Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Piesaucot finanšu mahinācijas un nespēju nodrošināt kvalitatīvus apsaimniekošanas pakalpojumus, Vienotības Rīgas domes deputātu frakcija pieprasa no amata atstādināt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Domes opozīcija medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka «tad, kad no SIA Rīgas namu pārvaldnieks pazuda 247 tūkst. Ls, valde to pamanīja tikai pēc gada, turklāt, tikai mēnesi pēc šo nelikumību konstatēšanas valde vērsās tiesībsargājošās institūcijās».

Tāpat opozīcija par aizdomīgu uzskata gadījumu, kad no Rīgas namu pārvaldnieka iecirkņa Valdemārs tika nozagts personālais dators, jo tieši šajā iecirknī «KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs] 2011. gadā aizturēja divus darbiniekus aizdomās par kukuļņemšanu; sakritība ir pārāk liela», teikts paziņojumā.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks noslēdzis atklātu konkursu par zāliena pļaušanu pie pārvaldīšanā esošajām dzīvojamajām ēkām par 1,29 miljoniem latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par zāliena pļaušanas pakalpojumu uzvarējusi piegādātāju apvienība SIA Hagberg un SIA Pilsētas eko serviss, kas piedāvāja šos darbus veikt par zemāko cenu, liecina informācija IUB. Kopumā SIA Rīgas namu pārvaldnieks izsludinātajā konkursā savus piedāvājumus iesniedza seši komersanti.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks izveidota 2010. gada decembra beigās, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. SIA Rīgas namu pārvaldnieks kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvis - Rīgas domes priekšsēdētājs. Patlaban uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Ervins Straupe, savukārt valdes locekļa amatos darbojas Dzintars Arbidāns, Jeļena Jakovļeva un Ivo Lecis. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 804 tūkst. Ls, bet tā apgrozījums 2011. gadā veidoja 45,2 miljonus Ls. Aizpērn SIA Rīgas namu pārvaldnieks nopelnīja 272 tūkstošus latu.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Līdzīgi kā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, arī privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi vasaras periodā izsludina soda naudu dzēšanas akcijas, tomēr to nedara visi un pieeja parādniekiem ir visai atšķirīga, secinājis laikraksts Diena.

Tradicionāli vasaras mēnešos apsaimniekotāji cer iekasēt pietiekami daudz naudas, lai rudenī varētu savlaicīgi uzsākt apkures sezonu, norāda laikraksts.

Kā vēstīts, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks dzēsīs rēķinu soda procentus, ja iedzīvotāji noslēgs līgumu par pamatsummas apmaksas grafiku. Nule par iespēju dzēst soda procentus saviem klientiem paziņojusi arī SIA Modulis 1, kas apsaimnieko mājas Ķengaragā.

Savukārt SIA R.E.D. Namu serviss praktizē 50% līgumsoda atlaidi, ja klients samaksā visu parāda summu uzreiz, bet visu līgumsodu tomēr nedzēš, stāstījis uzņēmuma valdes loceklis Edijs Landmanis. Esot gan izņēmumi, ja kavēti ir tikai 2-3 mēneši, taču tiem, kas nemaksā ilgāku laiku, visu līgumsoda summu tomēr neatlaiž. Ja klients vienojas dzēst parādu ilgākā laikā, viņam sastāda parāda atmaksas grafiku un no tā brīža līgumsodu klāt vairs nerēķina. R.E.D.Namu serviss līdz šim nav tiesājies ar dzīvokļu īpašniekiem, jo domstarpības atrisinātas mierīgā ceļā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis prokuratūrai 2011.gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības divus Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks iecirkņa Valdemārs darbiniekus saistībā ar prettiesisku naudas pieprasīšanu un pieņemšanu, lai tiktu daļēji norakstīti klienta parādi.

Kā aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, kriminālprocesa materiāli liecina, ka divi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki no kādas personas pieprasījuši 1500 latus par komunālo pakalpojumu parāda kārtošanu, prettiesiski norakstot noteiktu parāda daļu un par atlikušo daļu sastādot atmaksas grafiku pretēji pašvaldības uzņēmuma interesēm.

Pašvaldības uzņēmuma darbiniekus KNAB aizturēja pēc pieprasītā labuma pirmās daļas - 700 latu - saņemšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka pašvaldības uzņēmuma darbinieki rīkojušies pretēji uzņēmuma interesēm un amata aprakstā noteiktajam. Viņi vienojušies ar kādu personu par dzīvokļa parāda atmaksas veidu, kura spēkā stāšanās gadījumā pašvaldības uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2700 latu apmērā. Ar prettiesiskajām darbībām labuma devēja interesēs Rīgas domes kapitālsabiedrības darbinieki grāvuši sabiedrības uzticību pašvaldības uzņēmumam, norāda KNAB.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pasaulē jumtu apzaļumošanu atbalsta un veicina valsts

Zaļie jumti, ar to saprotot nevis jumta seguma krāsu, bet gan jumtu ar veģetāciju, no ekoutopijas pārvēršas ekorisinājumā. Kaut gan tas nav nekāds mūslaiku izgudrojums (atcerēsimies velēnu jumtus), tomēr tieši tagad, kad zaļš jumts vairs nav tikai apsēstu vides aktīvistu privilēģija, bet gūst arvien plašāku varas institūciju atbalstu, tie piedzīvo savu renesansi.

Tā pērn Francijā pieņemtais likums nosaka, ka industriālajās zonās katras jaunceltnes jumtam ir jābūt daļēji segtam ar augiem vai saules bateriju paneļiem. Parlamenta apstiprinātā versija gan ir krietni maigāka par vides aktīvistu ieteikto, ka jebkuras jaunceltnes – vai tā ir komerciāla vai privāta būve – jumtam ir jābūt 100% zaļam. Toronto līdzīgu lēmumu pieņēma pirms septiņiem gadiem. Ņujorkā nav likuma, bet zaļos jumtus atbalsta ar nodokļu atlaidēm namīpašniekiem un projektu attīstītājiem, pašvaldības subsīdijām un vienkāršu cilvēku entuziasmu.

Lietā par liela apjoma naudas līdzekļu piesavināšanos no pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks, lielākai daļai no aizskaitītās naudas uzlikts arests.

Pašlaik Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki ar tiesas sankciju uzlikuši arestu 170 tūkst. Ls no kopumā 247 tūkst. Ls, kuri tika aizskaitīti no uzņēmuma kontiem. Paredzams, ka uzņēmums varēs atgūt arī pārējos līdzekļus, atzīmēts Rīgas domes paziņojumā.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe norāda, ņemot vērā, ka arestēta lielākā daļa no pazudušās naudas, palielinās iespēja salīdzinoši īsā laika posmā atgūt visus no uzņēmuma kontiem nozagtos līdzekļus. Arī Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) raidījumā 900 sekundes norādīja, ka lielāko daļu no līdzekļiem pavisam noteikti izdosies atgūt. N. Ušakovs atklāja, ka cilvēks, kurš pastrādāja noziegumu, bijis ar nevainojamu reputāciju un strādājis vadošos amatos valsts uzņēmumos.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Jauna komercķīla reģistrēta 2010. gada decembrī dibinātajam SIA Rīgas namu pārvaldnieks, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas vērtība ir 386,39 tūkstoši eiro. Par labu AS Swedbank uzņēmums ieķīlājis savas prasījuma tiesības. Jāatzīmē, ka šī ir jau ceturtā uzņēmuma reģistrētā komercķīla.

Rīgas namu pārvaldnieka iesniegtais gada pārskats norāda, ka 2013. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 58,079 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā sasniedza 566,737 tūkstošus eiro. Rīgas namu pārvaldnieks pārskata gadā ar darbavietām nodrošināja vairāk nekā trīs tūkstošus darbiniekus.

Rīgas namu pārvaldnieks tika izveidots, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. Jānorāda, ka Rīgas namu pārvaldnieks kopumā apsaimnieko vairāk nekā četrus tūkstošus dzīvojamo māju ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.

Pašlaik neesot indikāciju, ka līdzekļu ielu tīrīšanai varētu nepietikt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka pirmā nedēļa saistībā ar ielu tīrīšanu pagājusi adekvāti, par to arī liecinot tas, ka lielu sastrēgumu ielās neesot. Viņš arī akcentēja, ka pašlaik nav indikāciju, ka naudas ielu tīrīšanai varētu nepietiek.

Viņš arī atgādināja, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumu par pāriešanu uz centralizētu ielu tīrīšanu trīs gadu laikā. Šajā sezonā tā jau tiek ieviesta Rīgas vēsturiskajā centrā. Lange skaidroja, ka šāda ietvu tīrīšana nozīmē, ka pašiem iedzīvotājiem vien jātīra lāstekas, pagalmi. Pašvaldības mājaslapā iespējams uzzināt precīzi, kuras ielas jātīra iedzīvotājiem, bet kuras tīra pašvaldības.

Runājot par sāls izmantošanu, Lange atgādināja, ka vēl ir jāveic skaidrojošais darbs, proti, ielas ar tīru sāli vairs nedrīkst kaisīt, drīkst izmantot maisījumu, kurā sāls daudzums nepārsniedz 20%. Tāpat tiek izmantotas škembas.

Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klientiem tiks dota iespēja noslēgt mierizlīgumu - viņiem tiks atlaista kavējuma nauda un būs jāatmaksā tikai parāda pamatsumma.

Lai iedzīvotāji saņemtu soda naudas parādu «amnestiju», viņiem būs jānoslēdz mierizlīgums ar namu pārvaldi, jāsastāda parādu atmaksas grafiks ar termiņu līdz 24 mēnešiem. Aprēķināta soda nauda tiks dzēsta no mierizlīguma parakstīšanas datuma.

«Ja ģimenei ir parāds 1500 Ls, un no šī parāda 750 Ls ir pamatsumma, bet 750 Ls - soda nauda, tad pēc mierizlīguma var vienoties par grafiku ar mēneša maksājumu 31,25 Ls mēnesī uz 24 mēnešiem. Un 750 ls, kas ir soda nauda, tiks «norakstīta»,» sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Visiem RNP parādniekiem ir dota iespēja vērsties Rīgas namu pārvaldnieks klientu apkalpošanas centros no 01.07 līdz 31.12, lai izmantotu šo iespēju.

Rīgas domes (RD) frakcijas Vienotība deputāti uzskata, ka pirms gada notikušās finanšu mahinācijas uzņēmumā SIA Rīgas namu pārvaldnieks un noziedzīgā nodarījuma novēlota atklāšana, liecinot par to, ka uzņēmuma valde, iespējams, mēģināja slēpt notikušo noziegumu.

Frakcija atgādina, ka 247 tūkst. Ls no SIA Rīgas namu pārvaldnieks pazuda pirms gada, taču uzņēmuma valde pazudušo naudu no uzņēmuma kontiem pamanīja tikai tagad. «Valdei ir jāuzņemas atbildība par nepietiekošo uzraudzību un nepietiekošo kontroli uzņēmumā, kā rezultātā pazuda teju ceturtdaļmiljons,» uzsver RD frakcija Vienotība, norādot, ka tika lielā uzņēmumā nevienam maksājumam nevajadzētu notikt bez valdes locekļa paraksta.

Turklāt aizdomas radot arī fakts, ka uzņēmuma valde par nelikumīgajiem darījumiem tiesībsargājošās iestādes informēja tikai mēnesi pēc tam, kad tika konstatēts finanšu zudums, kas liecina, ka, iespējams, notikušajā bijis iesaistīts arī kāds no Rīgas valdes locekļiem. Deputāti pieļauj, ka mēnesi vilcinoties, iespējams, tika mēģināts slēpt šo noziegumu. Mīklaina esot dažu valdes locekļu nomaiņa pagājušā gada nogalē. Toreiz darbu SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdē atstāja Dmitrijs Gerskins, kurš bija atbildīgs par darbinieku atlasi RNP finanšu nodaļā.