A/s Serviss RC, kas ir izveidota, reorganizējot a/s Mēs Liepājai, piemērots tiesiskās aizsardzības process, liecina publiski pieejamā informācija.

A/s Serviss RC reģistrēta Rīgā Vīlandes ielā, taču tās reģistrācijas numurs sakrīt ar a/s Mēs Liepājai reģistrācijas numuru, kas uzņēmumu reģistrā vairs nav atrodama. A/s Mēs Liepājai iepriekš apsaimniekoja Liepājas tirdzniecības namu Kurzeme, viesnīcu Līva, gatavojās realizēt vairākus ambiciozus projektus. 2008. gadā a/s Mēs Liepājai reģistrēja 5.58 miljonu latu lielu komercķīlu Hansabankā. 2008. - 2009. gadā risinājās ilgstoša ar uzņēmējiem Andri Griģi, Aigaru un Ivaru Kesenfeldiem saistītu uzņēmumu reorganizācija, kā arī Komercreģistrā parādījās jaunas, ar uzņēmējiem netieši saistītas sabiedrības. Neoficiāla informācija liecināja, ka uzņēmēji nonākuši konfliktā un brūkošais nekustamo īpašumu tirgus radījis miljoniem latu lielus zaudējumus. 2010. gada 21. janvāra domes sēdē Liepājas dome lēma par zemes nomas līguma pārjaunošanu sakarā ar a/s Mēs Liepājai pārstrukturēšanu.

Liepājas dome noraidījusi a/s Mēs Liepājai privatizācijas pieteikumu neapbūvētam zemesgabalam Liepājā Rožu laukumā 1/4.

Par zemesgabalu 4526 m2 platībā Liepājas centrā 2003. gadā noslēgts nomas līgums starp pašvaldību un a/s Mēs Liepājai. Pašvaldība arī patur tiesības lauzt zemes nomas līgumu, ja netiks ievēroti nomas līguma nosacījumi.

A/s Mēs Liepājai līdz 2008. gada 31. decembrim nav nostiprinājusi ēkas (būves) zemesgrāmtā, tāpēc pašvaldība uzskata, ka noraidījums ir pamatots, un konsultācijas lēmuma pieņemšanai ar pretendentu ir neadekvātas.

Minētajā adresē a/s Mēs Liepājaibija iecerējusi būvēt daudzfunkcionālu centru Rožu galerija. Projekts izraisīja plašu sabiedrisko rezonansi, tā sabiedriskā apspriešana tika vairākkārt pagarināta.

Swedbank vērsusies Kurzemes apgabaltiesā ar prasību pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi saistībā ar 1,5 miljonu latu lielu parādu bankai.

Banka prasa naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsusies pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Tajā skaitā - pret īpašumiem Vaiņodes pagastā. Kā zināms, Andra Griģa ģimenei Vaiņodes pagastā pieder Lielbātas pils, cūkkopības komplekss, kā arī šeit notiek biogāzes ražotnes būvniecība. Tiesa nesniedz sīkākas ziņas, pret kuriem īpašumiem tieši vērsta bankas prasība. Tiesas sēde paredzēta 18. maijā.

Šogad tiks slēgtas kopumā desmit izglītības iestādes un vēl 12 reorganizētas, aģentūra LETA uzzināja IZM.

IZM ir saskaņojusi visus pašvaldību lēmumus par šogad slēgšanai vai reorganizēšanai pieteiktajām izglītības iestādēm. Līdz ar to līdz nākamā mācību gada sākumam tiks slēgtas desmit izglītības iestādes - Rīgas 68.vidusskola, to pievienojot Rīgas 34.vidusskolai, Bērzgala pamatskola, Bērzu sākumskola, to pievienojot Gulbenes vidusskolai, Gārsenes pamatskola, Sarkaņu pamatskola, Strautiņu pirmsskolas izglītības iestāde "Zemenīte", to pievienojot Strautiņu pamatskolai, Saldus sākumskola, to pievienojot Saldus 2.vidusskolai, Daugavpils pilsētas 6.pirmsskolas izglītības iestāde, to pievienojot J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolai, kā arī Aulejas pamatskola un Gaujienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis", to pievienojot Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolai.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Nekustamo īpašumu projektu konsultants no Austrijas Mihaels Vidmans (Michael Widmann) starptautiskajā izstādē MIPIM Francijā ieinteresējies par kurortoloģijas projektiem Liepājā, saredzot attīstības iespējas šajā jomā arī visai Latvijai.

Mihaels Vidmans plāno ierasties Liepājā vasaras sākumā, lai detalizētu iepazītos ar pilsētas iespējām un attīstības plāniem. Izstādes ietvaros Mihaels Vidmans norādīja, ka Liepājai ir potenciāls attīstīt medicīnisko kurortoloģiju, informē Liepājas domes pārstāvji, kuri apmeklēja izstādi. Šādas iespējas ir ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai kopumā, norāda eksperts. Iestrādes Latvijā jau ir. Lai šo jomu popularizētu vēl vairāk un būtu iespējams piesaistīt jaunus investorus, Latvijai un Liepājai ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru, kā arī nodrošināt ērtu transportu, piemēram, būtiski ir atjaunot reģionālos avioreisus no galvaspilsētas uz Liepāju.

Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo es domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, lai mēs visi šeit būtu kopā un runātu vienā valodā.

Manuprāt, šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev, kāpēc gan no tā, ka mēs bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?

Un jautājums tiešām skan – būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij? Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta izvēle, bet tā bija izvēle no divām grūtām izvēlēm. Vai mazināt šos izdevumus, vai tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielāku algu un pensiju samazinājumu. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar sievu Ivonnu Kalitu Liepājā attīsta ne vien ēdināšanas un izklaides biznesu, bet arī piedāvā dažādas nakšņošanas iespējas.

«Pārdevām Fontaine Royal Hotel viesnīcu, jo mums patīk radīt, bet nepatīk īsti vadīt ilgstoši. Viesnīca bija izaugusi liela - aptuveni 160 darbinieki un tā jau ir gandrīz kā fabrika. Visu laiku ir administratīvās problēmas, pavadi daudz laika, ieguldi, bet tas nesniedz gandarījumu,» stāsta I.Kalita.

Jau ziņots, ka 2017. gada rudenī viesnīcu Fontaine Royal Hotel iegādājās uzņēmējs Māris Mors.

«Lielā viesnīca mums palika neinteresanta. Gribējās kaut ko citu, jaunu un nepietika tam visam spēka. Viesnīcas pārdošana bija 100% pareizs lēmums, jo tagad ir lielāka radošā brīvība. Neko nenožēlojam,» secina I.Kalita.

Šobrīd S.Lorenss ar sievu piedāvā vairākas nakšņošanas iespējas, četrās dažādās adresēs Liepājā.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Ziemeļvalstu lielākās bankas pārstrukturēšanās pasākumi atsevišķus finanšu tirgus uzraugus dara tramīgus

Dānijas un Somijas banku regulatori izteikuši bažas, ka restrukturētā Nordea attiecīgajos tirgos saglabā savu nozīmīgumu, reizē kļūstot grūtāk uzraugāma, raksta Bloomberg. Ar 657 miljardu eiro kopējo aktīvu apjomu 2016. gada trešajā ceturksnī Nordea ir lielākā banka Ziemeļvalstīs. Jaunā gada sākumā ir stājusies spēkā bankas veiktā konsolidācija – pārrobežu saplūšana, kas līdz ar izrietošām pārmaiņām uzraudzības režīmā licis dāņu un somu tirgus uzraugiem izteikt bažas par finanšu stabilitāti reģionā.

Stokholmā, Helsinkos un Kopenhāgenā kotētā Nordea kā vienota banka ir izveidojusies 20. gadsimta beigās saplūšanu un pārņemšanas darījumu sērijā no somu, dāņu, norvēģu un zviedru bankām. Pēdējā laikā banka reorganizē savu darbību, kas acīmredzot ir vērsts uz tirgus pozīciju stiprināšanu un darbības optimizāciju. Atšķirīgos tirgos tas izpaužas dažādi. Baltijā pašlaik aizvien norit Nordea un DNB bankas apvienošanās process, un kopš oktobra beigām Latvijas Konkurences padome izskata zviedru Indy AB pieteikumu par izšķirīgās ietekmes iegūšanu DNB Baltija un Nordea Baltija. Konkurences padomei lēmums ir jāpieņem līdz februāra beigām.

Reorganizēts nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA Rimi Valdemara Real Estate, kurš pievienots kompānijai SIA Plesko Real Estate, informē Lursoft.

SIA Plesko Real Estate dibināts 2000. gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,622 miljoni Ls. Plesko Real Estate pieder Zviedrijas kompānijai Ica Baltic AB, kas ir arī SIA Rimi Baltic 100% kapitāldaļu īpašniece. Tāpat Ica Baltic AB pieder 100% SIA Rimi Latvija kapitāldaļu un 100% SIA VI Projekti kapitāldaļu.

SIA Rimi Valdemara Real Estate reģistrēts 2002. gadā, un tā juridiskā adrese ir Augusta Deglava iela 161, Rīga. Uzņēmuma pamatdarbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Reorganizētā SIA Rimi Valdemara Real Estate 2011. gadā darbojās ar 197,343 tūkstošu Ls zaudējumiem, savukārt Plesko Real Estate finanšu gads bija krietni veiksmīgāks – uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā veidoja 8,46 milj. Ls, bet peļņa – 1,715 milj. Ls. Plesko Real Estate likviditāte 2011. gadā bija 2,45, rentablitāte – 3,84.

Par algu paaugstināšanu valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, ekspresintervijā viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lielie valsts uzņēmumi izmantojuši iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu, piemēram, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura alga no 2784 latiem palielināta līdz 8784 latiem mēnesī, bet valsts a/s Latvijas Dzelzceļš vadītāja Uģa Magoņa alga, pēc Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā esošās informācijas, no 2600 latiem līdz 8500 latiem mēnesī. Kā LDDK vērtē algu paaugstināšanu lielajos valsts uzņēmumos?

LDDK šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, jo valsts kapitālsabiedrības darbojas pēc Komerclikuma brīvās tirgus ekonomikas apstākļos, kur konkurence notiek ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī. Tā ir konkurence arī par labākajiem speciālistiem un vadītājiem uzņēmumu vadības līmenī. Vadītāji vistiešāk ir atbildīgi par uzņēmuma nākotni un attīstību, īpaši, ja uzņēmums ir ar valsts kapitāla daļām un tam ir izvirzīti arī nozares attīstību veicinošie stratēģiskie mērķi.

Šī gada pirmajā ceturksnī industriālo parku attīstītājs SIA NP Properties iznomājis vai pārjaunojis ražošanas, noliktavu un biroja telpas 9583 m2 platībā, kas ir par aptuveni 1500 m2 vairāk, nekā vidēji vienā ceturksnī pērn.

Aktivitāti industriālo telpu segmentā pamatā veicina uzņēmumu reorganizēšana, tāpēc vajadzība pēc mazākām telpām, tirgus dalībnieku maiņa, kā arī nepieciešamība pielāgot telpas biznesa specifikai un kopumā mērķis atrast labāko tirgus piedāvājumu gan attiecībā uz kvalitāti, gan nomas maksu, novērojis uzņēmums.

To uzņēmumu vietā, kuri atstājuši Latvijas tirgu vai izbeiguši darbību, tiek radīti jauni, nelieli biznesi, kas savukārt ir viens no pamata faktoriem, kas nodrošina aktivitāti industriālo telpu nomas tirgū. Ņemot vērā šo tendenci, būtiski pēc iespējas veicināt perspektīvu un inovatīvu biznesa ideju realizēšanu, kur savukārt liela nozīme ir banku kreditēšanai, sprieda NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Inženiertehnisko pakalpojumu un konsultāciju uzņēmumā L4 ceļu projekti notikusi reorganizācija, to pievienojot SIA Firma L4, kas sniedz plaša profila inženieru un konsultantu pakalpojumus, liecina Lursoft dati.

SIA L4 ceļu projekti apgrozījums 2012. gadā veidoja 135 tūkst. Ls, un pērnais gads noslēgts ar peļņu 5,7 tūkst. Ls apmērā, liecina Lursoft dati.

Savukārt Firma L4, kas reģistrēta 1994. gadā, pērn apgrozīja 1,98 milj. Ls, un tās zaudējumi veidoja 469 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

SIA Firma L4 valdē darbojas tās priekšsēdētājs Gunārs Valinks un valdes loceklis Jānis Masēns, kas kopā ar Jāni Briedi ir arī uzņēmuma īpašnieki.

Tehnoloģiju kompānijas Google akciju vērtība samazinājusies par 10%, pēc tam kad kļūdas dēļ, ātrāk nekā paredzēts atklātībā parādījās interneta giganta ceturkšņa darbības pārskats, kas liecina par ievērojamu peļņas kritumu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Google peļņa aizvadītajā ceturksnī sasniegusi 2,18 miljardus ASV dolāru, kas, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, ir samazinājums 20 procentu apmērā, liecināja ceturtdien publiskots Google pārskats. Šāds peļņas kritums bijis milzīgs pārsteigums daudziem analītiķiem.

Drīz vien kļuva skaidri saprotams, ka kompānijas pārskata publiskošana bijusi kļūda – jo otrajā nodaļā esot bijis ieraksts «gaida Lerija [Lerijs Peidzš – Google izpilddirektors] komentāru».

Tomēr, neskatoties uz to, Google akcijas acumirklī «gāzās lejā», zaudējot līdz 10% no savas vērtības. Pēc tam Google akciju tirdzniecība tika pārtraukta uz divām ar pusi stundām. Pēc tirdzniecības atsākšanas, dienas beigās Google akcijas bija atguvušas divus procentus no zaudētās vērtības.

Liepājas būvvaldes speciālisti apkopojuši a/s Mēs Liepājai pieteiktās Rožu galerijas būvniecības ieceres sabiedriskās aptaujas rezultātus. Kopumā šajā apspriešanā piedalījušies 4 129 liepājnieki.

No saņemtajām 2 245 aptaujas lapām 1 748 izteikts pozitīvs būvniecības ieceres vērtējums, 359 aptaujas lapās – negatīvs vērtējums. Divās aptaujas lapās autori saglabājuši neitrālu pozīciju, 136 aptaujas lapas atzītas par nederīgām, jo tajās nav norādīts autora vārds, uzvārds un adrese. Ieceres apspriešanas laikā ir saņemtas četras vēstules ar 1 876 iedzīvotāju parakstiem pret Rožu galerijas būvniecību. Viena vēstule ir ar jautājumiem un ierosinājumiem un to parakstījuši septiņi cilvēki. Pēc publiskās apspriešanas termiņa beigām saņemtas lapas ar 46 parakstiem pret iecerēto būvniecību.

Iedzīvotāju atsauksmes un viedokļi tiks nodoti papildu izvērtēšanai ekspertiem, kā arī būvniecības ierosinātājiem – akciju sabiedrībai Mēs Liepājai, informē pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone.