Izbeigts a/s Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības process (TAP). Šis TAP uzņēmumam ir piektais pēc kārtas, liecina Lursoft dati.

Process ticis ierosināts šā gada augustā, nosakot, ka uzņēmumam līdz 2013. gada 7. oktobrim jāizstrādā un jāsaskaņo ar kreditoriem tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Neilgu laiku pirms ierosināts a/s Rīgas kinostudija pirmais ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tās juridiskā adrese nomainīta uz Jelgavu, savukārt pēc tam vēl uz Jūrmalu, līdz visbeidzot pagājušā gada oktobrī tā atkal nomainīta atpakaļ uz Šmerļa ielu 3, Rīgā, liecina Lursoft dati.

Divi no iepriekšējiem procesiem bija tiesiskās aizsardzības, bet pārējie trīs – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesu procesos ierautā Rīgas kinostudija šā gada septembra pirmajā pusē dibināja jaunu uzņēmumu – Baltic Film Studio, kura pamatkapitāls veido 3,3 miljonus latu.

AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

AS Rīgas kinostudija piederošo telpu atkārtotā elektroniskā izsole noslēgusies bez rezultāta, aģentūra LETA uzzināja zvērinātā tiesu izpildītāja Jura Gehtmana birojā.

Šodien plkst.13 noslēdzās AS Rīgas kinostudija piederošo telpu, Šmerļa ielā 3, atkārtotā elektroniskā izsole. Par ēku, kuras novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, izsolē netika saņemts neviens piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsole sākās 29.augustā un tās sākumcena bija 1 585 500 eiro. Nekustamais īpašums Šmerļa ielā 3, Rīgā, sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168 kvadrātmetri.

Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Pirmā ēku elektroniskā izsole notika pērn septembrī-oktobrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu. Tas tika ierosināts 2015.gada janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un arī tas tika izbeigts.

Otrdien Rīgas apgabaltiesa atcēlusi iepriekšējās tiesu instances spriedumu strīdā par mantiskajām autortiesībām Rīgas kinostudijā tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam. Līdz ar to tiesa atzinusi Rīgas kinostudijas tiesības uz minētajām filmām, informē lsm.lv.

Kultūras ministrijā norādīts, ka vēl skatīsies spriedumu, tomēr pieļauj tā apstrīdēšanu nākamajā tiesu instancē.

Savukārt Rīgas kinostudija esot apmierināta ar tiesas spriedumumu.

Lsm.lv atgādina, ka februārī šajā lietā bija jābūt pasludinātam spriedumam, tomēr tiesa aicināja abas puses iesniegt papildu pierādījumus lietā.

Kultūras ministrija jau pirms septiņiem gadiem cēla trauksmi, ka tagad privātā Rīgas kinostudija noslēgusi līgumu par padomju laiku Latvijas kino un TV filmu tiesību nodošanu kādai Dānijā reģistrētai kompānijai. Ministrija uzskata, ka Rīgas kinostudija, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, iespējams, pārkāpusi likumu.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

A/s Rīgas Kinostudija un Krievijas Valsts televīzijas un radio programmu fonds (Valsts tele-radio fonds) 21.jūnijā Maskavā parakstījuši sadarbības protokolu, kas paredz turpmāku abu organizāciju sadarbību padomju laika kino mantojuma saglabāšanā, atjaunošanā un izplatīšanā.

Sadarbības protokola parakstītāji apņēmušies nodrošināt Krievijas Federācijas (KF) un Latvijas Republikas (LR) iedzīvotāju pieeju audiovizuāliem darbiem, kas uzņemti Kinostudijā pēc PSR savienības valsts televīzijas un radioapraides pārvaldes iestāžu pasūtījuma (telefilmām). Tāpat abi sadarbības protokola parakstītāji vienojušies veicināt cīņu pret nelikumīgu telefilmu izplatīšanu un apgrozību jebkādā veidā un jebkurā teritorijā. Rīgas Kinostudija un Valsts tele-radio fonds apņēmušies izstrādāt telefilmu izplatīšanas kārtību. Sadarbības protokola parakstītāji ir noteikuši, ka no brīža, kad, ņemot vērā gan tiesiskos, gan ekonomiskos aspektus, tiks izstrādāta savstarpēji saskaņota telefilmu izplatīšanas kārtība, trešās personas varēs izmantot telefilmas vienīgi šajā noteiktajā kārtībā. Db.lv jau rakstīja, ka lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Maija vidū paredzēts pārdot izsolē AS Rīgas kinostudija piederošas telpas, kuru novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana paziņojums.

