Pēc tam, kad modes un izklaides centru Rīga Plaza atstās Somijas lielveikalu ķēdes Prisma veikals, Rīga Plaza iecerējusi veikt rekonstrukciju hipermārketa zonā, kur patlaban atrodas Prisma veikals, informēja Rīga Plaza pārstāve Urzula Spickus.

Viņa vēl nevarēja norādīt rekonstruējamās zonas platību, kā arī datumu, kad Prisma atstās centra telpas, taču piebilda, ka rekonstrukcijas darbus paredzēts sākt šī gada rudenī.

Spickus atklāja, ka Rīga Plaza vadība patlaban jau sākusi darbu pie jauna pārtikas preču operatora piesaistes centram.

«Patlaban plānojam modes un izklaides centra Rīga Plaza hipermārketa zonas globālu rekonstrukciju, un darbi tiks sākti šī gada rudenī. Tāpat, protams, strādājam pie jauna pārtikas tirgotāja piesaistes, par ko noteikti vēl informēsim. Par termiņiem patlaban komentārus sniegt nevarēsim,» sacīja Rīga Plaza pārstāve.

Jau vēstīts, ka Somijas koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, pavēstīja koncerna pārstāvji.

Nepanākot vienošanos ar Domina Shopping īpašniekiem par telpu nomas līguma turpināšanu, maija beigās tiks slēgts Prisma Domina veikals, informēja Somijas lielveikalu ķēdes Prisma lielveikalu Latvijā īpašnieces AS Prisma Latvija pārstāve Vineta Rudzīte.

Visiem Prisma Domina veikala darbiniekiem tiks piedāvāts darbs citās uzņēmuma struktūrvienībās.

Prisma Latvija turpinās biznesa darbību Latvijā regulārā režīmā, koncentrējoties uz biznesa attīstību pārējās tirdzniecības vietās, kā arī ir ieinteresēta jaunu tirdzniecības vietu attīstībai Rīgā, vietās, kuras būtu piemērotas Prisma ģimenei draudzīgu lielveikalu konceptam, atzīmē Rudzīte.

Veikals Prisma Domina tiks slēgts 31.maijā.

Prisma Latvija 2014.gadā audzēja apgrozījumu un samazināja zaudējumus, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 54,57 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2013.gadā, kad apgrozījums bija 48,75 miljoni eiro. Tikmēr par 26,35% samazinājušies uzņēmuma zaudējumi - no 12,25 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 9,02 miljoniem eiro 2014.gadā.

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Veikalam Prisma Domina atstājot tirdzniecības centru Domina Shopping, patlaban veikala aizņemtās zonas vasarā tiks rekonstruētas, stāsta Domina Shopping pārvaldošā uzņēmuma SIA Baltic Red pārstāve Ieva Siliņa.

Viņa norāda, ka rekonstrukcijas mērķis ir ievērojami uzlabot šīs tirdzniecības centra daļas darbības efektivitāti, paplašinot un daudzveidojot tirdzniecības centrā piedāvāto preču klāstu.

Izsmeļošāku informāciju par šo ieceri Baltic Red sniegšot nākamās nedēļas laikā, atzīmē Siliņa.

Kā vēstīts, nepanākot vienošanos ar tirdzniecības centra Domina Shopping īpašniekiem par telpu nomas līguma turpināšanu, maija beigās tiks slēgts Prisma Domina veikals, informēja Somijas lielveikalu ķēdes Prisma lielveikalu Latvijā īpašnieces AS Prisma Latvija pārstāve Vineta Rudzīte.

Prisma Latvija turpinās biznesa darbību Latvijā regulārā režīmā, koncentrējoties uz biznesa attīstību pārējās tirdzniecības vietās, kā arī ir ieinteresēta jaunu tirdzniecības vietu attīstībai Rīgā, vietās, kuras būtu piemērotas Prisma ģimenei draudzīgu lielveikalu konceptam, teica Rudzīte.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc veikala Prisma Deglava apsekošanas pieņēmis lēmumu nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, aģentūru LETA informēja BVKB.

Iespējams, ka tirdzniecības centrs varētu būt slēgts līdz pat diviem mēnešiem.

Pārbaudot publiski izskanējušo informāciju par iespējamu bīstamību tirdzniecības centrā Prisma Deglava, Andreja Saharova ielā 30, BVKB inspektori šodien veica ēkas pārbaudi. Tās laikā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Būvinspektori norāda, ka, deformācijām progresējot, tiktu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.

