TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Zāļu lietirgotavas AS «Recipe Plus» neto apgrozījums pagājušajā gadā bija 175,714 miljoni eiro, kas bija par 2,6% jeb 4,427 miljoniem eiro llielāks nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa 2017.gadā saruka par 16,7% jeb 2,097 miljoniem eiro un bija 10,470 miljoni eiro.

Uzņēmums apgrozījuma pieaugumu 2017.gadā raksturo kā mērenu izaugsmi līdz ar nozares tirgus tendencēm, saskaņā ar kurām Latvijas zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu apgrozījums Latvijā 2017.gadā ir pieaudzis par 5%.

AS «Recipe Plus» 2017.gadā noslēdza 32 sadarbības līgumus ar jauniem piegādātājiem un sortimentā iekļāva vairāk nekā 1200 jaunas pozīcijas.

«Īpašu vērību 2017.gadā sabiedrība veltījusi sadarbībai ar ārstu praksēm Latvijā, šajā segmentā ievērojami - par 11% - audzējot pārdošanas apjomu,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. AS «Recipe Plus» pērn izdevies palielināt pārdošanas apjomus veselības centriem par 45%, pirmsskolas izglītības iestādēm un internātskolām - par 14%, bet par 9% audzis pārdošanas apjoms citām lieltirgotavām, sacīts gada pārskatā.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Medikamentu lieltirgotava AS «Recipe Plus» izteikusi nelaiķa Valērija Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildnei Signei Balderei-Sildedzei piedāvājumu atpirkt zāļu ražotāja «Olainfarm» akcijas, apstiprināja Baldere-Sildedze.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka attiecīgo piedāvājumu ir noraidījusi. Aģentūras LETA rīcībā nonākusi informācija, ka šāds piedāvājums izteikts arī Maligina vecākajām meitām Irinai Maliginai un Nikai Saveļjevai, kuras, iespējams, varētu būt pārdevušas akcijas Recipe Plus. «Šo informāciju nevaru ne apstiprināt, ne noliegt,» sacīja Baldere-Sildedze.

Savukārt «Recipe Plus» padomes loceklis un farmācijas uzņēmuma Repharm, kurā ietilpst Recipe Plus, ģenerāldirektors Dins Šmits norādīja, ka viņam nav šādas informācijas, tāpēc nevarot atbildēt, vai akciju pārdošana «Recipe Plus» ir patiesa.

Taču vēlāk uzņēmumā norādīja, ka šī informācija ir baumas. «Uzskatām Valērija Maligina izveidoto «Olainfarm» par vienu no Latvijas uzņēmējdarbības paraugiem un ceram, ka uzņēmums būs veiksmīgs arī turpmāk. «Repharm» uzņēmumu vadītāji nevar un arī neplāno sniegt komentārus par baumām - attiecībā uz «Olainfarm» vai jebkādu citu tēmu,» pauda uzņēmumā.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

AS Recipe Plus, kas nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību pārjaunojusi pērnā gada oktobrī reģistrētu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa norāda, ka Recipe Plus par labu AS SEB banka 45 miljonu eiro vērtībā ieķīlājusi visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas, kā arī 11 transportlīdzekļus. Šī ir pirmā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis šogad.

2013. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 131,116 miljonus eiro. Pārskata gadu Recipe Plus noslēdza ar peļņu 10,507 miljonu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pārskata gadā bija 24,41. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2014. gadā Recipe Plus nodokļos nomaksāja 11,814 miljonus eiro.

1995. gada janvārī dibinātais Recipe Plus ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 35. vietu.

AS «Recipe Plus» nav nedz iegādājusies, nedz izteikusi piedāvājumu iegādāties AS «Olainfarm» akcijas, informē uzņēmumā.

«Vēlamies norobežoties no Signes Balderes-Sildedzes akcionāru sapulcē publiski paustajiem apgalvojumiem, ka «Recipe Plus» būtu iegādājusies vai izteikusi piedāvājumu iegādāties uzņēmuma akcijas. Izplatītā informācija nav patiesa. Uzņēmuma padomes vārdā varu apliecināt, ka šāda iecere nav izskanējusi, kā arī nav tikusi apspriesta uzņēmuma vadības līmenī. Ņemot vērā, ka šādi apgalvojumu ietekmē arī mūsu darbību, aicinām trešās puses neizplatīt nekorektu informāciju,» norāda AS «Recipe Plus» padomes loceklis Dins Šmits.

