Vēstulē, ko parakstījuši visu trīs asociāciju vadītāji, tiek vērsta uzmanība uz to, ka minētā norma iestrādāta, neizvērtējot pieņemtā lēmuma ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, Latvijas ražošanu, kas, pretēji pasaules tendencēm vēl joprojām turpina kristies, kā arī godīgas konkurences principu ievērošanu.
«Reklāma kalpo, lai attīstītu un uzturētu lojalitāti konkrētam zīmolam vai dalītu tirgu. Savukārt nepārdomāti ierobežojumi šajā jomā var novest pie tā, ka Latvijas ražotāji zaudēs konkurences cīņā gan ar pasaulē plaši pazīstamiem zīmoliem, jo Latvijā uzstveramo ārzemju TV kanāli turpinās raidīt gan alus, gan vīna reklāmu, gan arī ar ļoti lētiem produktiem, kuri ieplūdīs no citām valstīm. Tādējādi valsts faktiski iejauktos brīvas konkurences radīšanā, padarot vietējos ražotājus nekonkurētspējīgus,» teikts vēstulē, kas adresēta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Ingrīdai Circenei. Tā rezultātā valsts nodokļu ieņēmumu samazināšanās gan uz akcīzes nodokļa, gan PVN, gan iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļa rēķina, jo samazināsies Latvijas ražotāju noiets, bezdarba pieaugums, brīdina uzņēmēji. Būtiski ciestu Latvijas raidorganizāciju intereses, jo ražotāji meklētu iespējas iegādāties Latvijā pieejamu ārvalstu mediju reklāmas laikus.
Ražotāji arī atgādina, ka reklāmas aizliegums TV stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nav ierobežojis to patēriņu, turklāt nepastāvot nekādi apstākļi, kas liktu domāt, ka priekšlikums ierobežot vīna un alus reklāmu risinās alkoholisma problēmu Latvijā.
Uzņēmēji arī cer, ka vēl pirms Saeimas otrā lasījuma aktuālais jautājums vēlreiz tiks iekļauts Komisijas darba kārtībā, uzaicinot uz šo sēdi gan industrijas pārstāvjus, gan Latvijas Darba Devēju Konfederācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un mediju pārstāvjus.
