Saskaņā ar līdzšinējiem tēriņiem prognozējot budžeta deficītu gada beigās, tas bīstami pietuvojies noteiktajai robežai. Kā vairākkārt ziņots, valsts budžetā šim gadam paredzēts nepārsniegt budžeta deficīta slieksni 8,5% apmērā. Ministriem viņš norādīja, ka «mēs jau esam pārsnieguši maksimāli pieļaujamo» deficīta līmeni. Pēc tam E.Repše norādīja, ka deficīta maksimums ir sasniegts vai arī «mēs atrodamies tuvu tam»
E.Repše norādīja, ka šādu situāciju radījuši gan valdības lēmumi, gan Saeimas lēmumi samazināt nodokļu likmes, gan Satversmes tiesas spriedumi.
Finanšu ministrs aicināja valdības kolēģus ņemt vērā šo faktu. Neskatoties uz to tūdaļ pēc E.Repšes replikas Ministru kabinets atbalstīja 807,5 tūkst. Ls piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Rīgas Juridiskās augstskolas kredītsaistību segšanai.
Raksti par tēmu
Līdz šim pieņemtie lēmumi radīs papildus 257 milj. Ls izdevumus. Aprēķinot budžeta deficītu pēc naudas plūsmas metodes, tas kopā ar budžetā paredzētajiem tēriņiem gada beigās varētu radīt 6,2% deficītu, sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne. Pēc naudas plūsmas metodes budžetā šim gadam ir plānots budžeta deficīts 4,4% apmērā.
E.Repše žurnālistiem uzsvēra, ka «es negribētu teikt, ka situācija ir ļoti kritiska, bet piesardzībai ir iemesls».
Turpmāk būšot jāievēro stingrāka fiskālā disciplīna, sacīja ministrs. «Nekādas telpas vaļībai mums nav,» viņš teica.
DB jau ziņoja, ka pirmajos trīs mēnešos valsts budžeta deficīts sasniedza 181,4 miljonus latu. Lielāko robu budžetā radīja ieturēto pensiju atmaksas uzsākšana saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 673,4 miljoni latu, savukārt izdevumi – 729,3 miljoni latu. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 281,3 miljoni latu, bet izdevumi – 406,9 miljons latu.