Savukārt Viļņā un Tallinā dzīvokļu cenas bija attiecīgi 36% un 32% zem to augstākā punkta; Viļņā cenu korekcija bija vismazākā, savukārt Tallinā cenas atguvās no to zemākā punkta visstraujāk.
Gada griezumā dzīvokļa cena visvairāk pieauga Rīgā – par 5,7%, kam seko Tallina – pieaugums par 5,2%, savukārt Viļņā dzīvokļu cenas kritās par 4,7%.
Raksti par tēmu
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas BiznessPērnā gada nogalē standarta dzīvoklis (55 m2) visvairāk maksāja Tallinā, kur tā cena sasniedza 61 975 eiro, Viļņā tāds pats dzīvoklis maksāja 58 802 eiro, bet Rīgā vismazāk - 43 233 eiro.
Rīgā, kur dzīvokļu cenas joprojām ir viszemākās salīdzinājumā ar to augstāko punktu, cenu pieaugums 4. ceturksnī gada griezumā joprojām bija visstraujākais. Tomēr, tā kā dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 3. ceturksni, gada izaugsmes temps gada beigās palēninājās. Šo kritumu galvenokārt noteica dzīvokļu cenu samazināšanās jaunajos projektos mikrorajonos, savukārt Padomju laikā celto bloka māju dzīvokļu cenas faktiski nav mainījušās.
Kopumā mājsaimniecībām izsniegto jauno aizdevumu apjoms saglabājas zems un strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma, skaidro eksperti.