Nelabvēlīgie laika apstākļi nodarījuši būtiskus postījumus ziemāju sējumiem dažādos Latvijas reģionos, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par atlīdzību pieteikumiem sējumu apdrošināšanā.

Zaudējumus cietusi gandrīz katra trešā saimniecība, kas apdrošinājusi BTA savus sējumus, kā rezultātā BTA par vairāk nekā 1000 ha platībā izpostītiem ziemāju sējumiem atlīdzībās lauksaimniekiem šogad izmaksājusi jau gandrīz 200 tūkstošus eiro.

Saņemot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus sējumu apdrošināšanā un apsekojot saimniecības, BTA speciālisti secinājuši, ka Zemgalē sējumu pārziemošanu būtiski ietekmējis rudens sausums, kas neļāva sējumiem sagatavoties ziemai. Savukārt, kailsals nodarījis būtiskus postījumus ziemas rapsim Latgalē un Vidzemē, kā arī ziemāju labības sējumiem Lubānas līdzenumā.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Šajā sezonā ziemāju lauki visos Latvijas novados izskatoties labi, pateicoties bagātīgajai sniega segai. Šogad atkal varētu būt gaidāma laba raža. Vienlaikus graudu audzētājus aizvien bažīgākus darot joprojām krītošās graudu cenas biržās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Latgales puses zemnieku kooperatīva Sēlijas āres valdes priekšsēdētājs Vitolds Kveders atzina, ka pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir ideāli.

«Pašlaik situācija ir ļoti laba. Ilūkstes pusē gan bija neliels satraukums gada pēdējās dienās, kad tika prognozēts spēcīgs kailsals, taču dienu pirms sala iestāšanās uzsniga apmēram astoņi centimetri sniega, un tas laukus glāba arī mīnus 20 grādos. Patlaban sniega pietiek, un, ja vien nebūs krasu svārstību, sējumi pārziemos ideāli,» sacīja zemnieks.

Arī Jēkabpils novada kooperatīva Kuziks vadītājs Mārtiņš Felss sacīja, ka patlaban ziemāju stāvoklis zem sniega segas varētu būt ļoti labs.

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks šodien pieņēma pirmo kviešu kravu, kas uz Dobeli atvesta no Glūdas puses – ZS Ziemeļi, informē Dobeles dzirnavnieka pārstāvji.

Šajā sezonā uzņēmums plāno iegādāties vismaz 180 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par piektdaļu daļu vairāk nekā pagājušajā gadā.

«Prieks, ka raža šogad padevusies sevišķi laba, turklāt, zinot, ka mūsu zemniekiem ir ilggadēja pārtikas graudu audzēšanas pieredze, par kvalitāti nešaubāmies. Ņemot vērā, ka pastāvīgi paplašinām ražotnes un attīstāmies, šosezon plānojam pieņemt rekordlielu graudu daudzumu – par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pērn. Kopumā tie būs 180 tūkstoši tonnas, kas ir aptuveni 7200 kravas mašīnas, kuras pilnas ar graudiem – tas ir milzīgs daudzums,» saka Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. «Graudu pieņemšanas cenas kā ik gadu atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Patlaban kviešu cena biržā svārstās ap 180-190 eiro par tonnu, taču tā turpina kristies optimistisko ražas prognožu dēļ. No savas puses nākam zemniekiem pretim un piedāvājam fiksēt piegādāto graudu apjomu atbilstoši konkrētā brīža biržas cenai, kas sniedz iespēju saņemt fiksēto maksu par graudiem arī vēlāk, neskatoties uz cenu izmaiņām tirgū. Tāpat piedāvājam arī daļu summas izmaksāt pēc graudu piegādes un atlikušo – vēlāk pēc galējās cenas fiksēšanas.»

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Lai veicinātu zemnieku saimniecības Kotiņi paplašināšanos un attīstību, kā arī produkcijas dažādošanu, Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 2,9 miljonu eiro apmērā.