Birojs informējis ēkas īpašniekus par pārbaudes rezultātiem un plānoto lēmumu - nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Lai noteiktu bojājumu cēloņus, to apjomu un ietekmi uz ēkas noturību, nepieciešams veikt padziļinātu ēkas konstrukciju tehnisko izpēti.

Somijas lielveikalu ķēdes Prisma lielveikalu Latvijā īpašnieces AS Prisma Latvija apgrozījums pērn bija 35,33 miljoni eiro, kas ir par 32,2% mazāk, bet uzņēmuma zaudējumi pērn bija 9,921 miljons eiro, kas ir par 8,5% mazāk nekā 2015.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 52,098 miljoni eiro, bet zaudējumi - 9,147 miljons eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads bija desmitais Prisma Latvija darbības gads. Pērn ciestie zaudējumi neesot pārsnieguši prognozēto apmēru, bet par apgrozījuma kritumu ziņojumā informācija netiek sniegta.

Taču, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pagājušā gada laikā slēgti divi no pieciem Prisma veikaliem. Neskatoties uz to, uzņēmums ir ieinteresēts turpināt darbu Latvijā, atverot jaunus veikalus, iepriekš informēja uzņēmumā.

Patlaban Rīgā ir atvērti trīs veikali - Prisma Plaza, Prisma Sporta un Prisma Imanta -, taču slēgti ir Prisma Deglava un Prisma Domina.

Koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, aģentūrai LETA pavēstīja koncerna pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka komercdarbību iecerēts izbeigt kontrolētā veidā, un procedūra sāksies maija sākumā ar izpārdošanām. Prisma pildīs saistības pret piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

«Šā gada sākumā mēs sākām atjaunot starptautiskās komercdarbības stratēģiju. Šajā procesā mēs nonācām pie secinājuma, ka mūsu Prisma veikalu tirgus daļa Latvijā un Lietuvā nav pietiekoši liela, lai spētu veikt ienesīgu uzņēmējdarbību tuvākajā nākotnē, un pietiekoša papildu apmēra iegūšana organiskas izaugsmes ceļā būtu ļoti grūta tuvāko gadu laikā,» sacīja SOK izpildu viceprezidents Jorma Vehvileinens.

Pēc viņa teiktā, mazumtirgotāji Latvijā un Lietuvā ir veikuši lielus ieguldījumus iepriekšējos gados, līdz ar to mazumtirdzniecības veikalu kvadrātmetri ir samērā plaši salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu un patērētāju pirktspēju. Tāpat Prisma veikala izmantošanas aizliegšana Rīgā, Deglava ielā un priekšlaicīga nomas līguma izbeigšana ir būtiski pavājinājusi Prisma darbību Latvijā.

Pagājušajā gadā AS Prisma Latvija apgrozījums sasniedzis 24,54 miljonus latu, kas ir par 42,94% vairāk nekā 2011.gadā.

Uzņēmuma apgrozījums ir ar pieaugošu dinamiku. Tā, piemēram, 2006.gadā AS Prisma Latvija apgrozījums bijis 1,668 miljoni latu, 2008.gadā – 10,859 miljoni latu, bet 2010.gadā – 13,58 miljoni latu.

Tomēr, neskatoties uz faktu, ka apgrozījums palielinājies, gada laikā auguši arī AS Prisma Latvija zaudējumi - no 4,49 miljoniem latum 2011. gadā līdz 5,65 miljoniem latu pērn.

Savā ziņojumā gan uzņēmuma vadība norāda, ka Prisma Latvija zaudējumus cietīs arī turpmāk, kamēr nebūs atvērts jaunais lielveikals Prisma Ozolciems. Jāpiebilst, ka kopš reģistrācijas brīža 2006.gadā, Prisma Latvija līdz šim vēl nevienu gadu nav noslēgusi ar peļņu.

Mazumtirdzniecības kompānija Prisma LT, kas šogad aizgājusi no Lietuvas tirgus, pērn strādāja ar 7,738 miljonu eiro zaudējumiem, kas bija par 12,8% mazāki nekā 2015.gadā.

Par to liecina Prisma LT iesniegtais finanšu pārskats Lietuvas Reģistru centram.

Prisma LT pārdošanas ieņēmumi pērn bija par 15,6% mazāki nekā 2015.gadā un sasniedza 31,275 miljonus eiro.

