Viņaprāt, apbūves projekti šajā pilsētas daļā nav pietiekami sinhronizēti. Princis pauda, ka Vecrīgā, domājot par tās centrālo daļu, Viduslaiku kodolu, ēku atjaunošanai būtu vairāk jātuvinās vēsturiskam būvapjomam un raksturam.
Arhitekts uzskata, ka kopumā attiecībā uz būvniecību Vecrīgā vajadzētu būt konservatīvākiem.
«Rāmi», kurā tiek pieņemti lēmumi par būvniecību, Princis gan uzskata par pietiekami optimālu. Lēmumu pieņemšanā esot «līdzsvaru balanss», tie tiek pieņemti koleģiālās profesionālās institūcijās un nevarot teikt, ka viens cilvēks var visu ietekmēt.
Raksti par tēmu
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas BiznessRunājot par jaunbūvēm pilsētā kopumā, Princis sacīja, ka attīstība ir, tai skaitā ir vairāki projekti, kuri krīzes laikā piebremzējušies vai apstājušies, bet tagad atgriežas apritē, iegūst jaunas formas un meklē iespējas attīstīties.
Vaicāts, kādas pārmaiņas tuvāko desmit gadu laikā var sagaidīt attiecībā uz Daugavas krasta teritorijām, Princis pauda, ka tas ir resurss, kuru «mēs nemākam un neprotam izmantot no pilsētvides viedokļa», tomēr tam esot iepriekš nosacīti iemesli. Viņš teica, ka tā ir krastmala, kura saņemta mantojumā no padomju laikiem, kad tika uzskatīts, ka cilvēkam tur nav ko darīt. Tā ir fiziska barjera, klāstīja Princis.
«Ir vajadzīgi kaut kādi grūdieni no vienas vai otras puses, lai lietas mainītos,» atzina arhitekts.
