«Mums ir jāizšķir, kurš no ubagotājiem patiesi ir dzīves pabērns, kam nepieciešama sociālā palīdzība, un kurš ir biznesmenis ar savu noteiktu rūpalu, kurš ir rīdzinieks un kurš ir atbraucis «viesizrādēs», tostarp no ārzemēm,» ar ubagošanu saistītās problēmas apraksta komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.
Viņš norāda, ka «līdz šim Pašvaldības policijai nav bijis tiesību pieprasīt no ubagotājiem dokumentus, ja tie nav izdarījuši kādus pārkāpumus, un nav bijis iespēju tos identificēt, tāpat nav bijis tiesību vērsties pret ubagotājiem, kuri traucē apkārtējiem pārvietoties».
Raksti par tēmu
«Savukārt Rīgas Vēsturiskajā centrā, kas ir pilsētas tēla nesējs, ubagotāji neiederas ar sanitāro normu neievērošanu, veselības un drošības apdraudējumu, nomācošā iespaida radīšanu. Taču mēs respektējam dievnamu seno tradīciju ļaut cilvēkiem lūgt žēlastības dāvanas savā teritorijā, un Pašvaldības policija vienosies ar baznīckungiem un draudžu vadītājiem par iespējām šo tradīciju saglabāt,» skaidro D. Turlais.
Nedrīkst ierobežot sabiedrības tiesības uz žēlastības izpausmēm, tāpēc jautājums ir nevis par ubagošanas aizliegumu, bet gan par tās ierobežošanu konkrētās vietās un atbilstoši konkrētu pārkāpumu pazīmēm, uzsver Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs. Tam, ka ubagošanas regulējums ir nepieciešams, piekrīt arī 70% rīdzinieku, kurus šā gada februārī aptaujāja tirgus un sabiedrskās domas pētījumu centrs.
Paredzams, ka galīgais lēmums par izmaiņām saistošajos noteikumos tiks pieņemts Rīgas domes sēdē 3. jūlijā.
