Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Grāmatu izdevējs SIA «Apgāds Zvaigzne ABC» pagājušajā gadā strādājis ar konsolidēto apgrozījumu 12,398 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5,7% mazāk nekā 2016. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču SIA «Apgāds Zvaigzne ABC» grupa 2017. gadu beigusi ar zaudējumiem 4516 eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.

SIA «Apgāds Zvaigzne ABC» konsolidētajā pārskatā iekļauti izdevniecības, kā arī arī tai pilnībā piederošā meitas uzņēmuma AS «Poligrāfists» rezultāti. Gada pārskats liecina, ka grupas neto apgrozījuma kritums saistīts ar pašražotās produkcijas ieņēmumu samazinājumu. Apgāda ražoto grāmatu un citu produktu pārdošanas ieņēmumi pērn veidoja gandrīz 72% no grupas kopējā apgrozījuma jeb 8,865 miljonus eiro, kas bija par 10% mazāk nekā 2016. gadā.

Gada pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka uzņēmums pērn turpinājis iepriekšējos gados uzsākto ražojamās produkcijas veidu un ražošanas procesu pārstrukturizāciju, palielinot piedāvātos digitālos resursus tiešsaistē, veidojot jaunus interaktīvus materiālus un turpinot poligrāfijas ražošanas procesu optimizāciju.

Uzņēmums SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" vērsies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē, aģentūrai LETA apliecināja "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa pastāstīja, ka pieteikums iesniegts pagājušās nedēļas piektdienā, 29.janvārī, balstoties uz Satversmes 91. un 105.pantu.

"Apgādu Zvaigzne ABC" pārstāvošā zvērinātu advokātu biroja "Klotiņi & Serģis" advokāts Juris Balodis-Bolužs aģentūru LETA informēja, ka pieteikumā ST tiek apstrīdēta valdības noteiktā grāmatu mazumtirdzniecības klātienē aizlieguma atbilstība Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

Satversmes pirmais pantā teikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 91.panta pirmajā teikumā minēts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā", savukārt 105.panta pirmajā teikumā teikts, ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu", bet šī paša panta trešais teikums nosaka, ka "īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu".

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Grāmatu izdevējas un tirgotājas SIA Apgāds Zvaigzne ABC vairākuma kapitāldaļu turētāja Vija Kilbloka palielinājusi sev piederošo uzņēmuma kapitāldaļu īpatsvaru, liecina jaunākie Lursoft dati.

V. Kilbloka palielināja savu dalību uzņēmumā no 55,74% līdz 57,40%. Izmaiņas ierakstītas Uzņēmumu reģistrā 26. novembrī. Tādējādi viņas ieguldījums uzņēmumā ir 77,750 tūkst. Ls.

Uzņēmuma daļas bez V. Kilblokas pieder vēl 19 citiem dalībniekiem – Maijai Garkevičai (1,85%), SIA Apgāds Zvaigzne ABC (1,07%), Zanei Kilblokai (1,48%), Elmāram Lācim (4,80%), Dacei Priedītei (4,58%), Mārim Polkmanim (3,47%), Ilzei Briģei (3,303%), Silvijai Zālītei (2,21%), Veronikai Pužulei (2,07%), Ivo Klotiņam (1,33%), Vijai Birnbaumai (1,29%), Lidijai Auzevičai (1,00%), Zintai Ziņģei (0,78%), Zintai Stikulei (0,52%), Laimai Nagliņai (0,48%), Ievai Tarvidai (0,44%), Iriniai Treskinai (0,44%), Ilzei Cinei (0,44%) un Jūlijam Aldersonam (0,44%).

2009. gadā populārākās Apgāds Zvaigzne ABC izdotās grāmatas ir Stefanijas Meieres vampīru sāgas Krēsla romāni Krēsla, Jauns mēness, Rītausma un Aptumsums.

Apgāds Zvaigzne ABC prognozē, ka 2010. gadā Latvijā pieprasītākās būs Sūzenas Kolinsas Bada spēļu triloģijas grāmatas. Triloģijas pirmā grāmata – pasaules bestsellers Bada spēles 2009. gadā bija trešā visvairāk pirktākā Apgāds Zvaigzne ABC izdotā grāmata (pārdošanā tikai nepilnus trīs mēnešus). 2010. gadā Apgāds Zvaigzne ABC izdos triloģijas otro grāmatu Catching Fire.

Otrā populārākā Apgāds Zvaigzne ABC izdotā grāmata 2009. gadā bija Rondas Bērnas Noslēpums (Secret), ceturtā - Deivida Benediktusa Atgriešanās septiņjūdžu mežā (pārdošanā nepilnu mēnesi), bet piektā - Stīga Lārsona triloģijas MILLENNIUM pirmā grāmata Meitene ar pūķa tetovējumu(pārdošanā vienu mēnesi).

Izdevniecības Zvaigzne ABC un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskā «laipnību» apmaiņa par savstarpējo saspīlējumu liecināja jau vasaras sākumā. Taču vakardien no abām pusēm gaismā nākusī informācija liecina par augstākiem toņiem, informē laikraksts Diena.

Proti, izglītības ministrs Roberts Ķīlis lūdzis Konkurences padomi (KP) pārbaudīt un novērst iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo IZM veiktais mācību līdzekļu iegādes apkopojums uzrāda lielu izdevniecības Zvaigzne ABC īpatsvaru. Apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka to dēvē par viņu nomelnošanas kampaņu un cita starpā piebilst, ka Zvaigzne ABC jau jūlijā vērsusies administratīvajā tiesā pret IZM par neatbildēšanu uz tās iesniegumiem, vēsta laikraksts.

Konflikts starp IZM un izdevniecību sācies jūnijā, pēc tam, kad Zvaigzne ABC pamanīja kādu R. Ķīļa un apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētāja Aivara Gribusta saraksti sociālajā tīklā Twitter, kur abi apspriedās par digitālajiem mācību līdzekļiem. Zvaigzne ABC uz to reaģēja ar aizdomām par aizmugurisku vienošanos toreiz vēl gaidāmajā mācību līdzekļu digitalizācijas konkursā, kas noslēdzās jūlija beigās. Neilgi pēc tam izglītības un zinātnes ministrs atbildīgajam IZM departamentam uzdeva veikt pārbaudi par iespējamo dominējošo stāvokli mācību materiālu izdevēju tirgū. R. Ķīlis toreiz uzsvēra, ka tā nav atbilde uz Zvaigzne ABC izteikumiem, bet gan situācijas izpēte pirms mācību līdzekļu digitalizācijas konkursa, skaidro Diena.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

ASV Valsts departaments trešdien atmaskojis desmit Krievijas prezidenta Vladimira Putina paustus «nepatiesus apgalvojumus par Ukrainu».

ASV Valsts departaments izveidojis «Faktu lapu», pārmetot V. Putinam realitātes ignorēšanu vai pārveidošanu.

«Pasaule nav pieredzējusi tik pārsteidzošu Krievijas daiļliteratūru kopš Dostojevskis rakstīja: «Divi plus divi ir pieci»,» teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

Tajā apkopoti desmit V.Putina izteikumi «Putina kungs saka», kam pretnostatīti «fakti», kuros izklāstīts ASV redzējums.

Komentējot V. Putina izteikumus, ka Krimā kuplā skaitā redzamie bruņotie vīri piederot pie «pašaizsardzības vienībām», Valsts departaments norāda, ka pastāv «spēcīgi pierādījumi, kas liecina, ka Krievijas drošības dienestu darbinieki atrodas pašā epicentrā pret Ukrainu rūpīgi izplānotajos spēkos Krimā».

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Krievijas Federācijas nākamā prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītī iedrošina valsts iedzīvotājus, kuri pirmo reizi dosies piedalīsies vēlēšanās, balsot par viņu.

Video rullītī redzama jauna sieviete, kura devusies pie zīlnieces uzzināt savu likteni. Zīlniece, izliekot kārtis, atklāj viņai prezidenta kandidāta Putina attēlu uz vienas no tām un norāda sievietei, ka viņas «pirmā reize» būs Putins.

Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis portālā YouTube jau sasniedzis vairāk nekā 400 tūkstošus skatījumu.

Tikmēr cits Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis, kurā redzams Krievijas mūziķis, aktieris un arī uzņēmējs Nikolajs Fomenko, paužot atbalstu Putinam, portālā YouTube sasniedzis vairāk nekā miljons skatījumu.

Par Krievijas prezidenta pārvēlēšanu šaubu nav, bet ir paredzamas ekonomiskas grūtības impērisko ambīciju uzturēšanā

Svētdien gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās nav šaubu par Vladimira Putina palikšanu valsts augstākajā amatā uz ceturto prezidentūras termiņu. Ne tik droši ir ar V. Putina turpmāko ambīciju īstenošanu, ko kavē stagnējošā ekonomika.

Krievija pret pasauli

Elektorāta aptaujas norāda uz apmēram 70% balsotāju atbalstu V. Putinam, un Krievijas eksperti to saista galvenokārt ar prezidenta spēju pašmāju publikas acīs stiprināt Krievijas kā pasaulē nozīmīgas spēlētājas tēlu. Par labu nāk arī ekonomikas līdzsvarošanās pēc piedzīvotā naftas cenas un rubļa vērtības krituma, kā arī Rietumu sankcijām pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Prezidenta vēlēšanas notiks tieši ceturtajā gadadienā kopš Krimas pievienošanas Krievijas Federācijai, un Krievijas sabiedrības atbalsts notikušajai aneksijai šai laikā ir pieaudzis. Socioloģisko pētījumu centra Levada socioloģe Natālija Zorkaja laikrakstam Vedomosti komentē, ka tas ir fons arī elektorāta mobilizācijai ap V. Putina kandidatūru.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Nekā personīga norādījis, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšezemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) raidījumam norādījis, ka informācija par sarunām nav publiski pieejama «bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostā,». Ministrs skaidrojis, ka gadījumā, ja Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, būtiski samazināsies caur Latviju transportēto kravu apmērs. «Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» sacījis ministrs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības: «Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs».

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Priekšnoteikums radikālām pārmaiņām Krievijas politikā ir augošā iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves kvalitāti un gadiem stagnējošo ekonomiku.

Trešdien saistībā ar prezidenta Vladimira Putina iecerēm dot parlamentam tiesības apstiprināt premjeru un ministrus, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja par valdības demisiju. Par valdības lēmumu kļuva zināms jau pēc V. Putina runas Krievijas Federālajā asamblejā. Runas galvenais uzsvars bija cīņa ar trūcīgumu un dzimstības līmeņa kritumu.

Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija ir atklājusi, ka 2019. gadā 20 miljonu Krievijas pilsoņu (13,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita) ikmēneša ienākumi ir zemāki par darbspējīgo iedzīvotāju iztikas minimumu, kurš šobrīd ir 11 185 Krievijas rubļu - aptuveni 163,43 eiro. 2019. gadā Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija astoņos federācijas reģionos uzsāka pirmo projektu cīņai pret trūcīgumu. Pēc V. Putina uzstādījuma, līdz 2024. gadam trūcīgo skaits ir jāsamazina uz pusi.

Intriga, vai Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā nesīs arī kādu tiešām jaunu politiku – sava veida Putinu 2.0, līdz ar Krievijas jauno valdību atrisinājusies un nekādas sevišķās novitātes nesola. Jaunais premjers Dmitrijs Medvedevs gan arī nesenajā G8 mājīgajā samitā Kempdeividā norādīja, ka valdība esot ļoti atjaunināta – nomainītas kādas trīs ceturtdaļas.

Tomēr jaunās pie teikšanas tikušās personālijas sejas liek domāt, ka pārmaiņas būs kādā atsevišķā un ne fundamentāli svarīgā ekonomikas sektorā, bet principā viss paliks pa vecam.

V. Putina premjerēšanas laikā varas centrs Krievijā tiešām bija valdībā. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtē, ka Medvedeva prezidentūras laiks varbūt pat bijis vienīgais salīdzinoši neilgais posms pēdējā gadsimta laikā, kad vara nebija koncentrēta Kremlī. «Krievija 20. gadsimtā ir asociējusies ar to, ka vara tajā saistās ar Kremli,» viņš saka, un tagad «vara ir pārcēlusies turp, kur tai ir jābūt – ar ko mēs to asociējam.»

Reorganizācijas procesā SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" pievienos poligrāfijas pakalpojumu sniedzēju AS "Poligrāfists", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paredzēts, ka "Poligrāfists" tiks pievienots "Apgādam Zvaigzne ABC", uzņēmumiem apvienojoties. Kompāniju kreditori prasības var pieteikt mēneša laikā no paziņojumu par reorganizāciju publicēšanas dienas, proti, mēneša laikā no 21.janvāra.

"Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka aģentūrai LETA sacīja, ka abu uzņēmumu konsolidācija tiks īstenota Covid-19 radītās krīzes dēļ.

Jautāta, vai šī uzņēmumu apvienošana nozīmēs arī darbinieku skaita samazināšanu, Kilbloka bija atturīga, norādot, ka tas būs atkarīgs no tā, vai un kad atkal varēs strādāt grāmatnīcas.

Jau vēstīts, ka valdība 21.janvārī vienojās, ka līdzšinējie ierobežojumi būs spēkā līdz 7.februārim. Tas nozīmē, ka saglabāti ierobežojumi

Uzņēmuma vadītājam ir jābūt skaidram morālajam kompasam, uzskata Vija Kilbloka, SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.

Katrs vadītājs var būt atšķirīgs tieši tādā pat mērā, cik atšķirīgi ir paši cilvēki, svarīgākais ir enerģētika jeb harisma, domā V. Kilbloka. Grāmatu izdevniecība Zvaigzne ir bijusi viņas pirmā un vienīgā pastāvīgā darbavieta. Sākotnēji uzņēmumā viņa bijusi juridiskās literatūras redaktore, vēlāk vadījusi Sabiedrisko zinātņu redakciju, bet deviņdesmito gadu sākumā kļuvusi par izdevniecības vadītāju.

“Kādam vajadzēja uzņemties atbildību gan par Zvaigzni, gan par lieliskā grāmatizdevēju kolektīva saglabāšanu. Man jau bija politiskais rūdījums, divi bērni skolnieki un pārliecība, ka es zinu, ko darīt, lai Latvija nezaudētu profesionāli spēcīgu izdevniecību, kas specializējusies mācību literatūras izdošanā. Man apkārt bija cilvēki, kuri mani atbalstīja un man noticēja,” stāsta V. Kilbloka, atzīstot, ka viens no viņas lielākajiem izaicinājumiem šo gadu laikā ir bijis neatdarināt ambiciozus vīriešus un nepārņemt viņu darba stilu.

Grāmatu izdevējas un tirgotājas SIA Apgāds Zvaigzne ABC dalībnieku sastāvā notikušas izmaiņas, liecina informācija Lursoft.

Līdzšinējā dalībniece Maija Garkeviča ir samazinājusi sev piederošo daļu apjomu uzņēmumā no 79 līdz 50, respektīvi no 2,92% līdz 1,85%. Savukārt par 1,07% Zvaigzne ABC daļu turētāju ir kļuvusi pati SIA Apgāds Zvaigzne ABC.

Pārējie 18 dalībnieki nav mainījuši savu kapitāldaļu apjomu uzņēmumā. Vijai Kilblokai pieder 55,74% uzņēmuma kapitāldaļu, Elmāram Lācim – 4,8%, Dacei Priedītei – 4,58%, Mārim Polkmanim – 3,47%, Ilzei Briģei – 3,03%, Silvijai Zālītei – 2,21%, Veronikai Pužulei – 2,07%, Marijai Freibergai – 1,66%, Ivo Klotiņam – 1,33%, Vijai Birnbaumai – 1,29%, Lidijai Auzevičai – 1,00%, Zintai Ziņģei – 0,78%, Zintai Stikulei – 0,52%, Laimai Nagliņai – 0,48%, Ievai Tarvidai – 0,44%, Irinai Treskinai – 0,44 un Ilzei Cinei – 0,44%.

Izdevniecības Zvaigzne ABC šā gada jūlijā vērsās Administratīvajā rajona tiesā pret Izglītības un kultūras ministriju (IZM) saistībā ar neatbildēšanu uz tās iesniegumiem. Kā liecina informācija Tiesu informācijas sistēmā, šis strīds tiks izskatīts tikai 2014. gada 8.aprīlī.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad izglītības ministrs Roberts Ķīlis lūdza Konkurences padomi (KP) pārbaudīt un novērst iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo IZM veiktais mācību līdzekļu iegādes apkopojums uzrāda lielu izdevniecības Zvaigzne ABC īpatsvaru, apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka to dēvēja par viņu nomelnošanas kampaņu.

Konflikts starp IZM un izdevniecību sācies jūnijā pēc tam, kad Zvaigzne ABC pamanīja kādu R. Ķīļa un apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētāja Aivara Gribusta saraksti sociālajā tīklā Twitter, kur abi apspriedās par digitālajiem mācību līdzekļiem. Zvaigzne ABC uz to reaģēja ar aizdomām par aizmugurisku vienošanos toreiz vēl gaidāmajā mācību līdzekļu digitalizācijas konkursā, kas noslēdzās jūlija beigās.