Latvijā attālinātā darba popularitāte nebūt nelīdzinās citu pasaules valstu pieredzei, bet aptaujātie eksperti atzīst, ka tas ir arī mūsu valsts nākotnes attīstības virziens. Attālināta darba iespēju Latvijā kļūst aizvien vairāk un arī pieprasījums pieaug. To veicina tehnoloģiju attīstība, darba meklētāja ģimenes apstākļi, attālums līdz darba vietai, kā arī iespēja šādi strādāt vairākās darba vietās. DB aptaujātie personāla atlases uzņēmumi norāda, ka attālinātā darba prakse Latvijā, spriežot pēc prasībām aktuālajos darba sludinājumos, joprojām nav plaši izplatīta. Lielākā daļa darba devēju meklē darbiniekus darbam birojos, konkrētos objektos. Ja runa ir par attālinātu strādāšanu, visbiežāk tiek publicētas ārštata tulku, datu ievades speciālistu, redaktoru, IT speciālistu, dizaineru, grāmatvežu, aktīvās pārdošanas speciālistu un fotogrāfu vakances. «CV Market Latvia pagājušā gada rudenī veica aptauju darbinieku un darba meklētāju vidū, lai noskaidrotu viņu domas par attālinātā darba efektivitāti. 54% uzskata, ka šāda darba forma nav produktīva, jo grūti sevi disciplinēt; trūkst tiešā kontakta ar kolēģiem vai vadību, arī privātās lietas sāk ņemt virsroku pār darbu,» stāsta uzņēmuma mārketinga menedžere Inga Daliba.Ir vairāki iemesli, kas uzņēmumus attur ieviest attālinātā darba iespēju praksē, tomēr ir daļa, kas jau bauda tās priekšrocības.DB izdevās atrast ne vienu vien kompāniju, kas savā praksē pielieto attālinātā darba priekšrocības. Microsoft Latvia formāli visiem darbiniekiem atļauts pusi no darba laika strādāt ārpus biroja. Praksē tas atkarīgs no tā, kāds ir cilvēka darba profils. Ja viņš strādā ar klientiem, tad vairāk laika pavada ārpus ofisa telpām. «Attālināts darbs tiek veikts produktīvi, ja uzņēmums precīzi un skaidri definē katra darbinieka uzdevumus. Vienīgā negatīvā iezīme – reizēm ir grūti saprast, kur darbinieks fiziski atrodas, tādēļ viņiem nodrošinām visus nepieciešamos tehniskos rīkus, lai viņi varētu strādāt no jebkuras vietas un ar viņiem varētu operatīvi sazināties. Tiesa, šāda darba attiecību pieeja prasa, lai uzņēmums pievērstu papildu uzmanību kolektīva saliedēšanas jomā,» stāsta Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. Viņaprāt, iespēja izvēlēties sev tīkamus darba apstākļus darbinieku produktivitāti tikai paaugstina, turklāt uzņēmums var ievērojami ietaupīt izmaksas, ofisā nenodrošinot liekas darba vietas.Progresīvu pieeju šajā jomā ieviesis arī komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmums McCANN Consulting, kurā aptuveni līdz 20% no darba tiek veikts, darbiniekam atrodoties mājās vai ārpus biroja. Tā strādā tie darbinieki, kas uzņēmumā ir nostrādājuši ilgāku laiku, un pēc cilvēku tipiem viņi netiek vērtēti. Uzņēmums darbiniekiem nodrošina nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.Ieviest attālinātā darba iespējas nākotnē apsver arī Lattelecom. «Virtuālām darba vietām ir attīstības potenciāls. Līdz šim esam ieviesuši ne tikai vairākus pilota projektus, bet arī pilnvērtīgi funkcionējošus risinājumus vairākiem klientiem. Daļai darbinieku šīs iespējas nav tikai ērtība, bet nepieciešamība, lai viņi operatīvi varētu iesaistīties IT sistēmu un tīkla incidentu novēršanā, monitoringa ziņojumu analīzē un citos gadījumos,» stāsta uzņēmuma personāla vadības direktore Ingrīda Rone. Strādājot attālināti, darbinieks pats izvēlas laiku, kad viņa produktivitāte ir visaugstākā, turklāt netērē laiku ceļam.Savukārt banku sektorā attālināta darba iespējas ieviest ir sarežģītāk, bet ne neiespējami. SEB bankā par ikdienu darbinieku vidū ir kļuvusi informācijas attālināta apmaiņa starp valstīm, izmantojot drošas e-pastu sistēmas, telefonkonferences vai videokonferences. «Pateicoties tehnoloģisko risinājumu attīstībai un sabiedrības ieradumu maiņai, mēs raugāmies uz jaunām iespējām strādāt attālināti tuvākā vai tālākā nākotnē, bet primāri paturam prātā klientu servisa prasības un drošības aspektus,» skaidro SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