Somijas kompānija Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK), kam pieder Prisma LT, jūlijā slēdza savus veikalus Lietuvā un Latvijā, paziņojot, ka tirgus šajās valstīs ir par mazu, lai uzņēmums varētu strādāt ar peļņu.

LASI ARĪ:

Slēgs Prisma veikalus Latvijā un Lietuvā

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Veikals Prisma Deglava, kura konstruktīvajos elementos pamanītas izmaiņas, aizvien ir slēgts un tiks atvērts tikai tad, kad tas būs pilnīgi droši gan klientiem, gan darbiniekiem. Drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, informēja AS Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars.

«Šobrīd veikala ēkā turpinās tehniskās pārbaudes, to veikšanā iesaistīts gan ēkas īpašnieks, gan būvuzņēmējs,» skaidro Bondars.

Patlaban Bondars vēl nevēlējās komentēt, cik nopietnas ir izmaiņas veikala konstrukcijās. «Sniegt kādu vērtējumu būtu pāragri, varu tikai piebilst, ka konstrukcijas izskatījās aizdomīgi,» aģentūrai LETA sacīja Bondars.

Neesot pamata aizdomām par līdzīgām situācijām citos Prisma veikalos, tomēr drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, piebilda Bondars.

Tirdzniecības centra ēku Andreja Saharova ielā 30 pirms četriem gadiem būvēja SIA Castor Construction, ēka nodota ekspluatācijā 2012.gada oktobrī.

AS Prisma Latvija 2014. gadā uzlabojusi finanšu rādītājus, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

2014. gads bija jau astotais pilnais saimnieciskās darbības gads.

Prisma Latvija 2014. gadā turpināja strādāt ar zaudējumiem, gada nogalē tie sasniedza 9,021 miljonu eiro. Uzņēmums jau kopš tā dibināšanas darbojas ar zaudējumiem. Lursoft pieejama informācija rāda, ka pērn, salīdzinājumā ar 2013. gadu, par 10% pieauga Prisma Latvija apgrozījums. Mazumtirdzniecības uzņēmums pagājušajā gadā apgrozīja 53,57 miljonus eiro. Prisma Latvija, kas pērn nodrošināja 516 darbavietas, rentabilitātes rādītājs joprojām ir negatīvs, t.i., -54,25.

Lursoft, analizējot Prisma Latvija 2014. gada finanšu rādītājus, to novērtējis ar 1,9 reitinga punktiem.

«Pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecības tīkla Prisma veikali bija Rīgā, kur galvenie tīkli ir Rimi un Maxima. Veikalu tīkls top! ir reģionāls tīkls, kurš neizjutīs Prisma iziešanu no Latvijas.»

Tā, komentējot veikalu tīkla Prisma aiziešanu no Latvijas, norāda Ilze Priedīte, SIA Iepirkumu grupa Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja. Viņa arī norāda, ka Lidl ienākšanai Latvijas tirgū nebūs saistība ar Prisma aiziešanu no Latvijas.

«Ņemot vērā, ka vēl nesenā pagātnē veikalu tīkls Lidl ienāca Lietuvas tirgū, domājams, ka tas kaut kad ienāks arī Latvijā, bet tas nenotiks šogad un tam nebūs saistība ar Prisma iziešanu no tirgus, jo Lidl un Prisma ir divas dažādas biznesa stratēģijas. Lidl galvenokārt ir zemo cenu veikalu tīkls, kas sortimentā piedāvā privātās preču zīmes produktus. Citu tirgus dalībnieku ienākšana varētu būt iespējama tikai ar nišas konceptu, jo esošajā ekonomiskajā situācijā un konkurences apstākļos jaunu tirgus dalībnieku ienākšana var būt tikai uz tirgus pārdalīšanas rēķina,» pauž Priedīte.

AS Prisma Latvija ir pieņēmusi lēmumu pirms termiņa lauzt telpu nomas līgumu A.Saharova ielā 30, kurā šobrīd atrodas Prisma Deglava hipermārkets, liecina kompānijas paziņojums.

Pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, kopš šī gada jūnija ēku daļēji nav atļauts izmantot komercdarbības veikšanai, kas arī ir iemesls telpu nomas līguma laušanai, skaidro uzņēmums.

AS Prisma Latvija turpinās biznesa darbību Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, norāda kompānijas pārstāvji.

