Šis gads turpina būt briesmīgs pensijām, ja vērtē Latvijā populārāko šādu uzkrājumu plānu atdeves rādītājus.

No tirgus jau prom ļoti tālu kaut kur neaizbēgsi. Pensiju naudas pārvaldnieki parasti savus savāktos līdzekļus virza akciju un obligāciju iegādei. Šogad akciju cena gāzusies, to noteikusi lielā neskaidrība par vispasaules ekonomikas izredzēm. Liels brīnums nebūs tas, ka pasaulē vadošās tautsaimniecības šajā ziemā būs ieslīdējušas iekšā recesijā turklāt pie milzīga cenu pieauguma. Sanāk tā, ka tiek zaudēta kaudze ar naudu vēl pie tā, ka tās vērtību faktiski aprij inflācija.

Mūsu valsts un Baltijas kopumā gadījums šajā ziņā izskatās sevišķi bēdīgi. Te inflācija pārraususies pāri 20% atzīmei. Tas nozīmē, ka, nedarot neko, sakrātais gada laikā kļuvis vairāk nekā par piekto daļu nevērtīgāks. To šoreiz papildina jau minētais faktors, ka nauda ievērojamos apmēros sadegusi vērtspapīru tirgū.

Akciju tirgiem 2023. gads ir bijis salīdzinoši labvēlīgs gads. Arī Baltijas tirgus izrāvies no lāču rallija 2022. gadā un uzrādījis atveseļošanos. Krievijas karš Ukrainā galvenokārt satricināja enerģijas resursu un pārtikas piegādes ķēdes, kas Eiropā rezultējās rekordlielā inflācijā. Turklāt Baltijas valstis šī krīze skāra vissmagāk, ņemot vērā, ka lielā mērā bijām paļāvušies uz Krievijas energoresursiem.

Lai gan Baltic Benchmark indekss gada griezumā pieaudzis margināli par 3.1%, tas pakāpies par 14% no 2022. gada zemākā punkta. Līdz ar jaunu piegādes ķēžu nostiprināšanu un inflācijas atkāpšanos, akciju tirgi uzsāka atveseļošanos jau 2022. gada noslēgumā. Taču, neskatoties uz atveseļošanos, Baltijas akciju indekss joprojām atrodas vairāk nekā 14% zem 2022. gada sākuma līmeņiem. Tas skaidrojams ar dažādu faktoru kopējo ietekmi. Pirmkārt, spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv. Recesija un ciešā monetārā politika galvenokārt ierobežo sabiedrības pirktspēju, uzņēmumu rentabilitāti un izaugsmes tempus.

Otrkārt, pateicoties augstajiem obligāciju ienesīgumiem, pieaug obligāciju popularitāte Baltijas investoru vidū, un izskatās, ka notiek līdzekļu pārnešana no akcijām uz obligācijām. Tas arī atspoguļojās Baltijas akciju un obligāciju tirgus apgrozījumā. Baltijas kopējā akciju tirgus apgrozījums 2023. gadā samazinājies par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu, kamēr Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Līdzīga situācija ir arī, salīdzinot ilgākā laika periodā – salīdzinot pret 2021. gadu, akciju tirgus apgrozījums samazinājies par 48%, kas liecina, ka jauna institucionālo investoru nauda akciju tirgū neieplūst, tajā pat laikā obligāciju tirgus apgrozījums pieaudzis par 54%.

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Kriptovalūtu cenas var būt ļoti svārstīgas. Kopš kriptovalūtu, piemēram, Bitcoin un Ethereum, izlaišanas brīža to vērtība ir strauji kāpusi un kritusies – dažkārt pat dažu minūšu laikā –, un daudzi investori ir nesaprašanā, kā vispār var rasties šādas svārstības.

Kriptovalūtu svārstīgums ir problēma, par kuru uztraucas daudzi tirgotāji un investori. Bet kāpēc mēs redzam Bitcoin un citu kriptovalūtu cenu svārstības? Kāpēc kriptovalūtu tirgus ir tik nestabils?

Šajā rakstā mēs izanalizēsim kriptovalūtu tirgus svārstīgumu, kā arī izskatīsim dažas jaunas kriptovalūtas, piemēram, Wall Street Memes, Sonik Coin un Launchpad XYZ, kas varētu piedāvāt labu peļņu no ieguldījumiem pat “lāču” tirgus apstākļos.

