Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā veica 91 tematisko pārbaudi dažādās tirdzniecības vietās, un to laikā tika konfiscēta tonna ogu, augļu un dārzeņu, kas patlaban nodota Rīgas Nacionālajam zoodārzam un Latgales zoodārzam, informē VID.

Pārbaudes tika veiktas tirgos Rīgā un citur Latvijā – Tukuma, Jelgavas, Jūrmalas, Daugavpils un Liepājas tirgos. Pārbaužu laikā VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir preču izcelsme pārdošanā esošajām precēm, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Pārbaužu laikā 75 gadījumos konstatēti dažādi ar tirdzniecības noteikumu un darba tiesisko attiecību neievērošanu saistīti pārkāpumi. Kopumā tirgos VID konfiscēja 915,50 kilogramus dārzeņu, ogu un augļu – 104,7 kilogramus ķiršu, 252,4 kilogramus zemeņu, 11,5 kilogramus saldo piparu, piecus kilogramus vīnogu, desmit kilogramus aprikožu, 192,1 kilogramu tomātu, 176 kilogramus arbūzu, 26 kilogramus persiku. Tāpat tika konfiscēti arī 64 kilogrami kāpostu, 72 kilogrami gurķu un divi kilogrami ķiploku; tāpat tika konfiscētas arī 79 saulespuķu sēklu paciņas un deviņi iepakojumi ikru. Savukārt ielu tirdzniecības vietu pārbaužu rezultātā VID kopumā konfiscēja 96,9 kilogramus augļu un ogu (21,9 kilogramus saldo ķiršu, četrus kilogramus aveņu, 18 kilogramus tomātu, 14 kilogramus kāpostu un 39 kilogramus zemeņu).

16.aprīlī starptautiskā operācijā Rīgas ostā aizturētā kokaīna krava bijusi paredzēta sūtīšanai uz Krieviju, šodien informēja Valsts policija īpaši sasauktā preses konferencē.

Kā informēja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieks Uģis Araks, operācijā ONAP kopā ar Muitas pārvaldes darbiniekiem un sadarbojoties ar Lietuvas, ASV un Krievijas kolēģiem, uz kravas kuģa, kas kuģoja zem Čīles karoga, pagājušās nedēļas nogalē aizturēja 405 briketēs safasētus 202,5 kg kokaīna.

U. Araks norāda: «Izņemtā kokaīna tirgus vērtība pēc, mūsu aprēķiniem, veicot sākotnējās ekspresanalīzes, varētu būt apmēram 14 miljoni latu, jo pēc tirgus cenām viens grams kokaīna maksā ap 70 latiem. Savukārt rēķinot atbilstoši vairumtirdzniecības cenām kravas kopējā vērtība varētu būt ap sešiem miljoniem latu. Tā kā izņemtā kokaīna tīrības pakāpe ir ļoti augsta, tad minēto cenu var uzskatīt par minimālo izņemtā kokaīna vērtību.»

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Saistībā ar 16.aprīlī Rīgas ostā konfiscēto kokaīna kravu policija ir aizturējusi divas personas, DB apstiprināja Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa.

Viņa norādīja, ka abi aizturētie ir Latvijas iedzīvotāji un šobrīd viņiem ir piemērots aizdomās turamā status. Vairāk informācijas netiek izpausts.

Jāatgādina, ka uz kravas kuģa, kas kuģoja zem Čīles karoga, pagājušās nedēļas nogalē aizturēja 405 briketēs safasētus 202,5 kg kokaīna, kas bijis paredzēts sūtīšanai uz Krieviju.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieks Uģis Araks norādīja: «Izņemtā kokaīna tirgus vērtība pēc, mūsu aprēķiniem, veicot sākotnējās ekspresanalīzes, varētu būt apmēram 14 miljoni latu, jo pēc tirgus cenām viens grams kokaīna maksā ap 70 latiem. Savukārt rēķinot atbilstoši vairumtirdzniecības cenām kravas kopējā vērtība varētu būt ap sešiem miljoniem

Juglas krastā aizturētajā narkotiku kravā bijuši 60 kilogrami kokaīna aptuveni sešu miljonu eiro vērtībā, šodien preses konferencē informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

Pēc viņa teiktā, 60 kilogrami kokaīna līdzinās 60 000 līdz 120 000 devām, jo kokaīnu parasti pārdod devās no viena grama līdz 0,5 gramiem.