Ņemot vērā, ka AS «Olainfarm» akcijas atrodas publiskā apgrozībā, uzraugošajām valsts iestādēm ir pieeja AS «Olainfarm» akcionāru sarakstam un līdz ar to visas iespējas nekavējoties pārliecināties par to, ka AS «Recipe Plus» nav nevienas AS «Olainfarm» akcijas īpašnieks.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas iestādēm saskaņā ar iepirkuma rezultātiem veic AS "Recipe Plus". Izmaksas šobrīd lēšamas 40 000 eiro apmērā par pamata līguma izpildi.

Aktīvais līgums par vakcīnu izplatīšanu Latvijas teritorijā ir starp uzņēmumu Recipe Plus, Nacionālo veselības dienestu (NVD), Valsts Asinsdonoru centru (VADC) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), un tas ir spēkā līdz 2022. gada 31. martam.

Covid-19 vakcīnu ražotājs Pfizer piegādā Latvijas pasūtītās vakcīnas saskaņā ar apstiprinātu grafiku tikai uz vienu vietu visā Latvijas teritorijā – uz VADC Sēlpils ielā, Rīgā. Visas vakcīnas Pfizer transportē speciālās kastēs jeb softbox, pildītās ar sauso ledu, uzturot -70°C temperatūru. Katrai kastei pievienots temperatūras rakstītājs jeb logger – elektroniska ierīce, kas pastāvīgi reģistrē kastes temperatūru. Galamērķī lasītājs tiek apturēts un ar reģistrētajiem datiem tiek nosūtīts piegādātājam, lai nodrošinātu pilnu piegādes procesa kontroli un reģistrētu laicīgas piegādes faktu saņēmējvalstī. VADC darbinieki vakcīnas ievieto asinsdonoru centrā esošajā saldētavā -70°C temperatūrā. Turpmākā loģistikas ķēde ir Latvijas institūciju un līgumpartneru pārziņā ar skaidri noteiktām atbildībām.

Pēc tam, kad iepriekšējais noliktavas pakalpojumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA Oribalt Riga neizpildīja līguma nosacījumus par vakcīnu piegādi, Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus pārņems AS Recipe Plus un SIA Magnum Medical.

Veselības ministrija informē, ka dienas laikā pēc loģistikas līguma noteikumu neizpildes tika piesaistīti papildu pārvadātāji un divu dienu laikā tika noslēgti jauni līgumi par noliktavas un trīs reģionu loģistikas pakalpojumiem.

Kā darbojas Covid-19 vakcīnu piegāde Latvijā 

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas...

Divu pakalpojumu sniedzēju princips ir būtisks loģistikas risku vadīšanai.Covid-19 vakcīnu loģistika pēc to piegādes Latvijā tiek organizēta, sadalot Latviju trīs reģionos: Rīgas/Pierīgas teritorija, Latvijas teritorija uz austrumiem no Rīgas un Latvijas teritorija uz rietumiem no Rīgas.

SIA Magnum Medical kā līdzšinējā loģistikas un noliktavas pakalpojumu konkursa otrs labākais piedāvājuma iesniedzējs pārņem noliktavas pakalpojumu veikšanu, kā arī būs loģistikas (komplektēšanas un piegādes) veicējs apgabalam Latvijas teritorijai uz austrumiem no Rīgas. Līgums ir spēkā līdz 2022. gada 30. septembrim, kā to paredzēja iepirkums, kurā SIA Magnum Medical piedalījās ar piedāvājumu, kas konkursa kārtībā tika atzīts par otro labāko. Šobrīd vakcīnas jau atrodas SIA Magnum Medical noliktavā.

Savukārt AS Recipe Plus līdz jaunas iepirkuma procedūras pabeigšanai nodrošinās loģistikas pakalpojumus Rīgas un Pierīgas teritorijā, kā arī Latvijas teritorijā uz rietumiem. Sadarbība ir spēkā līdz iepirkuma procedūras pabeigšanai un jaunā pakalpojuma sniedzēja noteikšanai, kas plānots tuvākās nedēļas laikā.

“Pēc iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja radītās situācijas ar vakcīnu piegādi, AS Recipe Plus un Veselības ministrija dažu stundu laikā atrada risinājumu, lai veiktu vakcīnu piegādes vakcinētājiem visā valstī. Kopējās rīcības skaidri demonstrēja abu pušu spēju sadarboties un kopīgi sasniegt rezultātu. Esmu pateicīgs mūsu darbiniekiem par gatavību strādāt 24 stundu režīmā un novērtēju Veselības ministrijas kolēģu mērķtiecību,” norāda Dins Šmits, AS Recipe Plus padomes loceklis.

