Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 1,4%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 335 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 0,12% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku (ienesīgums kopš gada sākuma 0,78%). Taču ilgākā termiņā pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums aprīļa beigās bija 2,79%, vidējais piecu gadu ienesīgums – 3,39%, vidējais desmit gadu ienesīgums – 3,19%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 259 863 cilvēki. Pirmajos četros šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 4851 cilvēku, kas ir 1,9% pieaugums par pret pērnā gada beigām.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Latvijā privātos uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī veido 258,7 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa – 79% – ir individuālie dalībnieki, savukārt par 21% iemaksas pensiju fondā veic darba devēji, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dalībnieku skaits 2016. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 3663 personām jeb 1%. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2016. gada 1. ceturksni, privātos papildu uzkrājumus veido tikai piektā daļa no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

3. līmeņa jeb privātajos pensiju fondos uz marta beigām bija uzkrāti 331,8 miljoni eiro. Kopējās iemaksas 1. ceturksnī bija 12,7 miljoni eiro, kas ir par 16% zemāks rādītājs nekā 2015. gada 1. ceturksnī, kaut arī pensiju plānos dalībnieku skaits ir palielinājies vairāk par 18 tūkstošiem personu. Kaut arī pieauga pensiju plānu dalībnieku skaits, individuālās iemaksas ir būtiski samazinājušās – vai nu dalībnieku finansiālā situācija ir pasliktinājusies, vai nu zemie ienesīguma rādītāji ir bijuši par pamatu tam, lai dalībnieki samazinātu savu iemaksu apjomus pensiju plānos, norādīts LKA Pensiju fondu apskatā.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 76,98 miljoni eiro, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Banka.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2023.gada deviņos mēnešos pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 60,986 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 15% - līdz 15,888 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 34,123 miljoni eiro, kas ir par 30,6% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, tostarp 95% jeb 32,401 miljons eiro izmaksāts saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2023.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 743,266 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir pieaugums par 11,2% jeb 75,018 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 72,134 miljoni eiro, kas ir par 22,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gada deviņos mēnešos augušas par 23% salīdzinājumā ar 2020.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 59,628 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 19,4% - līdz 12,437 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 23,662 miljoni eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp 93,8% jeb 22,185 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 686,156 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 12,6% jeb 76,578 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 106,616 miljoni eiro, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gadā augušas par 21,2% salīdzinājumā ar 2020.gadu un veidoja 89,901 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 16,5% - līdz 16,611 miljoniem eiro. Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 31,497 miljoni eiro, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2020.gadā, tostarp 92,6% jeb 29,168 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 729,438 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 19,7% jeb 119,861 miljonu eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 363 410 dalībnieku, kas ir par 27 400 jeb 8,1% vairāk nekā 2020.gada beigās.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 29,105 miljoni eiro, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Banka.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2024.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 15,4% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni un veidoja 23,478 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 11,7% - līdz 5,58 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 12,774 miljoni eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos, tostarp 95,5% jeb 12,204 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2024.gada marta beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 862,621 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2023.gada beigām ir pieaugums par 6,4% jeb 51,82 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 74,645 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gada deviņos mēnešos augušas par 1,8% salīdzinājumā ar 2021.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 60,725 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 11,1% - līdz 13,818 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 49,17 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, tostarp 95,8% jeb 47,118 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 643,593 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 11,8% jeb 85,845 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gadā augušas par 6,4% salīdzinājumā ar 2019.gadu un veidoja 74,156 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 21,1% - līdz 14,263 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 47,365 miljoni eiro, kas ir par 28,4% vairāk nekā 2019.gadā, tostarp 96,4% jeb 45,649 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts vairāk 

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro,...

2020.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 609,577 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir pieaugums par 9% jeb 50,533 miljoniem eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 336 036 dalībnieki, kas ir par 11,2 tūkstošiem jeb 3,5% vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits pieaudzis par 5,3%, veidojot 158 373, kamēr pasīvo dalībnieku jeb iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits palielinājies par 1,8% - līdz 117 185.

Latvijā pagājušā gada beigās strādāja seši privātie pensiju fondi, tostarp pieci atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 16 pensiju plānos.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāts 96,381 miljons eiro, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2021.gadā, informē Latvijas Banka.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2022.gadā samazinājušās par 14,3% salīdzinājumā ar 2021.gadu un veidoja 77,066 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 15,3% - līdz 19,155 miljoniem eiro.

