Lietuvas policija trešdien paziņojusi, ka palīdzējusi atklāt lielu starptautisku bruņotu noziedznieku grupējumu, kas nodarbojies ar ieroču un narkotiku kontrabandu un naudas atmazgāšanu.

Grupējumā bijuši 23 cilvēki.

Noziedznieku bandas atklāšanā piedalījušies arī Polijas, Spānijas, Igaunijas un Lielbritānijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kā norāda Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Eiropols, tā bijusi lielākā šāda veida operācija Eiropā.

«Personas (..) nelikumīgi glabāja šaujamieročus un narkotiskās vielas, organizēja ieroču un narkotiku kontrabandu, kā arī naudas atmazgāšanu,» žurnālistus informējis policijas ģenerālkomisārs Lins Pernavs.

Liela daļa aizturēto, ieskaitot 48 gadus veco grupējuma līderi, kas aizturēts Spānijā, ir Lietuvas pilsoņi.

Izmeklēšanas laikā veiktas 40 kratīšanas un atrasti aptuveni astoņi miljoni eiro skaidrā naudā, dimanti, zelta stieņi, dārglietas un grezni automobiļi, aptuveni četrarpus tonnas tādu narkotiku kā kokaīns vai hašišs, kā arī cigaretes.

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas milicija uzsākusi projektu, ar kura palīdzību tiks mēģināts iesaistīt mikroblogošanas vietnes Twitter lietotājus noziedznieku ķeršanā.

Minskas milicijas uzsāktā projekta «Pārķeršana» ietvaros, milicijas interneta vietnē tiks publicēta informācija par notikušo noziegumu un aprakstītas meklētā noziedznieka pazīmes. Saite uz šo informāciju, ar marķējumu (hashtag) #perehvat (#перехват), automātiski tiks nopublicēta milicijas kontā vietnē Twitter.

Iecerēts, ka Minskas Twitter lietotāji ar šo marķējumu varēs ziņot kur un kādos apstākļos redzējuši meklējamo noziedznieku. Minskas milicija norāda, ka nevēlas, lai iedzīvotāji paši aizturētu ļaundarus, bet milicijai ir nepieciešami «slepenie aģenti», kas ieraugot noziedznieku paziņotu Twitter par viņa atrašanās vietu un tādējādi palīdzētu tā notveršanā.

Eiropas aresta orderis bija iecerēts kā nopietns instruments cīņā ar terorismu un citiem smagiem noziegumiem, tomēr tas vairāk un vairāk tiek izmantots, lai notvertu sīkos noziedzniekus, taču katra izdošanas procedūra nodokļu maksātājiem izmaksā 25 tūkstošus eiro. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti pauž satraukumu par Eiropas aresta ordera neadekvātu izmantošanu, vēsta euranet.eu.

Ideja par vienotu Eiropas aresta orderi parādījās pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā. Tas tika ieviests 2004. gadā ar mērķi vienkāršot teroristu, slepkavu un citu nopietnos noziegumos vainoto cilvēku izdošanu starp Eiropas Savienības valstīm.Tomēr ne reti Eiropas valstu tiesībsargājošās iestādes izdod Eiropas aresta orderi par diezgan sīkiem noziegumiem, kā piemērām, divu automašīnas riepu vai divriteņa nozagšanu.

Dati liecina, ka no 2004. līdz 2010. gadam kopumā tika izdoti vairāk nekā 70 tūkstoši Eiropas aresta orderu. No tiem apmēram 12 tūkstoši tika veiksmīgi izpildīti. Visvairāk Eiropas aresta orderu ir izsniegusi Polija. Tikai 2009. gadā tie bija gandrīz 5000 tūkstoši. Tai seko Vācija. Savukārt Latvija aizvadītajā gadā izdeva nedaudz vairāk kā 200 Eiropas aresta orderus, norāda Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Lielveikala Elkor klienti piefiksējuši kādu atlaižu akciju, kas diskriminē Latvijas rezidentus, proti, pārdevēji Elkor veikalā Rīgā, Brīvības gatvē esot šķirojuši pircējus pēc valodas - ja tikusi uzrādīta Latvijas nepilsoņa vai nerezidenta pase, tad pirktajai precei tikusi piemērota 11% atlaide, savukārt Latvijas rezidentiem šāda atlaide tikusi liegta.

Tiesībsargs šādu praksi uzskata par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, vēsta LNT raidījums Degpunktā.

Raidījums bija devies uz attiecīgo veikalu Rīgā, kā «pircēju» sev līdzi ņemot krieviski runājošo Aleksandru. Ierakstā ar slēpto kameru raidījums guvis apstiprinājumu no veikala pārdevēja puses, ka Aleksandrs, uzrādot pasi, varēs saņemt atlaidi par pirkumu.

Uzzinot par šādu Elkor realizētu atlaižu akciju, Tiesībsarga biroja darbinieki pauduši par to sašutumu un paši sazinājušies ar veikala vadību, lūdzot iesniegt precīzāku informāciju un paskaidrojumus par to, kādēļ veikalā ieviesta tieši šāda atlaižu sistēma.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs par 3,8 % un pakalpojumu nozarēs par 11,0 %, tajā skaitā mazumtirdzniecībā kritums par 1,6 %. Samazinājies arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2020. gada 2. ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.

"Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos mēnešus. Lai arī kritums par gandrīz 10% viennozīmīgi ir vērtējams kā smags, tomēr pesimistiskākā scenārijā bija prognozēta pat straujāka ekonomikas sabremzēšanās. To apliecina situācija citās eirozonas valstīs, kur epidemioloģiskā situācija bija daudz sliktāka, piemēram Itālijā, Spānijā, Francijā, kur ekonomikas kritums 2.ceturksnī ir tuvu 20%. Pašlaik smagākā situācija ir aiz muguras, uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme gadu maksājis vairākus simtus tūkstošus par tīrīšanas līdzekļiem, ko nemaz nav saņēmis, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Par ķīmisko tīrīšanas līdzekļu piegādi uzņēmums 2013.gadā noslēdza līgumu ar būvkompāniju MJ partneri. Raidījums vēsta, ka pie līguma uzņēmums ticis negaidīti - kāds bijušais darbinieks piedāvāja piedalīties Rīgas satiksmes cenu aptaujā. Līguma summa - 280 000 latu plus PVN, kas ir maksimāla summa, par kādu var rīkot cenu aptauju, kas nav publiski jāsludina.

«MJ partneri ir celtniecības uzņēmums un ar tādām lietām nebija nodarbojušies, taču bijušais darbinieks mierināja, ka nekas jādara nebūs - viņi būs tikai starpnieki. Visu izdarīs viņa radiniece Vita Baurovska. Viņa strādā firmā, kas tirgo pieprasītās nanotehnoloģijas. No MJ partneriem vajadzīgs tikai viņu godīgais vārds, reputācija un apgrozījums. Celtnieki piekrita un viņiem tika 3% par starpniecību,» norāda Nekā personīga.

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi procedūru par iespējamu līdzekļu atmaksu, ja izrādīsies, ka Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) garantijas sniegusi nevis uzņēmumu attīstības projektiem, bet to izdzīvošanai, svētdien, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums De facto, ziņo BNS.

Tāpat EK neesot mierā arī ar valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) darbu.

Raidījums atzīmē - kopš Latviju ekonomiskās krīzes dēļ pameta eksporta un apgrozāmo līdzekļu kredīta apdrošinātāji, LGA uzņēmusies arī šīs funkcijas, bet, tā kā valstij nav naudas, LGA izmanto Eiropas fondu līdzekļus.

Savukārt EK norādījusi, ka garantijas var tikt sniegtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir pozitīva finanšu plūsma, bet šādu uzņēmumu šobrīd Latvijā nav daudz. Raidījums atzīmē, ka EK nav mierā arī ar LGA izvēlēto modeli, kā naudu apsaimniekot. EK ir iebildumi tāpēc, ka LGA vadība nav spējusi paskaidrot, kādiem mērķiem uzņēmēji izmantos garantētos kredītus, tāpat EK paudusi neapmierinātību, jo par Eiropas fondu naudu LGA pirkusi Latvijas valsts vērtspapīrus.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Pagājušajā gadā VID Finanšu policijas pārvalde ir pārtraukusi 13 organizētu noziedzīgu grupējumu darbība.

Savukārt saistībā ar šo grupējumu veiktajām darbībām ir uzsākti 11 kriminālprocesi, kuros kopumā iesaistīti 738 uzņēmumi. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu šajos kriminālprocesos, pērn ir veiktas 188 kratīšanas uzņēmumu birojos un personu dzīves vietās.

Salīdzinājumā ar kriminālprocesiem, kas uzsākti saistībā ar 2008.gadā pārtraukto noziedzīgo grupējumu darbību, veikto kratīšanu skaits ir palielinājies par 27%, savukārt grupējumos iesaistīto uzņēmumu skaits ir palielinājies par 16%.

Kriminālprocesu par noziedzīgo grupējumu darbību izmeklēšanas ietvaros par aizdomās turētām personām pērn atzītas 66 personas, arestēti 16 nekustamie īpašumi, norēķinu kontos dažādās valūtās apturēti un arestēti 1,3 miljoni latu, savukārt arestēti un ieskaitīti VID depozītkontā dažādās valūtās kopumā 151,1 tūkstotis latu.

Valsts robežsardze pārtraukusi vairāku transnacionālo noziedzīgo grupējumu darbību, kas veic zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības valstīm uz Krieviju. Par līdzdalību aizturēti arī astoņi robežsargi un viens muinieks, informē Valsts robežsardze.

Papildus minēto grupējumu dalībnieki veica tabakas izstrādājumu kontrabandu no Krievijas, slēpjot to automašīnu apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs. Minētie tabakas izstrādājumi tika nogādāti uz Lietuvu un Poliju. Lai nodrošinātu valsts robežas netraucētu šķērsošanu, atsevišķi noziedzīgo grupējumu dalībnieki nodibināja kontaktus ar vairākiem robežsargiem, lai tie, par samaksu, nodrošinātu iepriekš sarunāto automašīnu paviršu robežpārbaudi, sekmējot noziedzīgās darbības.

2015.gadā Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonas, veicot operatīvās darbības pasākumu kompleksu, pārtrauca vairāku zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem pārvietošanu pāri valsts robežai. Tāpat tika pārbaudītas vairākas automašīnas, kuru apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs tika konstatēti kontrabandas tabakas izstrādājumi.

Nesen aizturētajiem Grebņevas robežkontroles punkta robežsargiem, kuri iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā, kukuļos, iespējams, kopumā doti 5000 eiro.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone pastāstīja, ka starp aizturētajiem robežsargiem viens ir galvenais inspektors, divi vecākie inspektori, trīs inspektori un divi jaunākie inspektori. Četri robežsargi atvaļinājušies, diviem robežsargiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, bet diviem ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar noteikta veida pienākumu veikšanas aizliegumu Valsts robežsardzē, tostarp veikt robežkontroli.

Viņa skaidroja, ka pierādījumi nostiprināti pērn decembrī un šogad. Šobrīd nav informācijas par noziegumos iesaistīto personu kopējo noziedzīgo darbību rezultātā gūto peļņas apmēru saistībā ar automašīnu ar mainītiem identifikācijas numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības uz Krieviju un muitošanai pakļauto preču kontrabandu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde vienā dienā apturējusi divu savstarpēji saistītu naudas «atmazgātāju» grupējumu darbību, «shēmā» iesaistīto uzņēmumu norēķinu kontos kopumā arestēti aptuveni 140 tūkstoši eiro.

Naudas arestu VID Finanšu policijas pārvalde veica Lietuvas kredītiestāžu norēķinu kontos, sadarbojoties ar Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu. Pirms tam tika veikta virkne kratīšanu Rīgā, Bauskā un Ogres rajonā.

Noziedzīgie grupējumi izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, pavēstījuši VID pārstāvji. Divi kriminālprcesi pret personu grupu, kas izveidojusi savstarpēji saistītu uzņēmumu darījumu ķēdes, lai izvairītos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un legalizētu noziedzīgi gūtus līdzekļus, tika uzsākti jau šā gada 10. un 11. janvārī.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" (RS) arodbiedrībām šogad plāno atvēlēt 570 tūkstošus latu, svētdien vēsta LTV raidījums De facto.

Pēc raidījuma ziņotā, RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. Šāda nauda ieplānota arī 2011.gada budžetā.

RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados - 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528,2 tūkstošus latu, bet pagājušajā gadā – 545,3 tūkstošus latu.

RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone De facto norādīja, ka tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā. Pieškirto līdzekļu izlietojums ir Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) kontrolē, bet RS tikai nosaka summu, viņa piebilda.

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Skatītākais televīzijas raidījums janvārī bijusi Panorāma svētdienās, otrajā vietā bijis raidījums De facto, savukārt trešā visvērotākā pārraide bijusi Raimonds Pauls. Ilgais ceļš televīzijā, kamēr, piemēram, Muzikālā banka, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē, ierindojusies tikai 16. vietā.

Kā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati Panorāmu svētdienās skatījušies vidēji 291,2 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. De facto vērojuši vidēji 287,2 tūkstoši, bet Raimonda Paula jubilejai veltīto pasākumu redzējuši vidēji 237,6 tūkstoši (tas televīzijā bijis skatāms divas reizes). Visi trīs raidījumi vērojami LTV1.

Programmu topa ceturtajā vietā raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , kuru skatījās vidēji 226,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Piektajā un sestajā vietā attiecīgi ir LNT raidījumi Degpunktā. Speciālizlaidums, ko noskatījās 219,9 tūkstoši cilvēku, un LNT ziņas, ko vidēji vērojuši 212 tūkstoši skatītāju.

