«Tā nav konstruktīva pieeja. Mēs ceram, ka šo situāciju izdosies atrisināt ar draudzīgu un uz uzņēmējdarbību vērstu dialogu, lai izvairītos no zaudējumiem abās pusēs,» sacīja V. Putins.
Krievijas prezidents pieļāva, ka Eiropas Komisijas (EK) uzsāktā Gazprom darbības izmeklēšana varētu būt saistāma ar ekonomisko krīzi, kuras laikā pieaug kārdinājums izmaksu smagumu novirzīt uz citām ekonomikām. «Eiropas Savienība vēlas saglabāt savu politisko ietekmi un grib, lai arī mēs par to nedaudz samaksājam,» klāstīja V. Putins.
Savukārt energokompānija Gazprom norāda, ka tās cenas ir noteiktas saskaņā ar juridiskajiem standartiem un ka kompānija rūpīgi ievēro starptautisko un nacionālo likumdošanu visos darbības reģionos.
Raksti par tēmu
Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas Komisija uzsākusi izmeklēšanu pret Krievijas enerģētikas gigantu Gazporm saistībā ar iespējamu negodīgu cenu uzspiešanu patērētājiem, brīvas gāzes plūsmas kavēšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī centieniem ierobežot gāzes piegāžu diversifikāciju.
Par pamatu izmeklēšanai kalpojuši dokumenti, kas iegūtu kratīšanās, kuras notikušas aizvadītā septembra laikā Gazprom meitasuzņēmumu birojos desmit ES valstīs, tostarp Austrijā, Vācijā, Polijā un Čehijā.
Pret Gazprom vērstā izmeklēšana var ilgt vairākus gadus, un Krievijas enerģētikas gigantam varētu tik piespriesta soda nauda 10% apmērā no kopējiem gada ienākumiem, kas pērn bijuši 116,5 miljardu eiro apmērā.
Krievijas enerģētikas gigants prognozē, ka tam šogad Eiropā izdosies nopelnīt aptuveni 61 miljardu ASV dolāru.