«Bet, atgriežoties pie evolūcijas, - lai notiktu evolūcija, nepieciešamas tikai trīs komponentes. Pirmā komponente ir variācija, otrā ir selekcija un trešā - pārmantojamība. Jebkurā sistēmā, kurā ir šīs trīs komponentes, neapturami notiek evolūcija. Un evolūcijas idejas var ļoti labi izmantot visās dzīves jomās, tās strādā arī sabiedrībā. Tas, ko mēs sabiedrībā nepārtraukti darām, - izmēģinām dažādas formas, dažādas reliģijas, dažādas ideoloģijas, dažādas sabiedrībā pieņemtās uzvedības un morāles normas. Nav nekas absolūti ļauns vai absolūti labs. Pētot dažādas mežoņu ciltis, ir redzams, ka divās dažādās ciltīs morāles normas var būt absolūti pretējas, turklāt katra cilts otras morāles normas uzskata par absolūti nepieņemamām. Un tu nekad nevari pateikt, ka vieni ir morāli augstāki, bet otri zemāki. Jautājums ir par to, kas šīm ciltīm būs izdevīgs ilgtermiņā, kura no tām izdzīvos un attīstīsies, bet kura iznīks,» skaidrojis Repše.
Intervijā, runājot par politisko vidi, viņš arī norāda: «Mums nevajag censties dominēt un veidot revolūcijas. Ir vajadzīga trešā lieta - sadarbošanās.»
Prasīts, vai nenonāk pretrunā ar to Repši, kas ienāca politikā pirms desmit gadiem, viņš atzinis: «Es noteikti nonāku ļoti nopietnā pretrunā ar savu veco «es». Tāpēc jau apstiprinoši atbildēju uz jautājumu, vai arī ar mani notikusi evolūcija. Acīmredzot tas veids, kādā es darbojos politikā pirms desmit gadiem, bija pārāk agresīvs, konfrontējošs un kļūdains. Tas nestrādāja. Es toreiz cīnījos ar tādām negācijām kā korupcija un valsts līdzekļu nelietderīga izmantošana. Tās ir problēmas, un pret tām ir jācīnās, bet galu galā sanāca tā, ka es cīnījos pret lielāko daļu Latvijas tautas. Domāju, lielākā daļa sabiedrības būtu labprāt redzējusi vairāk uz sadarbību orientētu modeli, kas tās pašas koruptīvās problēmas ļautu izskaust pakāpeniski, nevis vienā frontālā uzbrukumā.»
Atbildot uz jautājumu - kad bijis finanšu ministrs, izpelnījies ievērību ar savu ādas uzvalku, vai pēc atgriešanās politikā vēl tādā staigās - Repše sacījis: «Publiskos pasākumos, cienot atsevišķu cilvēku viedokli par šo tik ērto uzvalku, nestaigāšu. Vilkšu to gadījumos, kad tas nevienu nešokēs. Ikdienā manas darba drēbes būs tradicionāls auduma uzvalks ar vesti un kaklasaiti.»
