UR valsts notāram būtu jāpārbauda arī brīvprātīgi statūtos noteiktās dokumentu formas (noformēšanas) prasības, paredz pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi ikumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
Atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā savukārt paredz noteikt speciālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Kārtībai par pamatu izmantots regulējums, kas noteikts lietās par maza apmēra prasībām, nosakot pirmās instances un kasācijas instances modeli. Paredzēts, ka strīdus par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskatīs Jūrmalas pilsētas tiesa. Vienas tiesas noteikšana veicina vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošina iespēju augstākai tiesas procesa kvalitātei, skaidro Tieslietu ministrija (TM).
DB jau rakstīja, ka ar stingrākiem nosacījumiem izmaiņu veikšanai kapitālsabiedrībās un dalībnieku reģistrācijai, kā arī speciālu tiesvedības kārtību plānots ierobežot reiderismu. Izmaiņas tiek veiktas kompleksi, izstrādājot grozījumus gan Komerclikumā, gan citos normatīvajos aktos, tostarp Uzņēmumu reģistra likumā un Civilprocesa likumā.
Viens no biežāk sastopamiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai ir izmaiņas tās pārvaldes institūcijās, jo īpaši SIA valdes sastāvā vai AS valdes un padomes sastāvā, skaidroja TM. Piedāvātie grozījumi Komerclikumā, kuras Saeima konceptuāli atbalstīja 5. jūlijā, paredz, ka paraksti uz kapitālsabiedrības pieteikuma obligāti būs jāapliecina notariāli gadījumos, ja tiks pieteiktas būtiskas izmaiņas, bet brīvprātīgi – ja tas paredzēts statūtos. Obligāta parakstu notariāla apliecināšana ir paredzēta, ja reģistrācijai pieteiktas izmaiņas kapitālsabiedrības padomes, valdes vai likvidatoru sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās. Tāpat plānotas citas izmaiņas.