Finansējumu plānots izmantot granulēšanas un ekstrudēšanas kompleksa izveidei, kā arī lauksaimniecības tehnikas iegādei.

ZS Kotiņi ir viens no lielākajiem sēklu audzētājiem Baltijā, un ir Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem. Zemnieku saimniecībā ražo arī augstvērtīgi kvalitatīvu pārtiku un lopbarību.

“30 gadu laikā esam attīstījušies un izveidojuši pasaules līmeņa saimniecību, jau kopš dibināšanas mūsu pamatnodarbošanās ir graudkopība un sēklu ražošana. Saimniecības darbu ir novērtējušas gan valsts amatpersonas, gan mūsu apmeklētāji. Labprāt uzņemam ciemiņus, izglītojam un iepazīstinām ar mūsu veikumu, parādām jaunāko un modernāko lauksaimniecības tehniku, tādēļ mūsu saimniecību ir iecienījušas arī tūristu grupas. Saimniekojam gudri, ilgtspējīgi, un konkurētspējīgi. Esam vērsti uz nemitīgu izaugsmi un attīstību savā nozarē, īstenojam bioloģisku un videi draudzīgu saimniekošanu. Ļoti domājam, lai mūsu pārtikas ķēde no lauka līdz pusdienu galdam būtu ilgtspējīga,” stāsta Aldis Ločmelis, ZS Kotiņi saimnieks.

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā Rīgā, Eduards Šmits izvēlējās atgriezties vecāku mājās Lutriņu pagastā.

Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP.

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev.

Realizējot uzņēmuma attīstības plānus, Dobeles novada zemnieku saimniecība Anšītes, piesaistot Citadele Leasing līdzfinansējumu, investējusi 500 000 eiro, lai papildinātu saimniecības autoparku ar lieljaudas graudu kombainu.

Pusmiljonu vērtais kombains “CASE IH AF 8250” ir ar teju divreiz lielāku zirgspēku jaudu nekā līdz šim izmantotās tehnikas vienības, un tas palīdzēs samazināt ražas zudumus un vienlaikus arī atstās pozitīvāku ietekmi uz apkārtējo vidi. Zemnieku saimniecības autoparku šobrīd veido pieci traktori un divi lieljaudas kombaini.

“Investējot naudas līdzekļus šādās tehnikas vienībās, mūsu saimniecība spēj darboties efektīvāk un sasniegt labākus rezultātus, patērējot mazāk resursu. Ražas ziņā aizvadīto gadu varu raksturot kā stipri viduvēju. Sākotnēji šķita, ka raža varētu būt labāka, nekā šobrīd rāda rezultāti – iespējams, ka iespaidu atstāja lielais karstums jūnija beigās un jūlijā, kas neļāva sasniegt iecerēto ne ar kviešiem, ne ar ziemas rapsi,” saka Anšītes vadītāja Inese Sprūde.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

"Luminor Bank" piešķīrusi viena miljona eiro aizdevumu SIA "Zemkopība" jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādei, informē bankas pārstāvji.

Uzņēmums Ventspils, Gudenieku un Skrundas apkaimēs nodarbojas ar graudu ražošanu.

"Zemkopības" valdes priekšsēdētājs Holgers Maršs norāda, ka grupas izaugsmei ir liels potenciāls, jo pēdējos gados sākta būtiska zemes platību palielināšana. Ar "Luminor Bank" piešķirto aizdevumu uzņēmums iegādāsies jaunu tehniku, kas nepieciešama aramzemes apstrādei."Zemkopība" ir viens no grupas uz

ņēmumiem, kurā ietilpst arī SIA "Baltic RM", SIA "AMagro" un citi lauksaimniecības uzņēmumi. Šie trīs grupas uzņēmumi nodrošina ražošanu, audzējot kviešus, rapsi, auzas, kukurūzu un miežus. Galvenais uzņēmumu noieta tirgus ir Latvija.

Uzņēmumu grupa, kurā ietilpst "Zemkopība", dibināta 2014.gadā, un tie pieder vienas ģimenes locekļiem ar saknēm Latvijā un Vācijā.

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" piesaistījis bankas "BlueOrange" finansējumu 14 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības preču tirdzniecības darījumu finansēšanai.

SIA "Agerona" nodarbojas ar graudu, rapšu, pākšaugu un citu Latvijā audzētu lauksaimniecības kultūru iepirkumu un tālāku eksportu. Bankas piešķirtā kredītlīnija 2019. gadā ļāvusi paplašināt produktu klāstu, apgūt jaunus tirgus, kā arī palielināt apgrozījumu.

2018.gadā uzņēmums realizēja vairāk nekā 418 tūkst. tonnas dažādu produktu, sasniedzot 66,547 miljonu eiro apgrozījumu. Produkcija galvenokārt tika iepirkta no lauksaimniekiem Latvijā. 2019.gadā uzņēmums vietējā tirgū iepirka vairāk nekā 330 tūkst. tonnas dažādu lauksaimniecības produktu - kviešus, auzas, rapsi, pupas, zirņus, griķus un citas kultūras. Aptuveni ceturtā daļa realizētās produkcijas tiek iepirkta arī Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā.

Luminor banka izsniedzot ilgtermiņa finansējumu saimniecības attīstībai 1,9 miljonu eiro, atbalstījusi zemnieku saimniecību Grannes. Uzņēmums atrodas Aizkraukles novadā un nodarbojas ar graudkopību, apsaimniekojot 1500 hektārus zemes.

Saimniecībā galvenokārt audzē kviešus (34%), zirņus (25%), rapsi (7%), rudzus (10%) un pupas (9%). Atlikušo apsaimniekoto platību izmanto dažādiem ar zaļināšanu un slāpekļa piesaistīšanu saistītiem pasākumiem – sarkanā āboliņa un zaļmēslojuma papuvi klātām platībām.

Uzņēmums šobrīd ir pilnībā nodrošināts ar nepieciešamo tehniku, tika iegādātas tiešās sējas sējmašīnas, kas samazina izmaksas, apstrādājot laukus, kā arī nodrošina “gudrās” lauksaimniecības tehnoloģijas.

“Septiņpadsmit gadu darbs zemnieku saimniecībā ir sniedzis zināšanas un pieredzi, kā attīstīt uzņēmējdarbību, lai tā būtu peļņu nesoša un vērsta uz izaugsmi. Cieši sadarbojos ar citiem šīs nozares pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju un pārņemtu labāko praksi. Arī pats labprāt dalos ar pieredzi graudkopībā un saimniekošanas uzlabošanā. Šobrīd mūsu saimniecības tehnikas parks ir labi nokomplektēts, un darbam ir pieejama visa nepieciešamā tehnika. ZS Grannes ir lojāls LPKS Latraps biedrs, kas nodrošina izaudzētās ražas kvalitatīvu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju tirgū par optimālākajām cenām un saimniekam visizdevīgākajiem nosacījumiem. Mums ir divi angāri tehnikas, graudu un minerālmēslu uzglabāšanai,” stāsta ZS Grannes vadītājs Lauris Saliņš

SIA Pampāļi šoruden pabeigs jauno fermu, plāno strauji audzēt izslaukumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajām piena lopkopības un augkopības saimniecībām Latvijā SIA Pampāļi Saldus novadā pagājušo gadu pabeigusi ar 4,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2015. gadā. Ieņēmumu samazināšanos ietekmēja krīze piena nozarē un piena iepirkumu cenu samazinājums. Saimniecība specializējusies piena un augkopības produktu ražošanā, kā arī biogāzes ražošanā. No augkopības kultūrām Pampāļos audzē kviešus, miežus un rapsi.

SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko stāsta, ka pašlaik saražoto pienu realizē četriem iepircējiem – diviem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un vienam Lietuvā, kurp aiziet lielākais piena apjoms. Vidējā iepirkuma cena ir 0,35 eiro/kg, kas šobrīd ir augstāka, nekā vidēji Latvijā – pēc LPCS iepriekš prognozētā, martā tā varētu būt 0,29 eiro/kg. Savukārt piena pašizmaksa pērn bija 0,26 eiro/kg, līdz ar to ar pašreizējo cenu jau var sākt segt zaudējumus, ko iepriekš radīja zemās piena iepirkuma cenas. Arī Vaļko piekrīt viedoklim, ka Latvijā piena pārstrādes uzņēmumu ir par daudz un ne visi strādā ar noslogotām jaudām. Tāpēc arī piena produktu pašizmaksa ir augsta.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

«Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Skrundas novadā audzētos cigoriņu pārstrādā kafijā Polijā

SIA BiAgro Kurzeme Skrundas novada Raņķu pagastā cigoriņus audzē 120 ha platībā. Visa izaudzētā cigoriņu raža tiek pārstrādāta SIA Granova, kas pieder vācu uzņēmumam Laroma G.m.b.H un atrodas līdzās BiAgro Kurzeme. Pēc pārstrādes cigoriņi nonāk kafijas rūpnīcā Polijā, kur no Latvijā audzētās izejvielas gatavotais ekstrakts tiek izmantots pazīstamās kafijas Inka ražošanā – to izgatavotājs eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

SIA Granova valdes loceklis Folkers Hepners (Volker Hoeppner) stāsta, ka Latvijā sākuši darboties jau 2001. gadā, kad izveidojuši uzņēmumu un nopirkuši īpašumu Raņķu pagastā. Vēlāk sākuši iepirkt zemi, lai varētu attīstīt ražošanu. Pakāpeniski izveidotas darbnīcas, iekārtots moderns laukums tehnikai, iegādāta jaudīga tehnika, kas kalpo gan cigoriņu audzēšanai un novākšanai, gan ierīkots moderns pārstrādes uzņēmums. Pēc tam, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, radās iespēja arī piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu ražošanas attīstībai.

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks vakar pieņēma pirmo šā gada kviešu ražu no Brocēnu novada zemnieku saimniecības Pikšas, tādējādi atklājot labības ražas pieņemšanas sezonu. Šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 150 tūkst. tonnu graudu.

«Neskatoties uz šā gada laikapstākļu nelabvēlīgajām ietekmēm, kas piemeklēja zemniekus gada sākumā un iznīcināja sasētos ziemājus, prognozes liecina, ka kopumā raža būs laba. Vasarāji ir skaisti un blīvi, jo to augšanas laikā gan mitrums, gan saules gaisma bija pietiekami. Patlaban graudi nobriest un pildās ar saturu, veidojas to raupjums un kvalitāte. Ja turpināsies saulains laiks un nesāksies lielas lietavas, tad to kvalitāte būs tiešām laba,» uzskata AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «graudu pieņemšanas cenas, kā ik gadus, atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Ja lielajās kviešu ražotājvalstīs – ASV, Kanādā, Krievijā, Ukrainā būs laba un kvalitatīva raža, tad Baltijas valstīs graudu cenas būs salīdzinoši zemas».

Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili, nenovāktas ir vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību.

Novākts ir ziemas rapsis, daļēji ziemas kvieši un rudzi. Vasarājos vēl nav sākusies kulšana. Pēc lietiem un vējiem ļoti saveldrējušies vasaras rapši, zirņi. Arī lopkopji nav vēl savākuši siena ruļļus no laukiem, jo gaidīja sausāku laiku, lai nebūtu jāizbraukā tīrumi. Tagad zemākajās lauku vietās siena ruļļi ir ūdenī, barība – zudusi, stāsta LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.

Jau vasarā, veicot ražas prognozēšanu, LLKC augkopības konsultanti brīdināja, ka Latgalē un Vidzemē augu veģetācija kavējas par 10 dienām. Šī iemesla dēļ aizkavējās arī ražas novākšana, un gatavību sējumi sasniedza tieši pirms lielajām lietavām.

Plūdu skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams.