Iepazīstoties ar Vācijas pieredzi, arī Latvijā plāno uzsākt duālās izglītības pilotprojektus. Mērķa īstenošanai visbūtiskāk ir veicināt profesionālās izglītības prestižu.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, akcentē, ka patlaban nepieciešams noteikt skaidru vīziju sistēmas ieviešanai Latvijā, kā arī apzināt konkrētus izaicinājumus, ar kuriem nāksies saskarties. Diskusijā, kura norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), klātesošie tika iepazīstināti ar Vācijas pieredzi duālās profesionālās izglītības īstenošanā, kā arī tika pārrunātas Latvijas perspektīvas duālās izglītības pilotprojektu uzsākšanā. Saruna tika organizēta, īstenojot ar Vācijas Federatīvās Republikas Izglītības un pētniecības ministriju parakstīto Memorandu par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā.Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna norādīja, ka duālās profesionālās izglītības sistēmas ieviešanai Latvijā nepieciešamas mainīt cilvēku domāšanu un mentālo uztveri, uzsverot, ka aroda apgūšana ir tikpat prestiža kā studijas. Viktorīnas kundze atzīmēja, ka nerentabla ir situācija, kad uz sekretāres vakanci, piemēram, Vācijas vēstniecībā Latvijā kandidē jaunieši ar augstākās izglītības diplomiem: «Jūsu valstī daudz efektīvāk būtu investēt jaunos cilvēkos, novēršot to, ka viņi kļūst par bezdarbniekiem.»Vēstniece uzsvēra, ka krīzes un citos mainīgajos apstākļos elastīgi reaģējuši arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas nozīmē, ka ne tikai lielākie kapitāluzņēmumi ir gatavi nodrošināt apmācības vietas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. Turklāt sistēmas izveides un ieviešanas ceļā Latvijas – Vācijas tirdzniecības kamera ir gatava sadarboties.«Nav noslēpums, ka tajās valstīs, kurās darbojas duālā profesionālā izglītības sistēma, profesionālās izglītības prestižs ir ļoti augsts, un jauniešu bezdarba problēma praktiski nepastāv. Varam iedvesmoties no Vācijas piemēra, taču mums ir jāatrod savs veids, kā to ieviest Latvijā. Ļoti būtiska ir izglītības iestāžu iniciatīva, orientējoties uz kvalitatīvu speciālistu apmācību, un IZM atbalsts,» tā LDDK Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce.Diskusijā Hamburgas tirdzniecības kameras pārstāve Birgita Švēberga norādīja, ka liela loma duālajā izglītībā ir uzņēmumu apvienībām, kā rezultātā cilvēki no duālās arodizglītības strādā uzņēmumos, kuros guvuši apmācību. «Pieredze rāda, ka jebkurš uzņēmums investē izglītībā, jautājums ir – vai tas notiek sistemātiski, vai konkrēta uzņēmuma ietvaros. Vācijā sistēma balstīta uz privāto – publisko partnerību, tādējādi vispirms tiek atrasts uzņēmums, kurā jaunietis tiks apmācīts, noslēdzot konkrētu līgumu, kas paredz, ka izglītības iestādi apmācāmais apmeklēs divas līdz trīs reizes nedēļā. Pārējo laiku jaunietis pavada konkrētajā uzņēmumā, apgūstot praktiskās iemaņas, turklāt saņemot par paveikto atalgojumu, kas ir aptuveni viena trešā daļa no samaksas, kādu caurmērā saņem nozarē strādājošais.»