Tāda mēroga kokaīna kontrabandas kravas Latvijā pēdējo gadu laikā nav bijušas, lai gan Lietuvā pērn tika atklāta vēl lielāka krava. Piemēram, Latvijā pērn visa gada laikā Muitas policija un Valsts policija atklāja tikai 5,43 gramus kokaīna, stāstīja Ceipe.

Kravas nosūtītājs bijusi Latvijā reģistrēta firma, bet saņēmējs - Lietuvā reģistrēta firma, kuras īpašnieks ir Latvijas pilsonis.

Kopumā aizturēti trīs Latvijas pilsoņi, kas dzimuši 1962., 1968. un 1973.gadā. Viņu vidū ir arī Lietuvas firmas īpašnieks. Ceipe norādīja, ka aizturētie nav vienkārši izpildītāji, bet gan vieni no galvenajiem šīs kontrabandas organizētājiem jeb tā dēvētās smadzenes.

Rīgas Brīvostas teritorijā atklāti vairāk nekā 80 kilogrami kokaīna. «Melnajā tirgū» šāda apjoma kokaīna vērtība pēc mazumtirdzniecības cenām ir aptuveni četri miljoni latu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pasākumu laikā tika pārbaudīts kāds konteiners, kurš, pēc kravas pavaddokumentiem spriežot, bija izkrauts Rīgas Brīvostā un paredzēts tālākai nosūtīšanai uz Uzbekistānu. Konteinerā atrastas trīs sporta somas, kurās bez dokumentos deklarētās kravas bija ievietoti arī 70 polietilēna iepakojumi ar četrstūra formā sapresētu baltu pulverveida vielu.

Pēc pulverveida vielas ekspresanalīzes, tika noskaidrots, ka somās atradās 80,1 kilograms kokaīna. Precīzs kokaīna procentuālais sastāvs tiks noteikts ķīmiskās ekspertīzes laikā.

Citas ziņas, tai skaitā par aizturētajām personām, konteinera maršrutu un kravas saturu izmeklēšanas interesēs pagaidām netiek sniegtas. Patlaban ir uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas robežai lielos apmēros.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā nedēļā veica pārbaudes četros Rīgas tirgos. Kopumā pārbaužu laikā tika konfiscēti 924,7 kilogrami dārzeņu, augļu un ogu, kas tika nodoti Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam.

Konfiscētajiem dārzeņiem, augļiem un ogām nebija izcelsmi apliecinošu dokumentu. Kopumā tika veiktas 27 pārbaudes lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības vietās četros Rīgas tirgos– Centrāltirgū, Nakts tirgū, Vidzemes un Purvciema tirgū. 24 gadījumos tika konstatēti pārkāpumi.

Tika pārbaudīta preču izcelsme, preču izcelsmi apliecinoši dokumenti, pavaddokumentu žurnāli, kā arī elektroniskā kases aparāta esamība un strādājošo darba tiesiskās attiecības.

VID konfiscēja 247 kilogramus tomātu, 169,5 kilogramus meloņu, 146,2 kilogramus bumbieru, 116 kilogramus saldo ķiršu, 90 kilogramus gurķu, 43 kilogramus mandarīnu, 38 kilogramus persiku, 24 kilogramus aprikožu, 15 kilogramus paprikas, 15 kilogramus apelsīnu un citas preces.

Latvijas muitnieki pagājušajā nedēļā ir atraduši un konfiscējuši aptuveni astoņus kilogramus kokaīna, kura vērtība melnajā tirgū varētu būt apmēram pusmiljons eiro.

Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe žurnālistiem otrdien pastāstīja, ka kokaīns izņemts vairākās vietās, tostarp uz Latvijas-Lietuvas robežas un vilcienā Rīga-Sanktpēterburga. Par šo noziegumu aizturētas sešas personas, no kurām trim piemērots apcietinājums. Starp šīm personām ir līdzzinātāji, pavadoņi un organizatori.