“Covid-19 vakcīnu glabāšanu un piegādi uztveram ar lielāko atbildību un esam operatīvi iesaistījušies procesa nodrošināšanā. Pirmās vakcīnas jau ir saņemtas, pašreiz notiek to komplektācija, sagatavošana pārvadāšanai un maršrutu organizēšana, lai jau pirmdien uzsāktu vakcīnu piegādi. Loģistikas process ir komplicēts, lai nodrošinātu laicīgu vakcīnu izplatīšanu, pats svarīgākais ir vienota procesu plānošana un operatīva sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm,” teic Uldis Ulmanis, SIA Magnum Medical loģistikas vadītājs.

Obligāts likumā noteikts nosacījums zāļu loģistikas veikšanai ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai attiecīgas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts kompetentās institūcijas izdota līdzvērtīga atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar zāļu izplatīšanu. Loģistikas partnerim saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par cilvēkiem paredzētu zāļu labu izplatīšanas praksi.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Iepirkumā par vakcīnu pret Covid-19 izvadāšanu uzvarējusi AS "Recipe Plus", preses konferencē pastāstīja Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs.

Viņš norādīja, ka pašlaik līgums ir slēgšanas stadijā, tāpēc vēl nav iespējams atklāt līgumcenu.

"Kad līgums tiks noslēgts, tad varēs komentēt līgumcenu. Pašlaik, kamēr tas nav noslēgs, nebūtu pareizi izpaust līgumcenu," atzīmēja Lācbergs.

Kā ziņots, zāļu lieltirgotāja AS "Recipe Plus" pagājušajā gadā strādāja ar 190,366 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,5% mazāks nekā 2018.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 18,8% un bija 18,448 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Recipe Plus" pagājušajā gadā turpināja paplašināt preču sortimentu atbilstoši aptieku un veselības aprūpes iestāžu pieprasījumam, noslēdzot desmit sadarbības līgumus ar jauniem piegādātājiem un sortimentā iekļaujot 1445 jaunas pozīcijas, no kurām 409 ir zāles, bet 1036 - uztura bagātinātāji, higiēnas un kosmētikas līdzekļi, medicīnas ierīces, kā arī veterinārās preces.

Ar "Mēness aptieka" zīmolu strādājošais aptieku uzņēmums "Sentor farm aptiekas", kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas 12. martā, trīskāršo katra medikamenta un medicīnas produktu pasūtījuma apjomu, šobrīd nodrošinot pilnībā pietiekamus zāļu apjomus hronisko slimību ārstēšanai.

Zāles ir pieejamas 240 "Mēness aptiekās" visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus notiek aktīvs darbs, lai medikamenti būtu pieejami aptiekās arī turpmāk.

Sekojot elpceļu vīrusa Covid-19 izplatībai Latvijā un ar tā ierobežošanu paredzētajiem pasākumiem, veselības uzņēmumu grupā "Repharm" ietilpstošais zāļu, medicīnas un veselības preču izplatītājs AS "Recipe plus" un AS "Sentor farm aptiekas", kas strādā ar zīmolu "Mēness aptieka", jau veikuši priekšdarbus, lai nodrošinātu piedāvājumu pieprasījumam pēc zālēm akūto, hronisko slimību ārstēšanai.

Pasūtīto zāļu vidū ir arī ierastie medikamenti, kas cilvēkiem var palīdzēt ar elpceļu saslimšanu saistīto simptomu mazināšanai, norāda "Recipe plus" un "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

2016.gadā AS RePharm valsts kopbudžetā kopā samaksājusi turpat 30 miljonus eiro. RePharm pārvaldīto uzņēmumu grupā kopā strādāja apmēram 3200 darbinieki.

RePharm pārvaldīto uzņēmumu kopējais apgrozījums 2016.gadā veidojis 229 miljonus (229 039 000) EUR. Salīdzinot ar 2015.gadu, RePharm kopējais apgrozījums pieaudzis par 15,6% jeb 31 miljonu (30 985 066) EUR.

RePharm EBITDA* rādītājs 2016.gadā sasniedzis 30,8 miljonus (30 841 322) eiro, tas ir par 3,36% vairāk, salīdzinot ar 2015.gadu.

RePharm lielākos nodokļu maksājumus veidoja darbaspēka nodokļi, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSOI), pievienotās vērtības (PVN) un uzņēmuma ienākuma nodokļi (UIN). RePharm pārvaldīto uzņēmumu nomaksātie nodokļi veido šādu ainu:

- AS Veselības Centru Apvienība kopā nodokļos ir samaksājusi 5 miljonus, no kuriem VSAOI veido 3 miljonus, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 1,68 miljonus eiro. Savukārt SIA Centrālā Laboratorija – 0,96 miljonus eiro, no kuriem VSAOI veido 0,63 miljonus, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 0,34 miljonus eiro. Veselības Centru Apvienības kopējais apgrozījums 2016.gadā bija 18,7 miljoni eiro, bet Centrālās Laboratorijas – 7,9 miljoni eiro.

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.