3 iemesli, kādēļ kriptovalūtu cenas ir svārstīgas

Kriptovalūtas ir augsta riska un augsta ienesīguma ieguldījumu aktīvu klase, un to tirdzniecība prasa spēju analizēt un izpratni par pamatā esošo tehnoloģiju un tirgus virzītājspēkiem.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Jūlijs bija bagāts ar notikumiem gan finanšu tirgos, gan ārpus tiem. Kamēr situācija Tuvajos Austrumos turpināja pasliktināties, ASV demokrāti nolēma mainīt savu prezidenta amata kandidātu gaidāmajās vēlēšanās, lai gan pagaidām ir grūti pilnībā novērtēt ieguvumus no Džo Baidena aizstāšanas ar Kamalu Harisu.

Vienlaikus ASV akciju tirgū notika kapitāla rotācija (grūti pateikt, vai šī tendence būs noturīga), un sākusies arī finanšu pārskatu sezona – līdz šim S&P 500 indeksa uzņēmumi uzrāda labus peļņas rādītājus vienlaikus ar ieņēmumu pieauguma tempu samazināšanos. Netika atstātas novārtā arī centrālās bankas: Federālo rezervju sistēma nemainīja procentu likmes, bet norādīja, ka septembrī tās, iespējams, tiks samazinātas. Japānas Banka paaugstināja likmes no 0-0,1% diapazona līdz 0,25%, tādējādi nostiprinot jenas kursu (un sarūgtinot tirgus dalībniekus); un Anglijas Banka samazināja oficiālo bankas procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 5,00%.

Kriptovalūtu tirgum augustā kopumā bija lejupejoša tendence – vadošās kriptovalūtas piedzīvoja kritumu vidēji par 9 %.

Tomēr strauju palēcienu kriptovalūtas piedzīvoja pēc Grayscale – viena no lielākajiem kripto aktīvu pārvaldītājiem – negaidītās uzvaras tiesā pret ASV Vērtspapīru un biržu komisiju, norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē.

Mēneša pirmajā pusē kriptovalūtu tirgus bija ļoti stabils, bez straujām izmaiņām. Situācijā mainījās 15. augustā, kad kriptovalūtu tirgus vērtība kritās, sekojot kārtējam bāzes procentu likmju paaugstinājumam. Savukārt 29. augustā varēja novērot pilnīgi pretēju kriptovalūtu tirgus reakciju.

Pēc Grayscale uzvaras tiesā pret ASV Vērtspapīru un biržu komisiju kriptoaktīvi dažu stundu laikā piedzīvoja strauju kāpumu vidēji par 6 %. Tiesas spriedums paver ceļu Bitcoin ETF (biržā tirgoto fondu) izveidei ASV biržās. Tas atvieglos kriptovalūtu pieejamību institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, tādejādi ievērojami kāpinot kopējo pieprasījumu pēc kriptoaktīviem. Tomēr straujais cenu kāpums bija īslaicīgs, jo kriptovalūtu vērtība pēdējā mēneša laikā atkal nokritās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, kādā tā bija pirms tiesas lēmuma.

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju*), 2022. gada 1. pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū:

Kas augstu kāpj, tas zemu mēdz arī krist. Šogad, stiprinoties pieņēmumiem par augstu inflāciju, centrālo banku stimulu atbalsta zudumu, zemāku ekonomikas pieaugumu un pat varbūtēju recesiju, uz pasaules finanšu tirgu skatuves milzu apmēros sadeg nauda.

Piemēram, Bloomberg eksperti sarēķinājuši, ka pasaules akciju tirgos cenu krituma iespaidā zaudēta varētu būt nauda 11 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Kopumā, sākoties problēmām, dažkārt ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Saistībā ar šo nesenie notikumi rāda, ka kaut kāda veida patvērums virtuālajās valūtās drīzāk ir izrādījies kā kaut kas līdzīgs slazdam. Faktiski šādu veidojumu vērtību pēdējā laikā apņēmis īstens haoss, ko nākamajā pakāpē ielicis šādu instrumentu TerraUSD un Luna sabrukums. Ironiski, ka šo veidojumu pati to sludinātā būtība bija stabilitāte, kur TerraUSD tika it kā sasaistīta ar ASV dolāra vērtību.

