Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi, rekonstruējot ministriju ēkas, pieļāvusi nepamatotus papildus tēriņus miljoniem latu apmērā.
Par revīzijā konstatēto tiks informēta prokuratūra, pavēstīja Valsts kontroles (VK) Komunikācijas speciāliste Egita Diure.
Slēdzot līgumus par apjomīgu objektu būvprojektēšanu un būvniecību situācijā, kad sākotnēji nav noteikti būvdarbu apjomi, VNĪ nav paredzējusi visus nepieciešamos izdevumus, kā rezultātā līguma izpildes laikā slēgtas vairākas papildu vienošanās, ievērojami palielinot kopējās būvniecības izmaksas un nomas maksu. Piemēram, Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Gaujas ielā 15, tagad Čiekurkalna 1.līnijā 1, tika uzsākta bez detalizēta plānoto izdevumu aprēķina un būvniecības līguma izpildes laikā slēgtas trīs papildu vienošanās, kopējās būvniecības izmaksas palielinot par 29.9 milj.Ls. Nav iespējams identificēt ne objekta sākotnējos būvniecības darbus un to izmaksas, ne papildu darbus un to izmaksas, kā arī tāmē uzrādīto darbu apjomus nav pārbaudījuši eksperti, tādēļ pastāv iespēja, ka izmaksu palielinājums par lielāko daļu no minētās summas – 22.1 milj.Ls apmērā ir nepamatots. Gaujas ielas objekta kopējās būvizmaksas, ieskaitot izmaksu pieaugumu, ir 55.9 milj.Ls.
Par Ārlietu ministrijas administratīvās ēkas rekonstrukciju Rīgā, Kr.Valdemāra ielā pēc sākotnēji noslēgtā līguma ar būvuzņēmēju slēgtas papildu vienošanās sakarā ar neparedzētiem papildu darbiem par vēl 1.9 milj.Ls, no tiem Ls 0.7 milj. tika tērēti papildus darbiem saistībā ar tehniskā projekta nepilnībām, lai gan līgumā bija ietverti nosacījumi, kas paredzēja, ka šādi papildus darbi, tiek veikti līguma ietvaros un ir iekļauti līguma summā. Kopējās objekta būvizmaksas, ieskaitot papildus izmaksas, ir 11 milj.Ls.
Abiem minētajiem objektiem sākotnēji ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu bija apstiprināta gada nomas maksa – administratīvajai ēkai Gaujas ielā 2.6 milj.Ls gadā ar nomas līgumu uz 20 gadiem un ēkai Kr.Valdemāra ielā 0.8 milj.Ls gadā ar nomas līgumu uz 50 gadiem. Vēlāk ar jaunu MK rīkojumu šo objektu nomas maksa tika palielināta līdz attiecīgi 6.5 milj.Ls gadā un 1.6 milj.Ls gadā.
VK konstatēja arī matemātiskas neprecizitātes vairāku objektu nomas maksas aprēķinos. Piemēram, Gaujas ielas ēku kompleksam šī iemesla dēļ nomas līgumu darbības laikā no valsts budžeta VNĪ, iespējams, tiks samaksāts par 5 miljoniem latu vairāk, nekā tas nepieciešams konkrētā objekta nomas samaksai.
Pēc revīzijas VK ir sniegusi 57 ieteikumus Finanšu ministrijai un VNĪ, kurus tās apņēmušās ieviest laikā līdz 2010. gada 31. decembrim. VNĪ vadība gan paziņojusi, ka kategoriski nepiekrīt VK revīzijas ziņojumam un gatavojas par to paziņot preses brīfingā šodien plkst. 14.30.