Tādējādi tiktu nodrošināts tas, ka, beidzoties ārkārtas situācijai, viesnīcas savu darbu varētu turpināt vismaz kādā kapacitātē, ņemot vērā, ka aviosatiksme iepriekšējos mērogos ātri atjaunoties nespēs un paredzams, ka šogad ārzemju viesu pieplūdums Latvijā būs ļoti minimāls.
"Radisson Blu Latvija Conference and Spa Hotel" finanšu direktore pašreizējos apstākļus uztver kā izaicinājumu, tomēr kvalificēšanos dīkstāves pabalstam vērtē kā pašsaprotamu parādību: "Protams, neesam vienīgie, kas spējuši kvalificēties šim pabalstam. Tomēr būtu neierasti, ja mēs nekvalificētos, jo uzņēmumam nav nodokļu parādu vai audita uzrēķinu.
Valstij nodokļos gadā mēs maksājam aptuveni 5 miljonus eiro, tāpat visas nepieciešamās atskaites iesniedzam savlaicīgi. Savdabīgs šobrīd ir citu viesnīcu skaļi paustais par nekvalificēšanos pabalstam. Nerunāju par atteikumiem, kas radās likumdošanas nepilnību dēļ, kas tika novērsts vēlāk vai vēl joprojām tiek pilnveidots, bet, ja ir nodokļu parādi, tad jau biznesa pamatos kaut kas nav kārtībā. Šeit saredzam tikai un vienīgi likumsakarību – maksājot nodokļus, iespējams sagaidīt arī zināmu drošības spilvenu."
Runājot par vēl vienu nozīmīgu aspektu – darbiniekiem – Z. Eglīte vērš uzmanību uz darbinieku skaitu, kuriem nācies doties dīkstāvē: "Mums ir ap 240 darbinieku. 2019.gadā personāla izmaksas bija 4 717 742 eiro. Martā dīkstāves pabalstam tika iesniegti 123 darbinieki un tikai diviem bija atteikums, jo izrādījās, ka viņiem ir cits darbs.
Mūsu
darbinieku vidējais dīkstāves
pabalsts ir 630 EUR. Tāpat daļa
martā vēl
izmantoja uzkrātos atvaļinājumus.
Savukārt, par aprīli
runājot, dīkstāvē
devušies jau 180
darbinieki, izņemot viesu
uzņemšanas
daļu un vairākus
vadītājus,
tos, kas slimo vai ir bērnu
kopšanas atvaļinājumā.
Šobrīd
grūti spriest par maiju un
jūniju, kā
arī tālāku
nākotni."
Raksti par tēmu
Attiecībā uz iespējamiem atbalsta pasākumiem viesnīcas pārstāve norāda, ka šāds atbalsts no valsts puses būtu tikai pašsaprotams un garantētu arī turpmāku nozares pilnvērtīgu funkcionēšanu: "Viesmīlības nozarē strādājošajiem šis laiks atnesis neskaidrības par nākotni. Pēc dīkstāves jau idejiski atgriežas visi, taču viesnīcā tas nedarbosies tik vienkārši – no šodienas durvis vaļā un, lūdzu, viesi, nāciet…
Tad ir jautājums, ko darīt, ja paredzam, ka maksimālā noslodze būs vien aptuveni 20%? Viesnīca "Latvija" ir lielākā viesnīca Baltijā, mums ļoti nozīmīga ir lielo konferenču pasākumu organizēšana. Viesnīcu ēkas un darbinieki ir jāuztur, bet cilvēku plūsma atgriezīsies ļoti lēnām, līdz ar to uzņēmuma naudas plūsma praktiski ir apstājusies. Manuprāt, tūrisma nozarei valsts atbalsts būtu nepieciešams vismaz līdz šā gada beigām, jo, beidzoties ārkārtas situācijai, vēl vairākus mēnešus viesnīca turpinās būt dīkstāvē.
Jārēķinās, ka tūristi un ārzemju viesi tomēr neieplūdīs ierastā kārtībā, lidmašīnu pārlidojumi netiks organizēti ar ierastu kapacitāti, turklāt arī nav vēl zināms, kādas nākotnē būs izmaiņas starptautisko konferenču kontekstā, kādi būs distancēšanās nosacījumu regulējumi. Joprojām ir gana daudz neskaidrību," norāda Z. Eglīte.
Kā vienu no ieguvumiem saistībā ar krīzi uzņēmuma pārstāve min iespējamu ēnu ekonomikas rādītāju samazinājumu nozarē, cilvēkiem saprotot, ka darba devējam valstij ir jāmaksā nodokļi.
"No savas
pieredzes varu teikt, ka pēdējo
gadu laikā ir ļoti
uzlabojusies sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo
šī institūcija
respektē uzņēmumus,
kas godīgi maksā
nodokļus, veic izglītojošo
darbu, ir atsaucīgi. Bet
sadarbībai vienmēr
ir jābūt
abpusējai. Nevar tikai ņemt,
ir arī jādod.
Tikai tā, visi kopā,
varam veidot savu valsti labāku."