Faktiski viena TerraUSD galvenais uzdevums bija maksāt tikpat, cik viens ASV dolārs, ko tam kopš sava 2020. gada starta lielā mērā arī līdz šim (līdz 9. maijam) bija izdevies izdarīt, šī pasākuma kapitalizācijai sasniedzot jau 18 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi TerraUSD tika dēvēta pat par “stabilo monētu”, kas tagad faktiski ir kļuvis par joku, jo pagājušās nedēļas sākumā TerraUSD vērtība bija atkritusi līdz deviņiem ASV dolāra centiem.

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.jūnija numurā lasi:

Statistika. ECB cer uz Ukrainas konflikta ātru atrisinājumu

Aktuāli. Kaspars Rožkalns: “Pirms investīcijām ir drošības sajūta!”

Finanses. Rīcību sāk noteikt bailes – atnācis lāču tirgus!

ECB īstais uzdevums ir eirozonas saglābšana, nevis kaut kāda tur inflācija

Inovācijas. Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu tirgū jauna tendence – mājokļu vairāksolīšana

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

"Domāju, ka pircējam pašlaik vēl ir grūti saprast, kāda ir maizes patiesā cena," intervijā Dienas Biznesa saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Fragments no intervijas

Jāņem vērā, ka miltu ražotāji rudenī pat prognozē miltu cenu pieaugumu, ko savukārt ietekmēs graudu cenas pasaulē, kas atkal tiek ietekmētas no karadarbības Ukrainā un Krievijas izslēgšanas no graudu tirgus. Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu.

Proti, vai Krievija vispār pārdos graudus un vai tās graudus kādas valstis iegādāsies, vai Ukrainas graudi nonāks tirgū, vai šajā valstī ir iesēta labība un vai tā tiks novākta? Cik ilgi turēsies salīdzinoši augstā graudu cena pasaules biržā, nav iespējams pateikt. Tāpēc arī par kaut kādu cenu līmeni rudenī pašreizējos apstākļos var tikai spekulēt, bet to nav iespējams prognozēt.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Pret virtuālo aktīvu shēmām šis gads ir bijis ļoti nežēlīgs. Tāpat vēl nevar teikt, ka sliktākais šeit jau ir aiz muguras.

Šis gads nav tas pats labākais veselam lērumam pasaulē vispopulārāko ieguldījumu. Iespējams, esam ceļā uz to, lai akcijām šis gads būtu vājākais kopš 2008. gada. Savukārt obligāciju tirgus ir saņēmis pamatīgāko belzienu pa galvu 40 gados. Attiecīgi var pavērot arī to, kā šādos laikos, kad fenomenālā apmērā sadeg nauda, klājas, piemēram, virtuālajiem aktīviem, kuru popularitātes virsotne tika sasniegta vēl samērā nesen – pandēmijas laikā. Te gan, domājams, daudziem, kuri lielas naudas summas virzīja dažādu šādu kripto aktīvu virzienā, uz kādiem jokiem prāts varētu arī nenesties.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu kripto ziema. Piemēram, virtuālo aktīvu vispopulārākā veidojuma – bitkoina – vērtība pagājušā gada rudenī teju sasniedza 70 tūkst. ASV dolāru atzīmi. Pēc tam šī cena sabruka, un tagad tā atrodas zem 20 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Tas ir kritums aptuveni par 70% (līdzīgs kritums ir visu šādu virtuālo it kā valūtu tirgum kopumā). Turklāt nekur nav teikts, ka arī šī brīža nepilnie 20 tūkst. ASV dolāru bitkoinam būtu atbilstoša cena. Ja atkal, investoru riska apetītei zūdot, jūtamāk sašķobīsies akciju tirgi, tad šī veidojuma vērtība var planēt vēl būtiski zemāk. Jeb var piepildīties tas, ko daudzi šādu digitālo aktīvu skeptiķi sludina jau gadiem – pie patiešām ievērojamām problēmām šādu aktīvu cena var krist līdz pašai zemei.