Šā gada 3.novembrī notiks Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena ir 540 lati.

Atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai izsolē savāktā naudas summa tiks ziedota labdarībai, informē Ventspils dome. Par 2012. gada Ventspils Govju parādes noslēguma izsolē iegūto naudas summu plānots ierīkot rotaļu laukumu bērnunama Selga audzēkņiem.

Izsolei, kas notiks š.g. 3. novembrī Ventspils Jaunrades nama 2.stāva zālē, tiks nodotas 19 gotiņas: Sencis (autors - Ivars Drulle); Tirkīzs (autors - Aleksejs Naumovs un Ventspils Augstskola); Ķēniņgovs (autors - Andris Vītoliņš); Saimnieka levitācija virs Kurzemes Zilās govs saulgriežu naktī (autors - Aigars Bikše); Āriešu viedgovs (autors - Miķelis Fišers); Kārtībai ir jābūt! (autors - Ginters Krumholcs); Latvijas Zelta govs (autors -Leonards Laganovskis); Barības ķēde (autors – Andris Prigičevs); Ventspils Zāļu govs (autors - mākslinieku kopa SERDE); Zelta Saules un Sudraba Mēness govs (autore - Helēna Heinrihsones); Vienos vārtos ( autori - Aivars Žukovskis un Futbola klubs Ventspils); Piena ceļš (autori - Mārīte Guščika un M.Čehova Rīgas Krievu teātris); Glāze piena (autors - Kaspars Zariņš); Atmosfēriskā strūklakas govs (autore - Merike Estna (Igaunija)); Ventspils stencils (autori - Mārīte Kluša un Ventspils Jaunrades nama tēlotāja mākslas studijas audzēkņi); Mūžzaļā govs (autors - Robertas Antinis (Lietuva)); Sievišķīgā govs (autore - Elita Patmalniece); Akmeņu govs (autore – Vija Zariņa); Pie spoguļa (autors - Jānis Mitrēvics).

Knapais valsts atbalsts seno piena lopu šķirņu turēšanu vērsis par dārgu un lauksaimnieku vairākuma nesaprastu hobiju; piena cenas lejupslīde vājina Latvijas zilās un Latvijas brūnās izredzes , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju labi raksturo Latvijas zilās šķirnes lielākais ganāmpulks, kurā ir tikai 17 slaucamu govju. «Trīsreiz dienā no govs spainis pilns – 30 litri maniem apstākļiem ir labi,» vērtē Tukuma puses zemnieku saimniecības Griezes saimniece Svetlana Sarmule. «Paši maļam graudus, bet skābsienu nedodam – piens ir tīrs,» S. Sarmule nepievienojas lauksaimnieku kopējam korim par šķirnes peļamo izslaukumu. Pašlaik pienu Griezes nodod par 16 centiem litrā – zem paš izmaksas. «Tāpēc jāsaka, ka no zilās govs ir tikai skaists nosaukums un pati govs simpātiska, bet tas arī viss – īpaša stimula tās turēt nav,» piebilst S. Sarmule, kura zilās govis tur aptuveni 20 gadu. Telītes un bullēnus saimniecība pārdod, jo lopus paplašināt nevēlas. Arī pašlaik pircēju gaida divas zilas telītes un bullēns. Tāpat S. Sarmule vērš uzmanību uz vaislinieku trūkumu un tuvradniecības draudiem nelielā dzīvnieku skaita dēļ. «Tomēr nevaru noliegt, ka zilās dzīvo garu un veselīgu mūžu, salīdzinot ar modernajām šķirnēm, kam izslaukumi lielāki,» piebilst saimniece.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Restorāns Kuk Buk izveidojis miera ostu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

«Atverot lielveikalā restorānu, turklāt grāmatnīcas vidū, nav jālauza galva par cilvēku plūsmas trūkumu, bet gan jāpanāk, ka tiec pamanīts, pie tevis uzkavējas un pēc tam iegriežas atkārtoti. No malas šķiet vienkāršs uzdevums, bet tas ir maldīgs uzskats,» stāsta restorāna Kuk Buk īpašnieks Mārtiņš Labāns. Līdz šim astoņus gadus savu karjeru viņš saistījis ar IT nozari un pēdējos četrus gadus strādājis Draugiem Group, kur attīstījis dažādus IT projektus. «Pagājušā gada martā sapratu – esmu jau 31 gadu vecs un, ja gribu ko dzīvē mainīt, ir jākustas. Pametu darbu un sāku meklēt iespējas. Būtībā par 110 tūkstošiem eiro nopirku jaunu dzīves veidu – izveidoju restorānu. Atpakaļ neskatos, jo restorāna biznesā saredzu pietiekami daudz izaicinājumu. Šeit attiecības ir ļoti vienkāršas – es, tu, ēdiens.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Latvijas Banka (LB) rīt, 19. jūlijā, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar govs attēlu, informē LB.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieku Gunāra Lūša (grafiskā dizaina autors) un Jāņa Strupuļa (plastiskā veidojuma autors) veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja 2 latu apgrozības monētas. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Latvijas brūnā govs izsenis bijusi svarīga ne tikai Latvijas tautsaimniecībai, bet arī kā lauku ikdienas ritējuma neatņemama sastāvdaļa. Latvijas brūnā ir slaucamo govju pamatšķirne mūsu valstī, šīs šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi, samērā pieticīgi un ilgmūžīgi, piemērojušies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Latvijas brūno priecājamies ieraudzīt, kad, nesteidzīgāk braucot, vērojam lauku ainavu. Dzejnieks Imants Ziedonis, kam bijusi nozīmīga loma atjaunotā lata naudas zīmju dizaina filozofiskās tēlainības veidošanā, poētiski parādījis brūnās govs un cilvēka dzīves cikla saikni: «Un, kamēr mazs brūns teliņš./ Caur brūnu govi rit, / Jūs arī varat paspēt / Kaut ko vēl padarīt.»

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Rīgā, Dzirnavu ielā 31, atklāts jau otrais Vidusjūras virtuves restorāns – Riviera. Jaunais, 265 kvadrātmetru plašais restorāns atrodas tikai 50 metru attālumā no otra Riviera restorāna Antonijas ielā.

Gada siltajā sezonā jaunais restorāns spēs uzņemt vienlaicīgi vairāk nekā 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus un vairāk nekā 400 dažādu vīnu klāstu.

Otrais atpazīstamā zīmola Riviera restorāns ir veidots līdzīgā koncepta stilā – zilos, klusinātos toņos, lakoniski elegants un papildināts ar svaigiem dizaina elementiem. Ēdienkarte ir restorāna šefpavāra un līdzīpašnieka, vairāku starptautisku kulinārijas konkursu laureāta, Jāņa Sokolovska veidota. Pēc viņa vārdiem, tajā apvienoti labākie produkti mūsu reģiona gardēžiem saprotamā pagatavošanas veidā, ar Riviera raksturīgo, pazīstamo garšu. Savukārt restorāna vīna karti ir izstrādājis pazīstamais someljē un Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis.

Nākamnedēļ, 29.jūlijā plānota oficiālā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Gaismas pils restorāna un tā īstā nosaukuma atklāšana, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Ņemot vērā ažiotāžu ap restorāna sākotnējo nosaukumu un prasību to latviskot vai mainīt, tieši pasākuma laikā viesiem un medijiem pirmajiem būs iespēja uzzināt restorāna galējo nosaukumu.

«Restorāns vēl tiek veidots, jo, tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī bibliotēku un restorānu nevar izveidot viens cilvēks - pie tā mēs strādājam vesela komanda. Esam iecerējuši veidot īpašu garšu bibliotēku jeb latviešu ēdienu pavārgrāmatu, kuras «autori» būs bibliotēkas apmeklētāji, šādi apzinot senaizmirstus latviešu ēdienus un radot jaunas receptes,» uzsver šefpavārs Dāvis Kancāns.

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Daļā Rīgas restorānu Valentīndienai, kas būs sestdien, 14.februārī, ir rezervēti lielākā daļa galdiņu un iedzīvotāju aktivitāte šogad ir liela, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot galvaspilsētas restorānu pārstāvjus.

Restorānā Bibliotēka Nr.1 aģentūrai BNS pastāstīja, ka Valentīndienai ir rezervēti visi restorāna galdiņi.

Bibliotēka Nr.1 pārstāvji atzina, ka iedzīvotāju aktivitāte, tāpat kā pirms gada, ir liela, taču šogad restorānā galdiņi rezervēti savlaicīgāk - ja pagājušajā gadā klienti restorānā galdiņus rezervēja 7.-8.februārī, tad šogad jau 5.-6.februārī.

Arī restorāna, bāra Garāža pārstāve Lita Podniece aģentūrai BNS teica, ka restorānā lielākā daļa galdiņu Valentīndienai ir rezervēti. «Gandrīz visi galdiņi ir rezervēti, varētu būt, ka divi vai trīs galdiņi ir brīvi,» viņa sacīja, piebilstot, ka lielākā rezervācijas aktivitāte bija pagājušajā nedēļā un šonedēļ.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Lielbritānijas konservatīvās valdības spēkos ir līdz nākamā gada beigām pabeigt sarunas par pēcbreksita tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), svētdien paziņojis valdības ministrs Maikls Govs.

Daudzi politiķi un analītiķi ir apšaubījuši valdības spējas noslēgt vienošanos par tirdzniecību ar ES 11 mēnešu laikā pēc 31.janvārī plānotās Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Taču Govs intervijā telekanālam "Sky News" pauda pārliecību, ka tas ir iespējams.

"Diezgan daudz detaļu, par kurām mums ir jāvienojas, jau ir izklāstītas [breksita] politiskajā deklarācijā, tāpēc liela darba daļa jau ir paveikta," sacīja Govs.

"Un, kā norādījuši daudzi cilvēki, ir jomas, kurās Eiropas Savienības intereses un Apvienotās Karalistes intereses jau ir saskaņotas," sacīja Govs.

"Tāpēc es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim ne tikai pamest ES 31.janvārī, bet arī īsā laikā vienoties par visām jauno attiecību detaļām," paziņoja Govs.

#TOP trīs saimniecības pēc vidējā izslaukuma no vienas govs 2016./2017. pārraudzības gadā savas pozīcijas saglabājušas.

Trīs saimniecības – Beverīnas novada z/s Vītoliņi, Rūjienas novada z/s Ceriņi un Smiltenes novada z/s Kalējiņi 1 – 2016./2017. pārraudzības gadā pārsniegušas 14 tūkstoš kg vidējo izslaukumu no vienas govs

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārraudzības gadu līderu trijnieks palicis nemainīgs. Trīspadsmit tūkstošus kg no govs izdevies pārsniegt Ventspils novada SIA Jāņlejas, savukārt vairāk nekā 12 tūkstošus vidēji no govs slaukušas desmit saimniecības – z/s Kalna Ūdenāni, z/s Kalna Dambrāni, z/s Sporas, z/s Zilūži, SIA Vecsiljāņi, SIA Vidzemes putniņi, Rolanda Agruma saimniecība, SIA Brīvzemnieki, z/s Mazlauri un z/s Tomiņi. Pirmoreiz 100 ražīgāko ganāmpulku skaitā pēc izslaukuma iekļuvusi viena no lielākajām piena lopkopības saimniecībām – Agrofirma Tērvete – teju divu tūkstošu ganāmpulkā izslaukums sasniedzis 9905 kg vidēji no vienas govs.

Sākot biznesu, ideja par govs mēslu pulveri bija eksperiments, bet nu tas tiek tirgots veikalos.

Uzņēmuma Domi īpašnieces Nadežda Haritonova un Alīna Gržibovska skaiadro, ka ideja par tīrāmo līdzekli, kas gatavots no govs mēsliem, nākusi no Indijas.

Apmeklējot ajūrvēdas lekcijas, A. Gržibovska uzzināja, ka «govs ir ļoti svēts dzīvnieks, kas nes mīlestību, un ir atsūtīta no kosmosa mums palīdzēt. Viss, kas saistās ar govi, ir svēts — arī mēsli. Indijas tempļos ar ūdeni, kam pievienoti izkaltēti govs mēsli, mazgā grīdas un sienas, no tā rodas laba smarža un pozitīva enerģija».

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna Klīversala nosaukuma maiņas izdevumus 3000 eiro apmērā segs restorāna pārvaldītāja SIA OZRT, apstiprina uzņēmuma valdes loceklis Lauris Streņģe.

Iepriekš jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētā restorāna nosaukuma Kleever identitātes izveidē un ar to saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro.

Streņģe iepriekš atzina, ka gadījumā, ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro.

Trešdien kļuva zināms, Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala. «Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu,» sacīja Streņģe.

Augošajai tendencei atteikties no sprostos dētu vistu olu izmantošanas šogad pievienojušies vairāki uzņēmumi - picēriju tīkls «Čili Pizza» ar 23 picērijām, restorāni «36.Line», «Ferma», «Kaļķu vārti», «Domini Canes», «Goldingen room», «ID Gourmet», «KOYA», «Martinelli», «OGLE», «Zilā Govs», «Colonel Brew Pub & Kitchen», kokteiļbārs «Mākonis Cocktails & Design», kafetērija «DOMA», viesnīcas «Wolmar» un «Dome Hotel & SPA», informē biedrība «Dzīvnieku brīvība».

Kokteiļbāra «Mākonis Cocktails & Design» pārstāvis Lauris Grass biznesa portālam db.lv stāstīja, ka olas tiek iepirktas no zemnieku saimniecības «Rītnieki». Viņš atzīst, ka tas sadārdzina ēdienu cenu. «Viss neapstājas pie tā, ka vistas tiek turētas brīvos apstākļos un skaidra pa pļavu. Svarīgi ir arī tas, ko šīs vistas ēd.» Par to, ka kokteiļbāra ēdienu sastāvā ir dabiskas vistu olas, bāra vadītāji informē klientus, to norādot gan ēdienkartē, gan sociālajos tīklos.

Restorāna «Ferma» menedžeris Raimonds Palms paskaidro, ka saistībā ar dabisko vistu olu izmantošanu cenas palielinātas netiek, jo izmaksu pieaugums nav tik būtisks. Ēdienkartē speciāli tas netiek norādīts, taču, ja kāds interesējas, tad par to tiek informēts.

Eiropas Komisija (EK) 2011. gadā varētu būtiski samazināt zilās tunzivs nozveju, lai nodrošinātu šīs apdraudētās sugas zivju pastāvēšanu ilgtermiņā, citējot EK amatpersonu Oliveru Drjūsu (Oliver Drewes), ziņo AFP.

EK patlaban izstrādā zilās tunzivs nozvejas samazināšanas priekšlikumus, kurus plānots publicēt nākamajā Starptautiskās Atlantijas tunzivs saglabāšanas komisijas (ICCAT) tikšanās reizē, kas paredzēta no šā gada 17. līdz 27. novembrim Parīzē, sacījis O. Drjūss, piebilstot, ka priekšlikumu pamatā būšot zinātniski pamatojumi.

Vides aizstāvju grupa WWF slavēja komisāres paziņojumu un aicināja Briseli šo Eiropas nostāju īpaši izcelt gaidāmajā ICCAT sapulcē.

Zinātnieki uzskata zilās tunzivs daudzums patlaban ir līdzvērtīgs vienai trešdaļai no tā daudzuma, kas nodrošinātu zivs ilgtspēju.