Sociālie tīkli, un jo īpaši īso vēstījumu vietne Twitter jeb tviteris, ir kļuvuši ne tikai par indivīdu un organizāciju nozīmīgu komunikācijas instrumentu, bet arī mainījuši mūsdienu diplomātiju, raksta laikraksts Diena.
Tagad valstu līderiem ir daudz vienkāršāk komunicēt savā starpā, bet diplomāti krietni plašākai publikai var izklāstīt savas valsts ārpolitikas nostādnes, norāda laikraksts.
Eksperti uzskatot, ka tuvākajā nākotnē katra prezidenta vai ārlietu ministra darbība nebūs iedomājama bez privātā tviterkonta, kurā sazināties ne tikai ar iedzīvotājiem savā zemē, bet visā pasaulē, kā arī izteikt draudzības apliecinājumus vai paust kritiku citām valstīm un to vadītājiem.
Viņuprāt, tā sauktā tvītplomātija nenomainīs tradicionālo diplomātiju. Tās drīzāk saplūdīs, ļaujot padarīt ārpolitiku saprotamāku plašākam cilvēku lokam.
Kā norāda Diena, pirms dažiem mēnešiem ASV sabiedrisko attiecību uzņēmums Burson - Marsteller publicēja pētījumu, kurā bija noskaidrots, ka trešdaļa no 193 ANO dalībvalstīm ir pievienojušās tviterim. Pareizāk, savi konti ir šo valstu vadītājiem, valdībām, ministriem un vēstniecībām.
Šo valstu vidū ir arī Latvija, un tviterī par savu ikdienas darbu vēsta Valsts prezidenta kanceleja, savs tviterkonts ir premjerministram Valdim Dombrovskim, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un aizsardzības ministram Atim Pabrikam. Tajos regulāri parādās informācija par augsta ranga ārzemju viesiem Latvijā un mūsu amatpersonu braucieniem uz ārvalstīm.
Vienas no visaktīvākajām tvitera - tajā lietotāji var publicēt līdz 140 rakstu zīmēm garus vēstījumus - lietotājām diplomātiskiem mērķiem esot Savienotās Valstis, kas sociālos tīklus ir nokristījušas par «XXI gadsimta valsts pārvaldīšanas rīku». ASV Valsts departamenta informācija liecina, ka amerikāņu diplomātiskais dienests pārvalda aptuveni 300 tviterkontu, no kuriem 126 pieder vēstniecībām un konsulātiem, informē izdevums.