Muitnieki uzskata, ka narkotikas ceļojušas no Dienvidamerikas. «Viena daļa narkotiku bija ceļā uz Krieviju, bet otra - uz Angliju. Divas dažādas epizodes, bet saistīti organizatori, un kratīšanās objektos kopumā izņemti aptuveni astoņi kilogrami. Grupējums arī saistīts ar personu vervēšanu narkotiku pārvadāšanai, izmantojot vecās labās metodes - gan piespiešanu, gan finanšu trūkumu,» piebilda Ceipe.

Veikalu darbinieki Polijā atraduši kokaīna pakas banānu kravās no Ekvadoras, pirmdien paziņojusi policija.

«Mēs esam konfiscējuši vairāk nekā 160 kilogramus kokaīna, kas tika atvests no Ekvadoras,» paziņoja policijas preses pārstāvis.

Darbinieki atrada kokaīna pakas kastēs ar banāniem, kas piegādātas vairākiem vietējā mazumtirdzniecības veikalu tīkla veikaliem Polijā.

Lielākā no kokaīna pakām svēra aptuveni kilogramu, atklāja policija, bet plašāku informāciju nesniedza.

Policijas pārstāvis norādīja, ka jānoskaidro atbildes uz daudziem jautājumiem, sevišķi, kas pasūtīja šīs kravas.

Vietējie mediji ziņoja, ka viens grams kokaīna uz ielas maksās līdz 116 eiro, un veikalos atklātās kravas cenu aplēsuši uz 18,6 miljoniem eiro.

Mediji ziņoja, ka kokaīns nedēļas nogalē atrasts veikalos «Stokrotka», bet šīs ziņas nav apstiprinātas.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Šā gada janvāra beigās uz Latvijas un Leetuvas robežas automašīnā BMW ar Igaunijas valsts numura zīmi tika atklāta šogad līdz šim lielākā narkotiku krava, kuras vērtība «melnajā tirgū» ir vairāk nekā pusmiljons eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, sadarbībā ar Igaunijas tiesību aizsardzības iestādēm un Valsts policiju, pārbaudot operatīvo informāciju par Igaunijas Republikā reģistrētu automašīnu, kura, iespējams, iesaistīta narkotisko vielu kontrabandā, veica operatīvos kriminālmeklēšanas pasākumus un atklāja šogad lielāko uz Latvijas robežas aizturēto narkotiku kravu – aptuveni 110 kilogramus hašiša un puse grama kokaīna.

31. janvāra naktī uz autoceļa pie Latvijas-Lietuvas robežas, netālu no bijušā robežkontroles punkta Grenctāle, tika apturēta no Lietuvas Latvijā iebraucoša automašīna BMW ar Igaunijas valsts numura zīmi.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Ukrainas muitas kontrole Melnās jūras ostā Odesā aizturējusi kokaīna kravu, kuras vērtība melnajā tirgū ir aptuveni 47,5 miljoni eiro. Šis ir lielākais apjoms kokaīna, kādu Ukraina jebkad aizturējusi, raksta Associated Press.

Kopumā muitas darbiniekiem izdevies aizturēt 580 kilogramus kokaīnu, kas bija paslēpti metāllūžņu kravā uz kāda kuģa, kurš Ukrainā ieradies no Bolīvijas. Narkotikas tika izvietotas starp biezām caurulēm, lai netiktu uzrādītas pārbaude skeneros.

Odesas muitas pretkontrabandas vienības vadītājs Viktors Pogožijs norādījis, ka šis metāllūžņu imports metis aizdomu ēnu uz Ukrainas lielāko metalurģijas kompāniju.

Pagājušajā nedēļā Odesas ostā tika konfiscēti 150 kilogrami kokaīna.

Pēdējais narkotiku aizturēšanas gadījums noticis dažas dienas pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs licis amatpersonām pastiprināti cīņu narkotiku apkarošanā.

Berlīnē un citās Vācijas pilsētās lielveikaliem Aldi «loģistikas kļūdas» dēļ banānu kravas vietā piegādāti 140 kilogrami kokaīna, ziņo The Local.

Policijai uz paplātes pasniegta lielākā kokaīna krava, kas atklāta pēdējo 14 gadu laikā.

Kokaīns bija paslēpts starp banāniem, kas kopumā nosūtīti uz pieciem Aldi veikaliem. Atrastā kokaīna apjoms vērtējams aptuveni sešu miljonu eiro apjomā.

Banāni ir no Kolumbijas un tika sūtīti vispirms uz Hamburgu, bet pēc tam uz Berlīni, kur tie piegādāti pasūtītājiem. Tiek pieņemts, ka Aldi lielveikalos kokaīns nonācis narkokurjeru «loģistikas kļūdas» pēc.

Kokaīna krava nonākusi arī Aldi veikalos Kopenikā, Rānsdorfā, Vilmersdorfā, Veltenā un Brandenburgā.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Ir sākta gada sākumā Koknesē izņemtās vērienīgās kokaīna kravas iznīcināšana, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš neprecizēja, kādā veidā kokaīns tiek iznīcināts, bet uzsvēra, ka krimināllietas izmeklēšanā notiek virzība un policija «jau diezgan daudz ko saprot, kā tas ir bijis».

Patlaban šajā lietā pie atbildības sauktas desmit personas, bet vēl atsevišķi cilvēki ir izsludināti meklēšanā, klāstīja Valsts policijas priekšnieks.

Kā ziņots, šogad 8.janvārī VP sadarbībā ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju, Ekvadoras policiju un pretterorisma vienību «Omega» Kokneses novadā uzgāja kravu ar 42 kartona kastēm, kas visticamāk, sūtītas no Ekvadoras. Kastēs atradās 2195 briketes ar dažādiem logo - «TNT», «Badboys», «Gold» un ar delfīna attēlu. Šajās kastēs bija paslēpts kokaīns.

Šā gada oktobra sākumā Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes darbinieki pārtvēruši Tallinā pienākošu sūtījumu, kurā atrasti teju 48 kilogrami tīra kokaīna. Saistībā ar šo noziegumu aizturētas četras personas, no kurām trīs piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, ziņo Dzd.ee.

Personas tiek turētas aizdomās par kokaīna piegāžu organizēšanu no Venecuēlas, izmatojot Eiropas vienoto muitas zonu Igaunijā.

Saskaņā ar prokurori Helgu Ādamsoni, šajā sūtījumā konfiscēti 47,8 kilogrami 100% kokaīna, kas ir lielākais līdz šim Igaunijā konfiscētais kokaīna daudzums.

Aizturēto vidū ir divi Igaunijas pilsoņi un divi ārvalstnieki.

Par minētā nozieguma pastrādāšanu aizdomās turamajiem draud sods no 6 līdz 20 gadiem cietumā vai pat mūža ieslodzījums.

Klaipēdas ostā muitnieki kravā no Ekvadoras atraduši 600 kilogramus kokaīna, ko bijis paredzēts nogādāt Krievijā, trešdien paziņojusi Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde.

Tā norādījusi, ka šī ir viena no lielākajām narkotiku kravām Lietuvas vēsturē, ko izdevies atklāt.

Narkotikas atrastas iekārtās, kas ar kuģi atvestas no Ekvadoras.

Atrasto narkotiku vērtība ir apmēram 49 miljoni eiro.

Kontrabandas kravu atklāja Lietuvas Muitas krimināldienests un Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde. Iekārtu atvēršanai tika nolīgts atsevišķs uzņēmums.

Pēc muitnieku sniegtajām ziņām, narkotikas bija paredzēts nogādāt saņēmējam Krievijā.

Narkotiku krava tika atklāta pēc tam, kad muitas speciālisti veica riska analīzi par detalizētāku kravas pārbaudi.

Lietuvas muitniekiem pirmās šaubas radās par kravas raksturu un maršrutu - kravas pavaddokumenti liecināja, ka it kā veidnes plastmasas vāku izgatavošanai tiek vestas uz Lietuvu no Ekvadoras, kuģim piestājot Kolumbijā un Hamburgā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).