Šveices franka svārstības ļauj paveikt vairāk; nepieciešams 0,25 milj. franku līdzfinansējums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pozitīvo valūtas kursa svārstību dēļ projekta «Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā» 2. kārtā izveidojušies ietaupījumi apmēram 1,93 milj. Šveices franku (CHF) apmērā. Tādēļ valdībai tiek lūgts piešķirt līdz finansējumu papildus aktivitāšu īstenošanai (veikt papildus drenāžas un grunts attīrīšanas darbus, kā arī citu objektu izpēti Sarkandaugavas vēsturiski piesārņotajā teritorijā) indikatīvi 0,25 milj. CHF apjomā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums un Ministru kabineta (MK) sēdes protokollēmuma projekts. DB jau rakstījis, ka Sarkandaugavas projekts paredz veikt sanāciju piecos objektos Rīgas brīvostas teritorijā astoņu hektāru platībā līdz 2017. gadam. Tā kopējais finansējums ir 15,3 milj. CHF, no kuriem Šveices atbalsts ir 13 milj. CHF un Latvijas līdz- finansējums – 2,3 milj. CHF.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

Nevajadzīga slepenība un izvairīšanās no tūlītēji konkrētu atbilžu sniegšanas nekādi nevairo uzticēšanos ministriju paustajam

Kad Valsts vides dienests (VVD) augusta beigās paziņoja, ka vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā Rīgas brīvostā jau pusē un projekts «norit saskaņā ar darbu un laika plānu», Dienas Bizness uzdeva VVD, Finanšu ministrijai (FM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pāris jautājumus par projekta finansējumu un iespējamiem riskiem pazaudēt Šveices līdzfinansējumu. Tobrīd DB rīcībā gan nebija nekādu faktu, kas liecinātu, ka nozīmīgajā vides attīrīšanas projektā kaut kas nebūtu kārtībā. Vien nelāga pēcgarša pēc šī projekta virzības atspoguļojuma iepriekš, kad iesaistīto skaidrojumi par to, kam no Latvijas puses jāpiešķir līdzfinansējums un kādas tam var būt sekas, radikāli atšķīrās.

Šveices sadarbības programmas ieguldījums saņēmējvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā, ir novērtēts ļoti labi gan no atbilstības, gan efektivitātes, lietderības un ilgtspējas viedokļa, liecina neatkarīgu ekspertu izvērtējums, informē Finanšu ministrija.

Kopumā programmas projekti ir veiksmīgi īstenoti un to mērķi ir sasniegti vai pat pārsniegti.

Padziļināts projektu izvērtējums rāda, ka tie nesuši pozitīvu pievienoto vērtību un būtisku ieguldījumu sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības jautājumu risināšanai dažādās jomās un reģionos visās saņēmējvalstīs. Pozitīvais rezultāts lielā mērā panākts, pateicoties sekmīgai un profesionālai projektu pieteikumu sagatavošanai un uzraudzībai. Tāpat Šveice novērtē to, ka projektu rezultātā stiprinātas bilaterālās attiecības ar saņēmējvalstīm.

Neskatoties uz to, ka projektu ieviešanas efektivitāte ir novērtēta pozitīvi, izvērtējumā norādīts, ka to varētu vēl uzlabot, vienkāršojot procesus un kontroles. Tomēr jāsaka, ka Šveices programma ir tik pieprasīta tieši vienkāršotās projektu pieteikšanas dēļ.

Otrdien, 5. aprīlī, Šveices Ārlietu ministrijas Eiropas, Centrālāzijas, Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija departamenta direktors Nikolas Brūls (Nicolas Brühl) Latvijas vizītes laikā iepazinās ar Latvijas-Šveices sadarbības programmas Mikrokreditēšanas programmu, kas ir viena no veiksmīgākajām un pieprasītākajām Latvijas jauno uzņēmēju vidū, informē Finanšu ministrija.

Latvija nemainīgi ir līderu vidū starp 12 saņēmējvalstīm Šveices programmas līdzekļu ieguldīšanā. Līdzšinējo sadarbību ar Latviju vizītes laikā izcēla arī Šveices Ārlietu ministrijas pārstāvis Nikolas Brūls, kurš apmeklēja arī strauji augošo uzņēmumu SIA KnK Coating, kas saņēmis Šveices programmas aizdevumu. Šis uzņēmums sekmīgi darbojas metālapstrādes jomā, sniedzot abrazīvās strūklošanas un pulverkrāsošanas pakalpojumus. Aizdevums iekārtu iegādei deva uzņēmumam iespēju apstrādāt lielāku apjomu metālizstrādājumu, kā arī ievērojami ietaupīt elektroenerģiju.

Kopumā Mikrokreditēšanas programmā ir izsniegti 1162 aizdevumi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai, tādējādi kopumā vismaz 2803 darbavietas ir saglabātas un jaunizveidotas. Šajā programmā līdz pat 2019. gada jūnijam būs iespējams saņemt aizdevumu līdz 15 tūkstošiem eiro investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 9 darbiniekiem un kuru gada bilance nepārsniedz 2 miljonus eiro, kā arī pašnodarbinātām personām. Programmu apsaimnieko Attīstības finanšu institūcija Altum.

Ceturtdien, 21. aprīlī, Finanšu ministrijā (FM) norisinājās jau astotā Latvijas un Šveices sadarbības programmas gada sanāksme. Tajā FM pārstāvji un projektu ieviesēji ar Šveices attīstības un sadarbības aģentūras, Šveices ekonomisko lietu valsts sekretariāta un Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja Šveices sadarbības programmas īstenošanas progresu.

Sanāksmes dalībnieki atzina, ka Latvijai ir sekmīgi izdevies sasniegt un pat pārsniegt programmas sākotnēji plānotos rezultātus, sniedzot lielāku ieguvumu valsts iedzīvotājiem. Latvijas tautsaimniecībā jau investēti 46,3 miljoni eiro jeb 89% no pieejamā programmas finansējuma. Sanāksmes laikā Šveices eksperti atzinīgi novērtēja projektu pēcuzraudzību Latvijā un atzīmēja, ka tas varētu kalpot kā labs piemērs citām Šveices finansējuma saņēmējvalstīm, lai nodrošinātu ieguldīto investīciju izlietošanu atbilstoši mērķim.

Šveices sadarbības programmas finansējums teju 49 miljonu eiro apmērā Latvijā ir pieejams no 2007. gada. Ar Šveices programmas atbalstu Latvijā tiek īstenoti 12 projekti tādās jomās kā reģionālā attīstība, tiesu modernizācija, vides uzlabošana (Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto vietu sanācija), atbalsts privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram, izglītība un pētniecība, finansiālā sektora regulējums un piekļuve finansējumam. Lielākā daļa no projektiem jau ir veiksmīgi pabeigti, savukārt atlikušo realizācija turpināsies vēl līdz 2017. gada jūnijam, kad ir Šveices programmas noslēgums visās finansējumu saņemošajās valstīs. Šveices programmas līdzekļu ieguldīšanā starp 12 saņēmējvalstīm Latvija nemainīgi ir līderu vidū.

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2016. gada otrā pusgada informatīvo ziņojumu par Latvijas un Šveices sadarbības programmas (Šveices programma) ieviešanas statusu, informē FM.

Šveices finansējums Latvijai ir pieejams no 2007. gada, savukārt projekti tiks īstenoti līdz 2017. gada 13.jūnijam. Kopumā programmas ietvaros Latvijai pieejami 52,9 miljoni eiro, kā ietvaros ir noslēgti 10 projektu līgumi. 7 projekti ir jau pabeigti – Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolnieku pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus, NVO fonds, Tiesu modernizācija Latvijā, Mikrokreditēšanas programma, Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā un Stipendiju fonds.

Līdz pārskata perioda beigām Šveices valsts atmaksas Latvijas budžetā ir veiktas 46,4 miljonu eiro apmērā jeb 87,7 % no Šveices programmas kopējā finansējuma, ļaujot Latvijai joprojām būt 3. vietā starp līderiem 12 saņēmējvalstu starpā.