No pensiju plānu kapitāla pērn izmaksāti 61,357 miljoni eiro, kas ir par 94,8% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp 95,5% jeb 58,586 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā.

2022.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 688,845 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir kritums par 8,3% jeb 60,593 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 25,375 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas dati.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2023.gada pirmajā ceturksnī samazinājušās par 7% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem un veidoja 20,349 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 4,3% - līdz 4,995 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 12,735 miljoni eiro, kas ir par 26,2% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, tostarp 95,4% jeb 12,151 miljons eiro izmaksāts saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2022.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 698,732 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir pieaugums par 4,5% jeb 29,887 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāts 46,181 miljons eiro, kas ir par 17,2% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gada pirmajā pusgadā augušas par 15,4% salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu un veidoja 37,594 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 25,9% - līdz 8,531 miljonam eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 15,772 miljoni eiro, kas ir par 51,3% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp 94,3% jeb 14,852 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 665,173 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 22,6% jeb 55,595 miljoniem eiro.

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016. gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%.

Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro – pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāti 39,419 miljoni eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gada pirmajā pusgadā augušas par 12,4% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu un veidoja 32,581 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 19,6% - līdz 6,775 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāts 32,371 miljons eiro, kas ir par 55,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp 97,5% jeb 31,55 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2020.gada jūnija beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 542,592 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir kritums par 2,9% jeb 16,451 miljonu eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 58,99 miljoni eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gada deviņos mēnešos augušas par 9,2% salīdzinājumā ar 2019.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 48,489 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 22,2% - līdz 10,414 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 39,909 miljoni eiro, kas ir par 41,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp 97,1% jeb 38,755 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2020.gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 563,957 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir pieaugums par 0,9% jeb 4,914 miljoniem eiro.

Par sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» izvietoto iniciatīvu par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Parakstu vākšanu pērn oktobrī iniciējusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo», aicinot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus nodot šī pensiju līmeņa dalībnieka mantiniekam, ja dalībnieks miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

«Indexo» skaidroja, ka seši procenti nodarbinātā algas uzkrājas otrajā pensiju līmenī, lai nākotnē nodarbinātā ģimenei būtu, no kā dzīvot. Taču patlaban, ja pensijas uzkrājējs iet bojā pirms pensijas vecuma, ģimene šo naudu pazaudē, dažos gadījumos izmaksājot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Uzņēmuma ieskatā tas ir netaisnīgi, kā arī tas mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam uzkrājumam. «Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels. Tas pašreiz ir seši septiņi miljoni eiro gadā. Salīdzinājumam - pagājušajā gadā otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus eiro,» pauda «Indexo».

Šā gada cilvēku aktivitāte liecina par to, ka iemaksas privātajos pensiju fondos varētu sasniegt kārtējo gada rekordu – 80 miljonus eiro, stāsta Luminor Latvia Pensions valdes loceklis Iļja Arefjevs.

2016. gadā kopējās iemaksas pensiju 3. līmenī veidoja 71.5 miljonus eiro. Šī gada trīs ceturkšņu statistika rāda, ka pensiju 3. līmenī iemaksāts par pieciem miljoniem eiro jeb 12% vairāk, nekā attiecīgajā periodā pērn.

«Redzam, ka cilvēku izpratne un vēlme ieguldīt pensiju 3. līmenī ar katru gadu aug – tas priecē, jo privātie pensiju fondi pavisam tieši ietekmēs katra ieguldītāja dzīves kvalitāti vecumdienās. Lēmums uzkrāt pensiju 3. līmenī viennozīmīgi ir būtisks papildinājums valsts nodrošinātajai pensijai nākotnē,» norāda Iļja Arefjevs. «Vēl joprojām lielāko daļu iemaksu, aptuveni 85%, veic privātpersonas, pārējo – darba devēji.»

Tradicionāli vislielākās iemaksas ir decembrī, kad tās var pārsniegt vidējās iemaksas gada citos mēnešos pat trīs reizes. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu – to var saņemt par kalendārajā gadā veiktām iemaksām neatkarīgi no tā, vai iemaksas tiek veiktas janvārī vai decembrī. Decembrī ir precīzi zināma cilvēka bruto alga un par iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas, var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā.