Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Db.lv apsekoja vairākas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecības vietas, lai salīdzinātu eglīšu cenu. 2 metru eglīti vislētāk var iegādāties Centrāltirgū, kur to, nedaudz pakaulējoties, var nopirkt par 10 latiem.

Visdārgākās egles tiek tirgotas pašā centrā Kaļķu ielā pie restorāna McDonalds. Tur tiek tirgotas eglītes no Dānijas. Tur divus metrus gara eglīte maksā 25 latus, bet, ja ir vēlme kaulēties, var sarunāt arī pa 20 latiem. Tiesa Dānijas egles ļoti atšķiras no Latvijas eglēm. Pircēji ejot garām nereti domā, ka tās ir mākslīgās egles.

Turpat netālu Līvu laukumā tiek tirgotas vietējās Latvijas eglītes. Pats pārdevējs gan uz vietas nebija, bet pārdevēja no blakus esošās tirgus būdiņas zināja teikt, ka pirms nedēļas tur 2 metrus garu eglīti varēja nopirkt robežās no 10 līdz 15 latiem. Sazinoties ar pašu Līvu laukuma eglīšu tirgotāju, Db.lv uzzināja, ka tagad eglītes tur maksā jau līdz 20 latiem.

Veikalu tīklu Rimi un Elvi pārstāvji Db.lv pastāstīja, ka tā sauktais Ziemassvētku drudzis pagaidām vēl nav sācies, taču pagājušās nedēļas beigās veikalā Stockmann atzina, ka sakarā ar Ziemassvētku tuvošanos jau beidzies dāvanu iesaiņojamais papīrs.

Uz biznesa portāla Db.lv jautājumiem atbild SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa:

1. Kad Jūsu pārstāvētajos veikalos parādījās produkti/preces, kas saistītas ar Ziemassvētku svinībām?

Pirmās Ziemassvētku preces, piemēram, eglīšu rotājumi un svecītes Rimi veikalos pārdošanā ir kopš 1. novembra. Plašāks Ziemassvētku preču sortiments būs pieejams no 4. decembra.

2. Vai šobrīd jau ir novērojams Ziemassvētku drudzis vai tā tuvošanās, proti, vai vērojams izteikts pārdošanas apjomu kāpums?

Šobrīd ir vērojams pārdošanas apjomu kāpums, bet tas ir saistīts ar Rimi dzimšanas dienas akciju, Mārtiņdienu un Lāčplēša dienu, nevis ar Ziemassvētku tuvošanos.

Galvaspilsētas izpilddirekcijās šogad izņemtas 93 atļaujas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībai. Pārsvarā atļaujas izsniegtas tirgošanai pie tirdzniecības centriem un veikaliem, informē Rīgas dome.

Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā kopumā ir 47 apstiprinātās eglīšu tirdzniecības vietas. Patlaban ir izsniegtas 19 tirdzniecības atļaujas, kas ir par vienu atļauju vairāk nekā pērn.

Savukārt Pārdaugavas izpilddirekcijā šogad izsniegtas 40 atļaujas eglīšu un skuju koku zaru tirdzniecībai, bet pērn – 39 atļaujas. Tostarp Ziemeļu izpilddirekcijā šogad ir izsniegtas 34 eglīšu tirdzniecības atļaujas, bet 2017.gadā - 67 atļaujas.

Rīgas dome atgādina, ka Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglītes cirst nedrīkst. Lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā un Pierīgas pašvaldībās un, ja kaut neliela daļa no mājsaimniecībām pašvaldības apsaimniekotajos mežos nocirstu eglīti, mežam tiktu nodarīts būtisks postījums. Šī iemesla dēļ «Rīgas meži» izlēmuši Rīgai piederošajos mežos Ziemassvētku eglīšu ciršanu aizliegt vispār.

Cilvēku interese par eglīšu rotājumiem ir vien dažas nedēļas gadā, kad nākas izlemt, kādas rotas šajā gadā tiks kārtas eglītē, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašmāju ražojumiem nākas konkurēt ar importa krāsainajiem bumbuļiem un mantiņām. Par spīti īslaicīgajam peļņas posmam Latvijā ir uzņēmumi, kas eglīšu rotājumus ražo jau gadu desmitiem.

Jau 20 gadus SIA G Stils meistari katru stikla bumbu individuāli izpūš un apglezno. Tā ir vienīgā šāda veida stikla eglīšu rotājumu ražotne Baltijā. «Rotājumi ir roku darbs, katras bumbiņas izveidošana prasa septiņu cilvēku iesaistīšanos. Darbs ir laikietilpīgs, stikla pūtējus un māksliniekus atrast nav viegli, bet aktīvais tirdzniecības laiks ir vien dažas nedēļas gadā, kad cilvēki atceras, ka vēlas izrotāt eglīti. Nevaram saražot 50 tūkstošus rotājumu gadā un to arī necenšamies darīt. Esam amatnieki,» stāsta SIA G Stils direktore Raisa Loze.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldība iepērk elektroenerģiju biržā, ja saglabāsies augstas elektroenerģijas cenas, varētu tikt lemts par papildu taupības pasākumiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Pašvaldība pagaidām neplāno izslēgt svētku rotājumus. Tie esot savienoti un ieslēdzas vienlaikus ar apgaismojuma tīklu, un atsevišķi rotājumus izslēgt nav iespējams, ja vien nedara to manuāli.

Rotājumus plānots demontēt līdz 10.februārim, bet, piemēram, galvenās egles noņems jau janvāra vidū.

Turklāt svētku rotājumos tiekot izmantoti LED gaismekļi, kas esot energoefektīvi.

Pašlaik "Rīgas gaisma” samazina apgaismojuma intensitāti vietās, kur gaismekļi ir aprīkoti ar individuāliem gaismekļu kontrolieriem, no plkst.24 līdz 4 samazinājums ir līdz 50%, no plkst.23 līdz 24 un no plkst.4 līdz 5 samazinājums ir līdz 70 %, izņemot gājēju pārejas, krustojumus un problēmvietas.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs nosūtījis priekšpilsētu un rajonu izpilddirekcijām vēstuli ar norādītām adresēm, kur šogad atļauta tirdzniecība ar Ziemassvētku eglītēm. Visā pilsētā eglīšu tirdzniecībai ierādīts vairāk par 250 vietām, taču no tirgotāju aktivitātes būs atkarīgs, cik lielā skaitā tās tiks aizņemtas, informēja Rīgas dome.

A. Grīnbergs pastāstīja, ka, norādot eglīšu tirdzniecības vietas, pašvaldība cenšas ievērot tradīcijas un atļaut tirdzniecību iedzīvotājiem jau zināmās vietās, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību.

Pilsētas izpilddirektors atgādina, ka tirdzniecība norādītajās adresēs pieļaujama tikai ar attiecīgā zemes gabala apsaimniekotāja akceptu, bet tirdzniecības atļaujas izsniedzamas tikai atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā noteiktām prasībām.

Savukārt uzņēmējiem ir pienākums nodrošināt tīrību un kārtību pārdošanas vietās gan tirdzniecības laikā, gan pēc tās. Minēto noteikumu ievērošanai pastiprināti sekos līdzi pašvaldības policija.

Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras studentu un pasniedzēju simpozija laikā Ikšķilē top pirmais starptautiskas nozīmes keramikas ceplis Latvijā. Jaunuzceltais ar malku kurināmais aukstā apdedzinājuma ceplis jeb Burobox būs pirmais šāda veida un kvalitātes ceplis Latvijā, sola tā veidotāji.

Pie cepļa būs iespējams uz vietas gan dzīvot, gan strādāt, kas pavērs iespējas rīkot starptautiskus simpozijus un nostiprināt Latvijas vārdu pasaules keramikas elitē. Malkas apdedzinājums gūst aizvien lielāku popularitāti, bet ne visur ir šāda veida cepļi.

Cepļa celšanas vadīšanai Latvijā speciāli ieradies Andress Alliks (Andres Allik) - profesionāls cepļu būvniecības meistars, kura cepļu projektēšanas un celtniecības prasmes un pieredze, veidojot visdažādākā veida cepļus Igaunijā, Somijā, Dānijā un Islandē, ļauj viņu saukt par Baltijas labāko keramikas cepļu būvniecības meistaru. A. Alliks ir arī Kohilas (Igaunija) Starptautisko malkas apdedzināšanas simpoziju viens no organizatoriem.

Indijas policija atbrīvojusi bērnus, kas valsts galvaspilsētā Deli tika nodarbināti vergu darbā un bija spiesti izgatavot Ziemassvētku rotājumus, kuri tālāk pārdoti ASV un Eiropas valstīs.

Policija, kopā ar organizācijas Global March for Children aģentiem kādā ēkā Deli atklāja ražotni, kurā bija ieslodzīti 14 bērni, no kuriem dažiem bija tikai astoņi gadi. Bērni dzīvoja nelielās divus metrus platās un 1,8 metrus garās istabiņās. Ieslodzītajiem bērniem tika likts strādāt 19 stundas dienā, lai izgatavotu Ziemassvētku rotājumus. Bērni nav saņēmuši arī pietiekoši daudz ēdiena.

Indijas varasiestādes patlaban cenšas apzināt atbrīvoto bērnu tuviniekus. Nereti nabadzīgie Indijas kļūst par upuriem krāpniekiem, kas nomaļos valsts ciematos pierunā iedzīvotājus nodot to rīcībā savus bērnus, solot tiem nodrošinātu dzīvi un «vieglu darbu», kas ļaus tiem finansiāli atbalstīt savas ģimenes. Tomēr parasti ģimene nekad neuzzina savu bērnu likteni.

Līdz šīs nedēļas nogalei Liepājā uzstādīs visus paredzētos Ziemassvētku rotājumus. Tie iemirdzēsies šīs nedēļas nogalē, taču viss krāšņums kļūs redzams pakāpeniski, nākošās nedēļas laikā, atsaucoties uz Liepājas pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Tas publicējis foto no rotājumu uzstādīšanas procesa ceturtdien Liepājas centrā.

Tā kā Ziemassvētku egli liepājnieki iedegs šo svētdien, 30. novembrī, tā Rožu laukumā pilnībā sliesies dienu iepriekš, informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Nedēļas nogalē, šā gada Adventes priekšvakarā, izbrauks arī viens no Ziemassvētku vēstnešiem – tramvajs – ar jaunu svētku noformējumu; savukārt Rožu laukumā iedegsies pirmā Adventes svece.

Svētku rotājumi jau ir izvietoti un nostiprināti skvērā pie Liepājas Universitātes, uz tiltiem pāri Tirdzniecības kanāliem un citviet pilsētā.

Banka Citadele ik gadu rada Ziemassvētku sajūtu, izvēloties tepat Latvijā radītus rotājumus un dāvanas. Septīto gadu pēc kārtas bankas rotājumus izgatavoja cilvēki ar invaliditāti no dienas centra Saule.

Šogad izgatavoti 380 briedīši, kas visu svētku laiku rotās bankas filiāles visā Latvijā.

Atbalstot vietējos ražotājus, banka arī saviem klientiem un sadarbības partneriem svētkos izvēlas dāvināt tepat Latvijā gatavotus saldumus un dažādas praktiskas lietas.

«Pirmsvētku laikā klientus visā Latvijā cienāsim ar piparkūkām – jau esam pasūtījuši kopumā 229 kg piparkūku, kas ražotas Latvijas maiznīcās,» stāstīja bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Saule ir nevalstiska organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kas ir izveidojusi dienas centru ar mākslas studiju, kurā iespējams attīstīt savas prasmes, nodarbojoties ar glezniecību, grafiku, filcēšanu, zīda un stikla apgleznošanu, aušanu, mezglošanu, pērļošanu, metālapstrādi, kā arī citām nodarbēm.

Intervijā Latvijas Avīzei Maxima valdes loceklis Jānis Stakens apstiprināja faktu, ka sezonas precēm, piemēram, vasarā saldējumam, tiek likts uzcenojums nevis 20%, bet 50 un vairāk procenti.

J. Stakens norāda, ka Maximā ir arī preces, kam ir 300%% un vēl lielāks uzcenojums. Kā piemēru viņš min eglīšu rotājumus, kurus no Ķīnas iepērk par pāris eiro centiem. Šiem rotājumiem uzcenojums Maxima veikalos ir pat 2 000%.

"Var atrast sensāciju, ka kādam produktam ir liels uzcenojums, bet neviens nevērtē, kādus produktus ilgtermiņā mēs esam tirgojuši zem pašizmaksas. Piemēram, sieriņu "Kārums". Pēdējos trijos gados šim produktam vidējā plaukta cena ir bijusi vienāda vai pat zemāka ar vidējo iepirkuma cenu. Mēs, pārdodot šo produktu, esam sponsorējuši Latvijas iedzīvotājus. Mēs tirgojam burkānus un citus dārzeņus, svaigos augļus ar uzcenojumu, kas nesedz visas mūsu izmaksas," saka J. Stakens.

Lai nenodarītu ļaunumu savai un tuvinieku veselībai, Veselības ministrija (VM) svētku laikā aicina iedzīvotājus izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Tā vietā ministrija iesaka lietot kvasu, minerālūdeni, zāļu tējas, svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas.

Tāpat VM aicina izvēlēties drošus eglīšu rotājumus savam mājoklim un novietot tos pietiekamā attālumā no atklātas liesmas. Svecītes novietojiet drošā attālumā no degošiem rotājumiem, aizkariem utml. Raugieties, lai svecītēm nevarētu piekļūt bērni vai mājdzīvnieki un vienmēr nodzēsiet svecītes pirms gulētiešanas vai atstājot māju, norāda VM.

Savukārt pie svētku galda īpašu uzmanību ir jāvelta bērniem, lai viņi nevarētu applaucēties ar karstiem ēdieniem un dzērieniem, atzīmē VM.

Turklāt nepieļaujiet, ka pašu pagatavotie ēdieni ilgi atrastos istabas temperatūrā, un uzglabājiet tos ledusskapī nelielos traukos. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Pārtiku ir jāuzglabā ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai tā nebojātos. Neiegādājieties un nelietojiet pārtikas produktus, kam ir slikta smarža, garša un kam ir beidzies derīguma termiņš, atgādina VM.

Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa atvainojas neredzīgajam uzņēmējam Jurim Ceplim «par pārpratumu, kas radies viņas skarbās izteiksmes dēļ», biznesa portālam db.lv norādīja RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.

«Olga Veidiņa atvainojas par pārpratumu, kas radies viņas skarbās izteiksmes dēļ. Sacītais nebija adresēts konkrētam cilvēkam. Ar to tika ilustrēta vārdos parasti neizteiktā atbildīgo amatpersonu attieksme pret reālu cilvēku problēmām - šajā gadījumā valsts amatpersonas nedz risina jautājumu valsts līmenī, nedz ļauj to darīt pašvaldībai (nav deleģējuma),» norāda RD Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Db.lv jau rakstīja, ka J. Cepļa asistente Anta Gulbe vērsās pie O. Veidiņas ar jautājumu – neredzīgs cilvēks vada uzņēmumu un valstij maksā lielus nodokļus, vai ir iespējama kaut kāda palīdzība? Uz ko Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja ļoti skaidrā latviešu valodā pateikusi, ka viņai esot pie pakaļas J. Cepļa nodokļi.

Šogad Ziemassvētku eglītes varētu būt par aptuveni 10% lētākas nekā pērn, tā žurnālam Kapitāls norāda SIA Stādaudzētava Blīdene valdes priekšsēdētājs Rinalds Rullis.

Viņš skaidro, ka jau 2008. gada nogalē bija vērojams diezgan pamatīgs cenu kritums. «Apgrozījuma kritums visiem egļu tirgotājiem pagājušajā gadā bija ļoti straujš. Rēķinot procentos, salīdzinājumā ar 2007. gadu kritums varēja būt apmēram 50%. Iespējams, arī tāpēc, ka palielinājās tirgus dalībnieku skaits - tirgū ienāca vairāki mazie spēlētāji, privātpersonas, zemnieki,» saka R. Rullis.

Viņš skaidro, ka vislabākais laiks eglīšu tirdzniecībai ir no 15. līdz 24. decembrim, kad uzņēmums pārdod aptuveni 70% no sezonā notirgotajām eglītēm.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izplatījusi paziņojumu, kurā aicina valdību rūpīgi apsvērt iecerētos tirdzniecības ierobežojumus svētku nedēļā sākot no 21. decembra.

“Nepietiek ar to, ka jau šobrīd ir slēgta vietējo ražojumu tirdzniecība brīvā dabā, svaigā gaisā, aizliedzot Ziemassvētku tirdziņus, ir iecerēts šos aizliegumus paplašināt. Tas novedīs pie situācijas, ka sabiedrība varēs iegādāties tikai lielražotāju pārtiku un Ziemassvētku dāvanas, kas lielākoties ir ārvalstu ražojumi,” teikts LOSP paziņojumā.

Valdība lēmumu par lokdaunu no 21.decembra pieņems ceturtdien 

Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās...

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs paužot organizācijas biedru viedokli uzsvēra, ka slēdzot veikalus arī svētku nedēļā, mūsu nelielie lauku amatnieki, gaļas, olu, kūku, zivju, piena, delikatešu, piparkūku, karstvīna un latvisko suvenīru darinātāji un Ziemassvētku eglīšu audzētāji tiek izslēgti no aprites, liedzot viņiem iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus un gūt lielāko daļu no gada ienākumiem. Nepārdomāta veikalu slēgšana, pēc LOSP biedru domām, liegs lauksaimniekiem iegādāties saimniecībai un tehnikai nepieciešamās lietas, lai nodrošinātu nepārtrauktu saimniecības darbību arī svētku nedēļā.

Piensaimnieki uzsver, ka nepieļaujam ir situācija, ka, piemēram, nav iespēja salabot slaukšanas iekārtu, jo nevar iegādāties vajadzīgās detaļas, un govis paliek neslauktas. Cits piemērs no gaļas lopu audzētājiem - nevar salabot tehniku, kas liedz iespēju pabarot dzīvniekus. “Tas radītu neatgriezeniskas sekas,” tā LOSP sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Jankovs.

“Valdībai, lemjot par jebkādiem pandēmijas ierobežojumiem, ir jākonsultējas ar nozares pārstāvošajām organizācijām, lai nepārdomāti un sasteigti lēmumi netiktu pieņemti. Neizsvērti lēmumi ir steidzīgi jāmaina, jo sabiedrība norāda uz loģikas trūkumu. Liedzot preču iegādi ražojošajiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem darbības nodrošināšanai, tiek radīts risks, ka Latvijā var pietrūkt vietējo ražotāju pārtika valstī izsludinātajā ārkārtas stāvoklī, kas ir valsts drošības jautājums,” paziņojumā medijiem pauž LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, aicinot valdību pieņemt pārdomātus lēmumus un rūpīgi izsvērt veikalu, eglīšu tirdzniecības vietu un Ziemassvētku tirdziņu slēgšanas nepieciešamību.

T/c Ditton nams Daugavpilī plāno celt nomas maksu terirorijās ar tirgus statusu vidēji par 7%, bet eglīšu tirdzniecībai – par 25%.

Ar šādu priekšlikumu Daugavpils domē griezies SIA Ditton nams apsaimniekotājs SIA ProManagement.

Daugavpils domes Finanšu komitejas sēdē šis jautājums jau ir apstiprināts, bet par to vēl jālemj Daugavpils domes deputātiem. Tirgus statuss t/c Ditton nams attiecas uz paviljonu Zaļais tirgus, nojumēm un āra kioskiem. Vislielākais nomas maksas paaugstinājums paredzēts eglīšu tirdzniecībai nojumēs – no 2 Ls/m2 uz 2.50 Ls/ m2 bez PVN. Laikrakstu tirdzniecībai nomas maksu nojumē plānots palielināt no 0.90 Ls/m2 uz 1.10 Ls/m2 bez PVN. Savukārt paviljonā Zaļais tirgus pārtikas produktu tirdzniecībai nomas maksu paredzēts paaugstināt no 8.85 Ls uz 9.47 Ls par m2 mēnesī, neiekļaujot PVN. Nomas maksu plānots palielināt sakarā ar komunālo maksājumu, darba algas un nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Latvijas leļļu teātrī 29.novembrī, 1.Adventa svētdienā, notiks «eglīšu kristības».

Eglītes dāvina AS Latvijas meži un tās tiks atvestas no Kalsnavas kokaudzētavas. Katrs Leļļu teātra aktieris kļūs par «krustvecāku» vienai eglītei, kas ziemas periodā rotās leļļu teātra balkonu un pagalmu, dodot katrai zaļoksnei kādu leļļu izrādes varoņa vārdu. Vārds tiks piestiprināts pie eglītes un izrāžu apmeklētāji zinās, kuram izrāžu tēlam par godu ir katrs kociņš. Pavasarī eglītes pārstādīs Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Aktieri savus «krustbērnus» aprūpēs gan pie teātra ziemas periodā, gan arī laiku pa laikam apmeklēs eglītes un iepriecinās mazos slimniekus Vienības Gatvē 45.

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Lai gan šorīt neilgi pēc saullēkta daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē, fiksēta zema gaisa temperatūra, bet vietumis bijušas arī salnas, tas nav kaitējis ziedošajiem ogulājiem, turklāt šogad varētu būt gaidāma izcila ogu raža, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.

«Mellenes un arī dzērvenes zied ļoti skaisti, vienos ziedos, tā ka būs izcila raža. Zied arī tās šķirnes, kas iepriekšējos gados bija pavājas. Ja tā turpināsies, domājam, ka no viena hektāra novāksim trīs četras tonnas melleņu, kas ir ļoti labs rādītājs,» sacīja Rudzāte.

Viņa arī norādīja - lai gan visi audzētāji nav apzināti, izskatoties, ka aizvadītās salnas postījumus nav nodarījušas.

«Vismaz pagaidām neviens no audzētājiem nav teicis, ka ir problēmas. Ābeles ir noziedējušas, dārza avenes vēl nav ziedos, ja nu vienīgi agrās zemenes ir skartas. Tomēr audzētāji laikus parūpējas par stādu apsegšanu un citiem pasākumiem, tādēļ nopietni kaitējumi nevarētu būt,» sacīja uzņēmēja.