"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.
Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.
Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.
Šie podiņi iekļaujas mūsdienās modernā dārzniecības praksē, kas prasa maz pūļu. "Augi ir salīdzinoši izturīgi un spēj paciest gandrīz visu, taču iegūt labu un kvalitatīvu ražu nav tik vienkārši, tāpēc šādu produktu izstrādē ir vērts koncentrēties uz ieinteresētiem hobija dārzkopjiem," saka Ģederts Ieviņš, augu fiziologs un "Augam" konsultants.
"Mūsu mērķis ir strādāt ar vietējiem resursiem, kas pieejami Latvijā," saka V. Obuka. Viena no sastāvdaļām ir organiski ezera nogulumi, bet pārējās uzņēmums neatklāj. Podiņu ražošanā netiek izmantotas primārās izejvielas, bet gan citu uzņēmumu ražošanas blakusprodutki. "Esam unikāli ar to, ka mūsu vajadzībām nekas netiek speciāli audzēts vai pirkts – podiņu ražošanā izmantojam balkusproduktus no citu uzņēmumu ražošanas pārpalikumiem. Ražošanas blakusproduktus var izmantot jaunu produktu radīšanā. Tie nav atkritumi. Aprites ekonomika ir ļoti aktuāla tēma. Latvijā ir uzņēmumi, kas tādā virzienā strādā, bet par to būtu jārunā daudz vairāk," viņa uzskata.
Ideja par šādu podiņu V. Obukai radās jau 2013. gada izskaņā. "Viss sākās 2011. gadā, kad sāku studēt vides zināti. 2012. gadā pamanīju žurnālā "Ilustrētā Zinātne" mazu rakstiņu par kūdras līmi. Kad parādīju šo rakstu Latvijas Universitātes profesoram Mārim Kļaviņam un teicu, ka gribu to pētīt, viņš ierosināja strādāt ar organiskiem ezera nogulumiem. Tas ir ezera rekultivācijas blakusprodukts, kas ir iegūstams lielākajā daļā Latvijas ezeru un rodas, sadaloties augiem un dzīvniekiem," stāsta V. Obuka.
Iecerēts, ka veikalu plauktos šis produkts nonāks nākamā gada pavasarī. Uzņēmums mērķē, lai podiņš ir cilvēkiem finansiālā ziņā pieejams. "Mums ir svarīgi iemācīt patērētājiem, ka šajā produktā viss jau ir un nekas papildus speciāli nav jāpērk. Šis process, lai izglītotu patērētāju, kāpēc vairs nevajag pirkt plastmasas podiņus, būs interesants," saka V. Obuka.
Uzņēmums ir sastapies ar interesi no potenciālajiem klientiem ārzemēs un no tuvāko mēnešu testu rezultātiem būs atkarīgs tas, kurš reģions būs "Augam" nākotnes fokusā.
"Mūsdienās plastmasas piesārņojums pasaulē ir ļoti liela problēma. Jau kopš 1950. gada tikai neliela daļa saražotās plastmasas ir pārstrādāta - viss pārējais ir sadedzināts vai nonācis izgāztuvēs un okeānā," saka V. Obuka. Eiropā vien aptuveni 5% no visas saražotās plastmasas tiekot izmantota lauksaimniecības vajadzībām. "Mēs nevaram līdz galam konkurēt ar plastmasu, bet mēs varam konkurēt ar citiem produktiem, piemēram, kūdras, papīra vai kokosriekstu šķiedras podiņiem. Tomēr tiem nav šādas pievienotās vērtības, kā "Augam" podiņiem – papildu barības vielas. Neesam atradušas līdzīgu produktu pasaulē. Mēs šobrīd esam mazs uzņēmums, bet vēriens mums ir liels," viņa uzsver.
Ģ. Ieviņš pieļauj, ka industriālās stādaudzēšanas apstākļos lielajās ražotnēs biodegradējamais podiņš nevarēs konkurēt ar plastmasas podiņiem, taču ir hobijdārzkopji un dažādu specifisku augu kultūru audzētāji, kuriem šis produkts būs neaizvietojams. "Stādaudzētavās bieži vien kritiskais faktors ir augsnes kvalitāte, kā dēļ nākas bieži mainīt visu augsni, jo barības vielu sastāvs neatbilst augu vajadzībām. Izmantojot biodegradējamu, augsnes ilgtspēju uzlabojošu podiņu, augsnes izmantošanas cikls pagarināsies. Tāpēc interese par šo produktu ir liela," saka Ģ. Ieviņš.
Uzņēmums pēta, kurām augu kultūrām šī brīža podiņa versija ir vislabāk piemērota. "Pievienojot sastāvam izejvielas ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu, var panākt papildus pozitīvo ietekmi uz augiem, veicinot augšanu un uzlabojot ražas kvalitāti. Vēl viens ieguvums saistīts ar to, ka augus var pārstādīt ar visiem podiņiem, izvairoties no to sakņu traumēšanas un augu augšanas kavēšanās," piebilst Ģ. Ieviņš.
Kopš maija uzņēmums strādā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgā inkubatora paspārnē.
"Inkubatorā mums ir paveicies ar kvalitatīvām lekcijām un mentoriem, kuri mums palīdzēja attīstīt šo ideju ar daudzu āķīgu jautājumu palīdzību," atklāj V. Obuka.
"Augam" ir uzvarējis Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta jaunuzņēmumu konkursā "EIT Food Innovation Prize" Latvijā un piedalīsies sacensību finālā. Tas notiks oktobrī un "Augam" sacentīsies ar vēl 16 inovatīvām idejām pārtikas nozarē. "Mūsu mērķis ir būt labāko trijniekā," saka V. Obuka.
Uzņēmums līdz šim ir piesaistījis desmit tūkstošu eiro finansējumu no "EIT Food Innovation Prize" un universitāšu apvienotā inkubatora.