Izsolē paredzēts pārdot nekustamo īpašumu (vēsturisko kinostudijas ēku) Šmerļa ielā 3, Rīgā, kas sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168,60 kvadrātmetri. Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Izsole notiks 2015.gada 19.maijā plkst.11 Tērbatas ielā 53-8. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Armands Liberts sacīja, ka parāds radies par 2004.gadā ēkas rekonstrukcijai ņemtu kredītu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Tas ticis ierosināts janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, taču tas tika izbeigts.

AS Rīgas Kinostudija šonedēļ ierosināts kārtējais tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

2013. gada novembrī uzņēmums izbeidza iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilga aptuveni trīs mēnešus, un kopumā Rīgas Kinostudijai kopš 2012.gada bijuši ierosināti jau 3 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi un 3 tiesiskās aizsardzības procesi. 1991. gada septembrī dibinātās Rīgas Kinostudijas pamatnodarbošanās ir kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana.

Lursoft rīcībā esošie dati norāda, ka pēdējais gada pārskats, ko iesniegusi Rīgas Kinostudija, ir par tās darbību 2012. gadā. Uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gadā sasniedza teju 200 tūkstošus eiro, turpretim gadu tas noslēdza ar zaudējumiem 263,613 tūkstošu eiro apmērā.

Lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Kā DB norādīja apvienoto studiju sabiedrisko attiecību pārstāve Evija Ercmane, tas nenozīmē ne uzņēmumu pārņemšanu, ne pārdošanu vai kādas citas juridiskas darbības – pagaidām vienkārši tiek apvienoti resursi, lai spētu piedāvāt pēc iespējas plašākas iespējas iespējamiem investoriem. Apvienošanās rezultātā tiks optimizēts menedžments, studiju pārvaldīšanu padarot vienkāršāku un pārskatāmāku, un Rīgas Kinostudija piedāvās filmēšanas iespējas trijos speciāli aprīkotos paviljonos Rīgā, kā arī 140 hektāru platībā kino pilsētā Cinevilla.

Tiesa, neesot izslēgts, ka veiksmīgas sadarbības rezultātā laika gaitā tomēr tikšot sperti arī kādi juridiski soļi.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Asaru gāzes baloniņš, nazis, lietussargs, somiņa vai uz ielas paķerts koks – viss var noderēt, lai bīstamās situācijās sevi aizstāvētu. Svarīgi ir saprast, kā un kad šos ieročus izmantot .

Rīgā vairākos sporta klubos ir iespēja apgūt kādu no tuvcīņas veidiem, piemēram, jiu-jitsu, karatē vai boksu. Tie ir sporta veidi, kas vērsti uz divu cilvēku cīņu, kurai ir noteikumi un neizpaliek arī sportiskā rezultāta sasniegšana. Tomēr bīstamās situācijās, kas radušās uz ielas, noteikumu nav. Savukārt pašaizsardzības treniņi ir bal- stīti ne vien uz fiziskām, bet arī praktiskām zināšanām par to, kā novērtēt radušos draudus, kā rīkoties.

Izmanto instinktus

«Policija un apsardzes darbinieki labi dara savu darbu un ātri reaģē uz izsaukumiem, tomēr visbiežāk cilvēkiem problēma rodas brīdī, kad kāds uzbrūk un nākas rīkoties nekavējoties. Jāizvērtē situācija, jāizlemj, kā un ko ar potenciālo uzbrucēju runāt. Kad sākt aizstāvēties un kā izmantot situāciju, lai bēgtu. Pašaizsardzība nav kaušanās, bet gan māksla izkļūt no draudīgas situācijas un gūt pēc iespējas mazāk savainojumu,» stāsta SIA Pašaizsardzības risinājumi valdes loceklis Māris Rizga. Kopš 2006.gada viņš Rīgā pasniedz nodarbības, kas balstītas uz Izraēlas armijas pašaizsardzības un tuvcīņas sistēmu Krav Maga, kas guvusi atzinību ASV policijas un tiesībsargājošo instanču darbinieku vidū. Eiropā šī metode tiek lietota pretterorisma, robežsardzes un speciālo uzdevumu vienību apmācībā. Krav Maga ir balstīta uz cilvēka dabiskajiem refleksiem, tādēļ tā ir viegli apgūstama pašaizsardzības vajadzībām. «Pirms septiņiem gadiem Vācijā ieguvu instruktora sertifikātu, kas man ļauj apmācīt cilvēkus pēc šīs sistēmas. Pamatā šī sistēma izmanto cilvēka instinktīvās kustības, kuras papildina ar tuv- cīņas tehnikām. Nodarbībās izmantojam dažādus priekšmetus. Realitātes efektu panākam, piemēram, telpā laižot dūmus, radot noteiktas skaņas,» stāsta M. Rizga. Nodarbību mērķis neesot izkauties un gūt uzvaru, bet gan maksimāli efektīvi aizstāvēties, neapjukt un darīt visu iespējamo, lai izkļūtu no situācijas bez traumām.

Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nepieciešamas daudz vairāk, nekā tikai idejas un finansējums – tai vajadzīgs laiks, atbalsts un zināšanas, lai attīstītu jaunus līderus un veicinātu nākotnes ekonomisko izaugsmi.

Ticu matemātikai, statistikai un pieredzei, ko esmu guvis, attīstot gandrīz 20 dažādus produktus un jaunuzņēmumus. Zinot, ka no simta idejām izdzīvo tikai dažas, ir skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa process, kurā nepieciešams ieguldīt ne tikai finanses, bet arī pacietību un ticību nākotnei.

Iespēja mācīties no citu kļūdām

Kad uzsāku savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā, bija ļoti maz cilvēku, pie kuriem vērsties pēc praktiska padoma. Igaunijā tech uzņēmējdarbība jau bija priekšā, bet Latvijā pirms 14 gadiem bija pavisam atšķirīga situācija. Lai gan bija arī labs paraugs – Draugiem.lv, vietējā tirgus izcilnieks, kas loģiski turpinājās daudzos citos veiksmīgos projektos un pirmajā vienradzī. Mums nācās visu apgūt pašiem, mēģinot un kļūdoties, gluži kā kovbojiem mežonīgajos rietumos. Šodienas jaunuzņēmumu vide ir ievērojami mainījusies – informācijas pieejamība ir milzīga, taču tas rada arī jaunus izaicinājumus. Jauniem uzņēmējiem ir jāiemācās atšķirt labu padomu no slikta un saglabāt savu identitāti. Ticu, ka tādas iniciatīvas kā “StartSchool” palīdzēs topošajiem uzņēmējiem attīstīt šo spēju, piedāvājot pieredzējušu mentoru un pasniedzēju atbalstu. Projekts nodrošina fundamentāli pareizu bāzi, kas palīdzēs izvairīties no sākotnējām kļūdām. Turklāt programma piedāvā lieliskas iespējas tīklošanai un ideju apmaiņai, kas ir būtiski, lai veidotu spēcīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības kopienu.

Rīgas Kinostudijā uzsākta dokumentālās filmas par leģendārā Titānika bojāeju filmēšana, informēja Rīgas Kinostudijas pārstāve Ieva Kustova. Tā ilgs visu šo nedēļu, un filmēšanas vajadzībām kinostudijā speciāli izbūvēts baseins, kurā tiks filmētas Atlantijas okeānā notiekošā ainas.

Filma ir Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas kopražojums, un tās darba nosaukums – Inside the Titanic / Titānikā. Tajā tiek inscenēti 1912. gada notikumi, kad pasaulē lielākais pasažieru tvaikonis, kurš bija devies savā pirmajā reisā, sadūrās ar aisbergu un nogrima.

Lai arī par leģendārā kuģa bojāeju jau radītas vairākas filmas, Inside the Titanic autori cer atveidot dokumentāli iespējami precīzu notikumu gaitu, bez liekiem izskaistinājumiem un nesaistītām sižeta līnijām ļaujot skatītājiem izsekot traģiskajam notikumam, norādīja I.Kustova. 90 minūšu garās filmas producenti ir Dangerous Films Ltd. (Lielbritānija), Handel Productions (Kanāda) un Baltic Film Services (Latvija), un to paredzēts demonstrēt The Discovery Channel, Pro Sieben, BBC Worldwide un Francijas TV kanālā F2.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Rīgas kinostudijas privatizācijas noteikumos paredzētā kino un video ražošana, kino un video filmu ieskaņošana latviešu valodā varētu tikt apdraudēta, brīdina Kultūras ministrija (KM).

Kultūras ministrija, kā 24,31% a/s Rīgas kinostudija (RK) akciju turētāja, ir saņēmusi RK vēstuli, kurā tā informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa lietvedībā atrodas Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 4. oktobrī izsniegtais izpildu raksts par prasību pret RK par nomas līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un reālnastas nodibināšanu, teikts Kultūras ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru valdība pieņēma zināšanai. Savukārt 2011. gada 28.oktobrī RK ir saņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja R. Mežiņa paziņojumu par RK nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā 3 izsoli 2011.gada 5.decembrī. Kultūras ministrijas pārstāvis informēja, ka izsole varētu tikt pārcelta uz vēlāku laiku.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

«Strīdā starp Rīgas kinostudijas un tās zemes īpašniekiem vairs nevar saprast, kuri ir labie un kuri sliktie. Skaidrs vien tas, ka vecā kindžene vēl ilgi nevarēs kalpot par Latvijas kinoindustrijas mugurkaulu un varbūt arī nekad vairs par tādu nekļūs. Aizvakar kinostudijas ēkas izsolē iegādājās ar zemes īpašniekiem – firmu Šmerļa terases – saistīts uzņēmums, taču gaidāms, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā iestrēgs un piepulcēsies pārējām tiesvedībām, kas rosinātas šai stāstā,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kinostudijas īpašumi – šķūņi, ēkas, filmēšanas paviljoni, dekorāciju cehi – esot pārdoti par 1 287 000 latu uzņēmumam SIA Leasing & Factoring AB.

Lai jaunais īpašnieks varētu ieiet savā pirkumā, izsoles akts jāapstiprina tiesā. Tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš gan prognozējis, ka šī procedūra varētu ieilgt uz gadiem diviem: «Noteikti vēl nekas nav beidzies. Te katrs pavērsiens pāraug jaunā strīdā.»

Konflikta būtība ir it kā pastāvošais zemes nomas parāds. R. Mežiņš vēstījis: «Viņi nevienam neko nemaksā gadiem ilgi.» Arī zemes nodokli palikuši ilgu laiku parādā. Kinostudija savukārt apstrīd gan savu parādu lielumu, gan apgalvo, ka ir norēķinājusies. Kam taisnība, juristi pūlas pierādīt tiesā.

Japāņu telekompānija aprīlī Latvijā sāks uzņemt episku daudzsēriju filmu par Krievijas – Japānas karu.

Kā ziņo laikraksts Bizness & Baltija, Rīgas kinostudija Film Angels Studio parakstījusi līgumu ar Japānas teleradiokompāniju NHK par filmas Mākonis pār nogāzi.

Filma stāstīs par krievu skaistules Ariadnes un japāņu jūras virsnieka Takeo Hirose mīlestību.

Filmēšana notiks arī Somijā un Francijā. Bet Latvijā tā notiks Ādažos, Latvijas Dzelzceļa muzejā un Rīgas kinostudijā.

Angels Studio producents Tomass Makars informējis, ka Latvijā tiks uzņemtas dažas epizodes filmai, kura sastāvēs no 13 sērijām. Latvijas partneri japāņiem nodrošinās masu skatu rīkošanu, dekorācijas un tehnisko sagatavošanu.

Laikraksts atgādina, ka pēc ekonomikas ministra Arta Kampara vizītes Indijā Bolivudas pārstāvji izrādījuši interesi par iespējām filmas uzņemt Latvijā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi un atzinusi par prettiesiskām vairākas normas Rīgas Domes 19.novembrī izdotajos noteikumos un 17.decembrī izdotajos saistošajos noteikumos «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā», un lūgusi pašvaldību precizēt prettiesiskās normas.

Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas šā gada 7.oktobrī pieņēma lēmumu, ka SIA Rīgas satiksme jaunais paaugstinātais tarifs 1,20 eiro apmērā par braucienu var stāties spēkā tikai tad, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem. Ņemot vērā, ka vairākas saistošajos noteikumos iekļautās normas ir prettiesiskas, diskriminējot Latvijas iedzīvotājus pēc to dzīvesvietas, šādi saistošie noteikumi nav stājušies spēkā un, atbilstoši Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas iepriekš pieņemtajam lēmumam, jaunajam paaugstinātajam tarifam arī nebūtu jāstājas spēkā, norāda VARAM.

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē valsts augstākajām amatpersonām aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.

Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ekonomikas, veselības, finanšu un ārlietu ministriem adresētajā vēstulē teikts, ka, neskatoties uz to, ka joprojām nav pieņemts lēmums, ka "zaļajā režīmā" varēs strādāt pie jebkura saslimstības līmeņa, viesnīcu un restorānu nozarē vakcinācijas aptvere ir vairāk kā 80%, taču sabiedrībā kopumā tā ir būtiski zemāka.

Pēc LVRA paustā, šī iemesla dēļ pakalpojumu ņēmēju skaits gan izmitināšanas, gan ēdināšanas sektorā draudoši samazinās.

"Kā atbildīgs un uzticams sadarbības partneris, aizstāvot sava sektora un visas tūrisma nozares intereses" LVRA vēstulē aicina Latvijā īstenot Itālijas, Igaunijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.