Valsts ieņēmu dienesta (VID) darbinieki pārtraukuši vienlaicīgi divu noziedzīgu grupējumu darbību. Viens no grupējumiem nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu lielā apmērā un pēc sākotnējās informācijas laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam apgrozījis vairāk nekā 4,5 milj, Ls.

Savukārt valsts budžetam nodarīts kaitējums aptuveni 785 tūkst. Ls apmērā.. Otra noziedzīgā grupējuma darbība bija saistīta ar fiktīvu uzņēmumu veidošanu un to rekvizītu pārdošanu noziedzīgiem grupējumiem.

Shēmas klienti PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, lai iegūtu tiesības uz PVN atskaitījumu, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumus valsts budžetā.

Vienlaikus ar kratīšanām Daugavpilī, izmeklētāji krāpnieku atmaskošanai veikuši kratīšanas arī Rīgā, pārtraucot kādas citas noziedzīgas grupas darbību, kas nodarbojās ar tā saucamo «fiktīvo» uzņēmumu veidošanu un to rekvizītu pārdošanu noziedzīgiem grupējumiem, kas nodarbojas ar finanšu noziegumu plānošanu un organizēšanu – to vidū arī Daugavpils grupējumam.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde apstiprina, ka Kurzemes reģionā apturējusi pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju grupējumu; deviņas personas apcietinātas un trīs izsludinātas meklēšanā.

VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, veicot virkni kratīšanu Rīgā un Liepājā, ir apturējušas noziedzīgu grupējumu, kas nodarbojies ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu teju pusmiljona latu apmērā un kurā iesaistītās un par aizdomās turētām atzītās personas ir VID Finanšu policijas pārvaldes lietvedībā jau esošajos piecos kriminālprocesos par PVN izkrāpšanu lielā apmērā. Trīs no aizdomās turētajām personām - Andrejs Podrjadčikovs (dzimis 1974.gadā), Vjačeslavs Popkovs (dzimis 1975.gadā) un Andrejs Ņikerins (dzimis 1962.gadā) - izsludinātas meklēšanā.

2013. gada 24. janvārī VID Finanšu policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu no valsts budžeta vismaz pusmiljona latu apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko veikusi organizēta personu grupa. Kriminālprocesa ietvaros veikto 24 kratīšanu un turpmākās izmeklēšanas gaitā par aizdomās turētām atzītas 12 personas, no kurām deviņām Liepājas tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, trijām personām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, savukārt trīs personas izsludinātas meklēšanā.

2025.gadā var stāties spēkā straujš nekustamo īpašumu kadastra bāzes vērtību pieaugums, kas būtiski celtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumus, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atzīmējot, ka maksājumu ierobežošanai valdībai līdz nākamā gada janvārim bija plānots izstrādāt likumprojektu, taču attiecīgas virzības pašlaik neesot.

Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kur galvenās izmaiņas paredz pielīdzināt īpašumu kadastra vērtības 80% no nekustamā īpašuma tirgus cenas. Deputāti priekšlikumus likumprojektam var iesniegt līdz oktobrim.

2025.gadā jāstājas spēkā jaunajām kadastra bāzes vērtībām. Ja izmaiņas stāsies spēkā pašlaik iezīmētajā formā, paredzams straujš NĪN maksājumu lēciens. Valdība nav izstrādājusi plānu, kā to līdzsvarot, un arī neizskatās, ka tas kādu nopietni uztrauktu, vērtē raidījums.

Pirmos grozījumus kadastra likumā Saeima apstiprināja jau 2021.gadā, kad tika noteikts, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunas bāzes vērtības, kuras kopš 2016.gada ir iesaldētas. Kadastra vērtība ir cieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļa bāze, kurai piemēro koeficientu pēc īpašuma veida un lietojuma, tādējādi vērtību strauja pielīdzināšana tirgus cenām iezīmētu lielu NĪN maksājumu lēcienu.

Šlesers un Dolgopolovs lielā steigā grib uzsākt Ziemeļu šķērsojuma būvi, lai arī nav skaidrs, kur ņemt vajadzīgo miljardu latu. Lai iegūtu naudu tilta būvniecībai Šlesers piedāvā ieviest maksu uz visiem tiltiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers gribot milzu tiltu ar neskaitāmiem pievedceļiem, Attīstības departamenta direktors Sergejs Dolgopolovs – tuneli. Abi aizstāvot savu savu lolojumu un kritizējot otra.

Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers raidījuma veidotājiem stāstījis: