Tirdzniecība un pakalpojumi

Puse no tiešsaistes veikaliem, kas pārdod lietotas preces, neievēro ES patērētāju tiesības

Db.lv,28.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija un 25 ES dalībvalstu, kā arī Islandes un Norvēģijas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pagājušā gada nogalē veica pārbaudes tiešsaistes veikalos, kas pārdod lietotas preces, piemēram, apģērbu, elektroniskas iekārtas un rotaļlietas.

Pārbaudot 356 tiešsaistes tirgotājus, konstatēja, ka 185 no tiem (52 %), iespējams, ir pārkāpuši ES patērētāju tiesības.

Pārbaudot tiešsaistes veikalus, konstatēts:

40% gadījumu patērētāji nebija skaidri informēti par atteikuma tiesībām – iespēju atgriezt preci 14 dienu laikā bez iemesla un bez maksas.

45% gadījumu nebija sniegta pareiza informācija par tiesībām atgriezt bojātas preces vai tādas preces, kas neizskatās vai nedarbojas tā, kā norādīts reklāmā.

57% gadījumu nebija ievērotas Direktīvas (ES) 2019/771 par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem 10. panta 6. punktā noteiktās patērētāja tiesības viena gada laikā izvirzīt pretenziju par neatbilstošu preci.

34% tirgotāju savās vietnēs izmantoja "zaļos paziņojumus” par ilgtspēju, bet 20% gadījumu tie nebija pietiekami pamatoti, un 28% gadījumu – maldinoši vai neatbilstoši.

5% tirgotāju nebija pareizi norādījuši savu identitāti, bet 8% nebija norādījuši precīzu preces cenu, ieskaitot nodokļus.

Piedaloties šajā uzraudzības projektā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pārbaudīja 20 tiešsaistes tirgotājus, kas pārdod lietotas preces. Pārbaudes rezultāti parādīja problēmas Latvijas lietoto preču tirgū – daudzi tirgotāji nepilnīgi informē pircējus par viņu tiesībām, piemēram, par iespēju 14 dienu laikā atgriezt preci. Tāpat bieži netiek atgādināts par patērētāja tiesībām izvirzīt pretenziju par preci, kas neatbilst līguma noteikumiem. Lai novērstu šos pārkāpumus, PTAC ir sācis uzraudzības pasākumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci: 52% iedzīvotāju dod priekšroku produktiem un zīmoliem, kuru cena ir zem vidējā tirgus līmeņa. Un šeit ir svarīgi paskaidrot, ko nozīmē “vidējā cena”, informē starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak”.

Piemēram, ja 10 preces tiek iegādātas par 1000 eiro un 500 līdzīgas preces – par 10 eiro, vidējā cena sanāk 29,40 eiro. Tomēr realitātē dārgāku preču iegāde koncentrējas nelielas turīgas iedzīvotāju daļas rokās, kamēr lielākā sabiedrības daļa dod priekšroku lētākiem alternatīvām.

"Mums Latvijā ir neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kas ietekmē vidējās cenas, taču lielākajai daļai šādi tēriņi nav pa kabatai,” skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa, piebilstot, ka, līdz ar to loģistikas nozarē 2024. gads iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas: pirmo reizi vēsturē Latvijā ienākošo starptautisko sūtījumu skaits pārsniedza vietējo piegāžu apjomu. Vietējie internetveikali arvien grūtāk konkurē ar starptautiskajiem milžiem, kā Aliexpress un Temu, kas piedāvā preces par ievērojami zemākām cenām. “Lai gan viedokļi var atšķirties, realitāte ir skaidra – lielai daļai iedzīvotāju noteicošais faktors ir cena, nevis kvalitāte," skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa.