Protams, ka izklausās neprātīgi – inflācijas apkarošanas ēnā būvēt kaut kādu koncertzāļu tīklu pa visu Latviju, kaut kādos miestos, kur diez vai, vismaz galvaspilsētas inteliģences skatījumā, būs sešas tantes gumijas zābakos, kas aizbridīs uz bajānistu ansambļa koncertu, jo diez vai spožas zvaigznes brauks kur citur kā vien uz galvaspilsētu.
Tomēr pasaules vēsture ir pierādījusi, ka ekonomisko analītiķu brīdinājumi un aicinājumi taupīt uz iespējamo kultūras attīstību nekad nav attaisnojušies. Jo to, ko pazaudē šajos taupības gados, vēlāk atgūt nav iespējams. Liepājai koncertzāles projekta apturēšana nozīmētu, visticamāk, pazaudēt profesionālu simfonisko orķestri, kuram droši vien sekotu arī vienas no Latvijā atzītākajām mūzikas skolām reitinga krišanās, diez vai ilgi bez koptām muzikālajām tradīcijām noturētos starptautiskie festivāli, kas pilsētai ne vien spodrina pogas mundierī, bet arī dod tīri praktisku labumu no ienākošā tūrisma. Baigi pat iedomāties, ka nākotnē Liepāja varētu kļūt par pelēku, dzīves nomāktu rūpniecisko pilsēteli, kur cilvēkiem ir tikai ne pārāk labi apmaksāts, fiziski smags darbs rūpnīcās un iespēja brīvajos brīžos pastaigāt gar ostmalu un pavērot kravu apgrozījuma statistiku dabā. Tad vēl izvērsts ļergas točku tīkls, novērošanas kameras un policisti. Man šķiet, ka attaisnot šī projekta apturēšanu varētu vienīgi milzīgas investīcijas Latvijas reģionālo ceļu tīkla kapitālā remontēšanā. Lai piedod galvaspilsēta, bet man liekas, ka Rīga gan ar savu attīstīto kultūras dzīvi varētu pagaidīt ar ambiciozo projektu realizāciju. Skumji šajā kontekstā ir kas cits – ka pilsētai jānokrāsojas noteiktā politiskajā krāsā, lai vispār varētu cerēt uz kaut kādu valsts atbalstu attīstībai. Jo Liepāju valdībā ilgi nesadzirdēja – orķestris pats dibināja koncertzāles fondu, arhitekts pats veda projektu uz Venēcijas biennāli, lai ar gūto atzinību vērstos pie Austrijas valdības pēc atbalsta projekta realizācijai. Tika meklēti un atrasti mecenāti vai visā pasaulē, bet dzimtā valdība gan šo vajadzību sadzirdēja – kāda sagadīšanās, pēc politiskās sadarbības līguma noslēgšanas....
