Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

30.augustā notiks Uzņēmēju kluba Rīgas Marka svinīgā atklāšana. Kluba dibinātāji ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Rīgas tūrisma attīstības birojs LIVE RĪGA.

Uzņēmēju klubs Rīgas Marka dibināts, lai, izmantojot katra kluba dalībnieka kompetenci un kontaktus, veicinātu biznesa mērķu sasniegšanu un uzņēmumu popularizēšanu, īpašu uzmanību pievēršot Latvijā ražoto augstas kvalitātes preču un pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumam, norādīts medijiem izplatītajā informācijā.

Uzņēmēju klubs administrē arī preču zīmi Rīgas Marka. Preču zīme Rīgas Marka ir oficiāli reģistrēta Rīgas pilsētai piederoša preču zīme, kuru plānots piešķirt augstas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem. Preču zīme Rīgas Marka un ar to marķētās produkcijas priekšrocības tiks popularizētas visos Latvijas prioritārajos eksporta tirgos (Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c.), sniedzot preču zīmi izmantojošiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem lielākas iespējas eksporta attīstīšanai.

«Es ar šiem projektiem neesmu darbojies, tādēļ, iespējams, kaut ko līdz galam nezinu, taču man ir palikuši vairāki neatbildēti jautājumi par to, kā šie projekti īsti strādās,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijā vadītājs Olafs Slūtiņš.

Viņš paskaidroja, ka projektu veiksmīgai reklamēšanai ir nepieciešami lieli finanšu resursi. «Ja šī projekta mērķis ir attīstīt atzītu zīmolu, tur ir jāliek iekšā ļoti liela nauda. Kas to naudu maksās? Uzņēmēji? Es ļoti šaubos, vai varēs savākt 200, 100 vai pat 50 Latvijas uzņēmumu, kas būs gatavi katrs ieguldīt daudzus tūkstošus latu šī zīmola popularizēšanas kampaņās,» skeptisks bija LIAA pārstāvniecības Krievijā vadītājs.

Slūtiņš pastāstīja, ka, piemēram, Rīgas šprotes ir tik zināms zīmols, ka tur nekādu Rīgas marku nevajag. «Rīgas marka šādu zīmolu pārspļaut nevarēs, līdz ar to zivju ražotājiem šis jaunais zīmols īsti nav vajadzīgs. Ja parādās šāds jauns zīmols, visiem ražotājiem ir jāmaina iepakojums, kas atkal ir papildu izmaksas,» atzina LIAA pārstāvis.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Daugavpils aizvadītajā nedēļā nosvinējusi 738 gadu jubileju, kopumā pilsētas svētkiem atvēlot aptuveni 90 tūkstošus latu.

Pilsētas svētku laikā uzstājās Prāta Vētra, Triānas Parks, Dabasu Dyrovys, Disco Mafia no Krievijas u.c. Kopumā koncertu rīkošana, ieskaitot tehnisko nodrošinājumu un visas ar to saistītās izmaksas, pilsētai veidoja lielāko daļu pilsētas svētku izmaksu un bija aptuveni 70 – 80 tūkst. Ls, Db.lv stāstīja Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Klešinska.

Pilsētas svētku laikā cilvēku skaits Daugavpilī ir dubultojies, un kopumā svētkus apmeklējuši līdz 100 tūkst. cilvēki, savukārt koncertu apmeklētāju skaits veidoja aptuveni 50 - 60 tūkst. cilvēku, lēš E. Klešinska.

Tāpat Daugavpils pilsētas svētku laikā rekordlielu apmeklētāju pieplūdumu piedzīvojis arī šogad izveidotais Marka Rotko Mākslas centrs, Db.lv norādīja centra pārstāve Inga Goldberga. Viņa stāstīja, ka kopumā kopš centra atklāšanas aprīļa beigās līdz šodienai centru ir apmeklējuši aptuveni 15 tūkstoši cilvēku, savukārt līdz 1. jūnijam mākslas centra apmeklētāju skaits veidoja aptuveni 12 tūkstošus cilvēku, neskaitot cilvēku plūsmu, kas veidojās speciālu pasākumu un konferenču laikā, kā arī neņemot vērā kafejnīcas un turpat izveidoto rezidenču, kurās dažkārt tiek izmitināti mākslinieki vai citi viesi, apmeklētāju skaitu.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) līgumu ar Rīgas domi par sadarbību preču zīmes Rīgas marka virzīšanā slēgs izstādes Riga Food laikā.

Par to DB informē LTRK sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale. Pēc līguma noslēgšanas projekta virzītāji sniegs detalizētāku informāciju, kuri uzņēmēji piedalīsies projektā, ar kādiem zīmoliem notiks sadarbība un kad tiks sākts eksports ar šo preču zīmi.

DB jau iepriekš vēstīja, ka pēc Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) lēmuma atteikties no markas apsaimniekošanas Rīgas dome solīja meklēt jaunu sadarbības partneri. LPUF no šī projekta atteicās nepietiekamo finanšu resursu dēļ, jo aplēses liecināja, ka markas iedzīvināšanai būtu vajadzīgi pat simtiem tūkstoši Ls, lai tā kļūtu atpazīstama. Rīgas markas preču zīme tika prezentēta pērn decembrī, kad Rīgā viesojās Maskavas valdības delegācija. Maskavas valdības ministrs Vladimirs Mališkovs toreiz izteica nostaļģiju pēc Latvijas precēm un izteica cerību, ka pirmās pārtikas karavānas Maskavā varētu parādīties jau šā gada otrajā ceturksnī, taču tas joprojām nav piepildījies.

Pagājušajā nedēļā Latvijas ražotājiem Maskavā, Rīgas nedēļās ietvaros, bija iespēja prezentēt savu produkciju, informēja Uzņēmēju kluba Rīgas Marka pārstāvji.

Latvijā ražotās pārtikas produkcijas degustācijas, Rīgas Skolēnu pils folkloras grupas Kokle dziesmas un pasākuma vadītāju stāstus par Rīgu varēja baudīt uzņēmuma Alije parusa lielveikalu stendos Rižskij Dvorik. Jāpiebilst, ka Maskavā interesentiem jau pastāvīgi pieejami 20 Latvijā ražotās pārtikas produktu tirdzniecības stendi Rižkij Dvorik.

Alije parusa tirdzniecības centrus ik dienas apmeklē vidēji 8-9 tūkstoši cilvēku, norāda Uzņēmēju kluba Rīgas Marka vadītājs Normunds Štāls. Viņš uzsver, ka šāds mērķauditorijas skaits un Rīgas nedēļas laikā sasniegtie tirdzniecības rādītāji mudina arī turpmāk organizēt līdzīgus projektus.

Rīgas markas pirmie taustāmie rezultāti varētu būt nākamā gada beigās, bet lielāki - 2 - 3 gadu laikā

To DB atzina preču zīmes Rīgas marka apsaimniekotāja - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme - Grende. Šobrīd ir izstrādāta preču zīmes stratēģija vienam līdz trijiem gadiem un zīmola virzība un attīstība notikšot saskaņā ar šo stratēģiju. Db.lv jau vēstījis, ka preces ar zīmolu Rīgas marka iecerēts virzīt uz Jekaterinburgu un Ņižņijnovgorodu, nevis Maskavu, kā bija iecerēts zīmola izveides sākumā. Lai arī LTRK solīja, ka jau šā gada pēdējos mēnešos sāksies kravu plūsma uz austrumiem, novembra sākumā koncepts atkal mainījās.

Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Baltijas marka plāno apvienot trīs Baltijas valstu pārtikas uzņēmumus. Valsts Prezidenta Valda Zatlera padomnieka Vasilija Meļņika jaundibinātais uzņēmums reģistrēts 8. martā, un tā īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Meļņikam pilnībā piederošā SIA Eiroholdings un a/s Rēzeknes gaļas kombināts (RGK). Savukārt RGK 25 % daļu līdzīpašnieks un uzņēmuma padomes loceklis Bislans Abdulmuslimovs ir Baltijas markas vienīgais valdes loceklis.

Jāatgādina, ka nesen intervijā DB Meļņiks sacīja, ka liela uzmanība jāpievērš ne tikai tranzītam, bet arī lauksaimniecības produktu tirdzniecības eksporta attīstībai uz Krieviju. Viņš arī atzina, ka šobrīd uz Krieviju gadā tiek eksportēta produkcija apmēram 55 milj. eiro vērtībā, kas esot ļoti maz, jo, piemēram, Lietuvai šī summa sasniedz apmēram 600 milj. eiro gadā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ atkal ierosinājusi savulaik Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding iekļautās SIA Baltijas marka maksātnespējas procesa lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamie dati, minētā lieta ierosināta 3.aprīlī pēc SIA Rēzeknes gaļas kombināts pieteikuma.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks atturējās komentēt situāciju. «Esmu burtiski nupat atgriezies no ārzemju komandējuma un nepārzinu lietas norisi,» Nozare.lv sacīja Piteronoks.

Kā ziņots, pēc Rēzeknes gaļas kombināta pieteikuma Baltijas markas maksātnespējas lieta tika ierosināta arī pērn, taču 12.decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa to izbeidza, jo Rēzeknes gaļas kombināts savu pieteikumu atsauca.

LETA jau ziņoja, ka pērn oktobrī Baltijas markai mainījās īpašnieki un vadība. Par Baltijas markas 100% īpašnieku kļuva apsardzes firma SIA Bars Security, kas pieder Edgaram Rubīnam. Iepriekš Baltijas marka vienādās daļās piederēja Vasilija Meļņika SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Ceturtdien Rīgas centrā durvis vērs Baltijā pirmais Maxima Express veikals.

Līdz ar pirmā veikala atvēršanu Maxima Latvija sāks darbu convenience store jeb mazā formāta veikalu tirgus segmentā. Jaunā koncepta veikalu tīkla izveidē Maxima Latvija plāno investēt 1,2 miljonus eiro. Jūnijā tiks atvērts vēl viens veikals Ventspilī, jūlijā – Rīgā, un līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vidēji vienu Maxima Express veikalu mēnesī. Veikalā pircējiem būs pieejama zīmola Meistara marka gatavo ēdienu līnijas produkcija gan uz vietas, gan līdzņemšanai, karstie dzērieni, kā arī citas preces. Lielākā daļa sortimenta veikalā būs pārtikas preces, bet pircēji varēs iegādāti esarī pirmās nepieciešamības preces.

«Dzīvojam laikmetā, kad mūsu ikdienas dzīve kļūst aizvien steidzīgāka, kļūstam aizvien aizņemtāki. Tagad mūsu klienti jau vienlaikus ir sešas paaudzes, kuras ir ļoti atšķirīgas. Katrai paaudzei laika un vērtību uztvere ir citāda, līdz ar to mainās iepirkšanās paradumi. Ēst gatavošana un ēšanas kultūra ir mainījusies, cilvēki tam ikdienā tērē aizvien mazāk laika, bet vairāk laika izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni. Redzam, ka cilvēkiem aizvien svarīgāk ir ēst veselīgi, pilnvērtīgi un pa ceļam, stāsta SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa, komentējot zīmola Meistara marka jauno piedāvājumu, kas tiks iekļauts Maxima Express koncepta veikalos.

Sāka dalīt vēl nenomedīta lāča ādu, šo kā vienu no Rīgas markas ieviešanas kļūdām min zivrūpniecības SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite.

Lai arī sākotnējo domu par preču zīmes Rīgas marka ieceri veicināt pārtikas produktu tirdzniecību Krievijā uzņēmēji vērtē atzinīgi, šobrīd A. Bitem šķiet, ka «ar to notiek mētāšanās kā ar karstu kartupeli».

N. Krūzītis jau iepriekš lēsa, ka Rīgas markas iedarbināšanai sākotnēji vajadzētu desmitiem tūkstošus Ls, bet vēlāk šī summa pieaugtu līdz simtiem tūkstošiem. Lai arī cerības tika liktas uz Rīgas domes, Zemkopības ministrijas un valdības atbalstu, noprotams, ka šīs cerības ir sairušas. N. Krūzītis neslēpa, ka šobrīd jebkura darbība ap šo zīmolu jau esot novēlota.

Eiropas Komisijas regula Nr.595/2009 nosaka, ka pēc šā gada 31.decembra Eiropas valstīs atļauts reģistrēt tikai tādus jaunus autobusus, kuriem ir Euro VI motors, taču normatīvie akti nosaka sērijas beigu transportlīdzekļu izņēmumus un reģistrācijas procedūru, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe.

^{Papildināta ar uzņēmuma Rīgas satiksme komentāru 4. rindkopā.}

Ja transportlīdzekļu izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis līdz gada beigām iesniedz attiecīgajā valstī deklarāciju jeb sarakstu ar jau saražotajiem, bet vēl nereģistrētajiem pabeigtajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir Euro V, tad tos atļauts reģistrēt vēl 12 mēnešus pēc attiecīgās normas spēkā stāšanās – līdz 2014.gada beigām. Šajā deklarācijā jeb sarakstā jānorāda visaptveroša informācija par transportlīdzekļiem – marka, modelis, tipa apstiprinājuma numurs, transportlīdzekļa identifikācijas numurs, ražošanas datums, iemesls, kāpēc transportlīdzeklis netika realizēts līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

Starptautiskā Ķīnas uzņēmējdarbības foruma (Global China Business Meeting) ietvaros kluba Rīgas Marka rīkotajā degustācijā Ķīnas uzņēmēji jau izrādījuši interesi sadarbības veidošanā ar SIA Rēzeknes gaļas kombināts, informē Rīgas dome.

Uzņēmums ir dibināts 2001.gadā un savu produkciju eksportē arī uz Igauniju, Lietuvu, Īriju, Angliju, Vāciju, Krieviju un citur, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts apgrozījums pagājušajā gadā bija par 16% lielāks nekā 2010.gadā , sasniedzot 21,64 milj. Ls. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 811,8 tūkst. Ls.

Savukārt Rīgas Markas degustācijā, kurā piedalījās 400 ārvalstu un vairāk nekā simts pašmāju uzņēmumu pārstāvji, notika iepazīšanās ar Latvijas ražotāju produkciju. Pasākumā piedalījās SIA Pure Chocolate, a/s Latfood, a/s Brīvais vilnis, SIA Piebalgas alus, a/s Rīgas piena kombināts, SIA Ricberry, SIA Rēzeknes gaļas kombināts un SIA Lāči.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

«Nākamais gads valsts un pašvaldību iepirkumu ziņā būs pasīvs, taču pieaugs interese par interjera un mēbeļu atjaunošanu biznesa sektorā,» pauda mēbeļu ražotāja SIA Ergolain design valdes locekle Ilze Rieba.

Tāpat, atdzīvojoties ekskluzīvo mājokļu sektoram, aug pieprasījumu pēc izsmalcinātiem interjera risinājumiem un augstvērtīgām mēbelēm, norādīja Ergolain design vadītāja. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad nozares apgrozījums varētu saglabāties aptuveni iepriekšējā gada līmenī.

«Kopumā biroja mēbeļu pasūtījumu apjomi pēdējos divos gados ir auguši,» atzīst I. Rieba. Viņa skaidro, ka tas ir bijis cieši saistīts ar pieejamā Eiropas līdzfinansējuma apgūšanu un tādu apjomīgu projektu kā VID biroju ēka, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas domes izglītības kultūras un sporta departaments, Marka Rotko centrs īstneošanu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš atklāj, ka braukt ar zaporožecu viņu mudina gan atmiņas par pirmo automašīnu jaunības gados, gan humora izjūta.

«Ja pamanāt, ka pa Rīgas ielām moderno, rietumvalstīs ražoto, labi pazīstamo automašīnu vidū pārvietojas balts zaporožecs ar valsts numuru AL-21, tad ziniet - pie tā stūres atrodas nevis Rīgā mazbērnus apciemot iebraucis laucinieks, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš,» raksta laikraksts Diena.

«Šo automašīnu pirms dažiem gadiem man uzdāvināja draugi, un gada siltajā laikā es ar to reizēm izbraucu. Tehniskā apskate mašīnai nokārtota, varu braukt droši,» skaidrojis A. Lukstiņš.

Viņa vadītās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbinieki ar aizrautību stāstījuši to, ka direktors ar balto zaporožecu brauc uz apspriedēm Satiksmes ministrijā un novieto senatnīgo jeb, tā sakot, vintage automašīnu līdzās citu ministrijas pārziņā esošo iestāžu vadītāju mūsdienīgajām automašīnām, tā izpelnoties nedalītu uzmanību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien aizturējuši uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu, liecina neoficiālā informācija.

Čečenu izcelsmes uzņēmēja aizturēšanas iemesli nav zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks aizturēts policijas ēkā Gaujas ielā, Rīgā.

KNAB pagaidām aizturēšanas faktu oficiāli neapstiprina un nekādus komentārus nesniedz. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs sacīja, ka iestāde nekomentē atsevišķas procesuālas darbības.

Mediji iepriekš vēstījuši, ka Abdulmuslimovs ilgstoši bijis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, pārbaudīta arī viņa saistība ar iespējamu neatļautu politisko partiju finansēšanu.

Čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs vakar drīz vien pēc aizturēšanas atbrīvots un devies mājās, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Oskars Rode.

Advokāts arī atzina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku veiktās procesuālās darbības ar Abdulmuslimovu neesot saistītas ar Latvenergo amatpersonu lietu, kuras materiāli tika nopludināti medijiem.

Jautāts, vai aizturēšana bija saistīta ar kādu citu lietu, par kuru plašsaziņas līdzekļi jau agrāk vēstījuši, Rode atzīmēja, ka viņš īpaši čakli neseko līdzi mediju ziņām, tomēr par lietu, saistībā ar kuru tika aizturēts Abdulmuslimovs, viņš nekad agrāk neesot dzirdējis.

Kā ziņots, saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju KNAB darbinieki vakar aizturēja Abdulmuslimovu. Viņa aizturēšanas iemesli joprojām nav precīzi zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks tika aizturēts policijas ēkā, kas atrodas Rīgā, Gaujas ielā.