivitātes, lietderības un ilgtspējas viedokļa, liecina neatkarīgu ekspertu izvērtējums, informē Finanšu ministrija.

Kopumā programmas projekti ir veiksmīgi īstenoti un to mērķi ir sasniegti vai pat pārsniegti.

Padziļināts projektu izvērtējums rāda, ka tie nesuši pozitīvu pievienoto vērtību un būtisku ieguldījumu sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības jautājumu risināšanai dažādās jomās un reģionos visās saņēmējvalstīs. Pozitīvais rezultāts lielā mērā panākts, pateicoties sekmīgai un profesionālai projektu pieteikumu sagatavošanai un uzraudzībai. Tāpat Šveice novērtē to, ka projektu rezultātā stiprinātas bilaterālās attiecības ar saņēmējvalstīm.

Neskatoties uz to, ka projektu ieviešanas efektivitāte ir novērtēta pozitīvi, izvērtējumā norādīts, ka to varētu vēl uzlabot, vienkāršojot procesus un kontroles. Tomēr jāsaka, ka Šveices programma ir tik pieprasīta tieši vienkāršotās projektu pieteikšanas dēļ.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."