Veikals tika slēgts 3.jūnijā, kad pēc plkst.16 lielveikala ēkā veikala tehniskie darbinieki pamanīja «lokālas konstruktīvo elementu izmaiņas». Drošības nolūkos no ēkas nekavējoties tika evakuēti visi cilvēki un ēka tika slēgta.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 6.jūnijā aizliedza ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Somijas lielveikalu ķēdes Prisma veikalu Latvijā īpašniece a/s Prisma Latvija izdevusi jaunu prokūru sakarā ar iepriekšējās izbeigšanu, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Prokūra izbeigta Mikko Oskari Arosiltam (Mikko Oskari Arosilta), kas līdz šim darbojās kā prokūrists bez tiesībām atsavināt nekustamo īpašumu, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, bet ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Viņa vietā prokūra izdota Natālijai Iļjinai.

Prokūristu maiņa a/s Prisma Latvija reģistrēta 18. jūnijā. Prokūru ir tiesīgs izsniegt komersants vai tā likumiskais pārstāvis, un tā sniedz tiesības tās saņēmējam pārstāvēt komersantu visās tā darbībās.

Salīdzinot ar 2010. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 13,6 milj. Ls, pērn Prisma Latvija apgrozījums pieauga par 27%. Kopējais pircēju skaits pagājušajā gadā sasniedza vairāk nekā trīs miljonus.

''Esmu pārliecināts, ka, izmantojot savu tehnoloģiju, mēs varam iztaisnot pat Pizas torni,'' mierīgi apgalvo Uretek vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Pamatīgāk iepazīstoties ar uzņēmuma līdz šim veiktajiem darbiem, ir jāatzīst, ka Reinera-Latiševa pašpārliecinātā nostāja nav bez pamata - tā piemēram, Uretek ir veiksmīgi atjaunojis nosēdušās veikala grīdas stāvokli 500 m2 platībā tikai dažu vakaru gaitā, turklāt tā, ka klientu apkalpošana netika ne uz brīdi pārtraukta.

''Patiešām, Tartu lielveikala Prisma grīdas atjaunošanas procesā vislielākais izaicinājums bija apstāklis, ka jārēķinās ar klientu apkalpošanas uzņēmuma darba īpatnībām. Ir zināms, ka, ja veikals ir slēgts ilgāk par divām nedēļām, tad klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni seši mēneši. Izmantojot tradicionālās grīdas koriģēšanas metodes, Prisma būtu jāslēdz uz aptuveni diviem mēnešiem, kas bija pilnīgi neiedomājami,'' atminas Reiners-Latiševs. 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas darbi ilga kopumā četrus vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ikdienas darbu. Citā gadījumā Uretek dažu stundu laikā koriģēja uzņēmuma Haapsalu Uksetehase biroja betona grīdas.

Pārliecība, ka vislabāk preces sportam iegādāties specializētājos veikalos, nonākusi zem pamatīgas šaubu ēnas, sociālajos tīklos parādoties acīga pircēja fotogrāfijai, kur redzmas vienu un to pašu Nike apavu krietni atšķirīgās cenas divos dažādos veikalos.

Kā noprotams no fotogrāfijas, specializētajā sporta preču veikalā Sportland Nike skriešanas apavi Free Run 3 maksā 89,99 latus, uzrādot veikala klienta karti, - 85,49 latus. Tikmēr lielveikalā Prisma tieši tādi apavi maksā vairāk nekā uz pusi lētāk – 39,95 latus.

Šāda cenu atšķirība novērojama ne vien valsts vai pilsētas ietvaros, bet, pat viena tirdzniecības centra ietvaros. Ņemot par piemēru konkrēto gadījumu – gan Prisma, gan Sportland veikali atrodami tirdzniecības centrā Domina.

Oficiālajā Nike interneta veikalā minētie apavi maksā 100 ASV dolārus, ar atlaidi – 79,97 dolārus, kas Latvijas valūtā būtu 43,9 lati (pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa).

Konkurences padome (KP) aizliegusi Rīgas tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērt Rimi lielveikalu, šorīt intervijā Latvijas Radio teica KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa norādīja, ka konkurences uzraugi rūpīgi vērtēja ieceri tirdzniecības centrā atvērt Rimi Latvia lielveikalu. Rimi Latvia vēlējās atvērt lielveikalu vietā, kur iepriekš atradās mazumtirgotāja Prisma lielveikals. Tas tika slēgts pagājušā gada maijā.

Ābrama skaidroja, ka aizliegums pieņemts, jo tas būtiski palielinātu Rimi Latvia dominanci mazumtirdzniecības tirgū. «No Rīgā esošajiem desmit multifunkcionālajiem tirdzniecības centriem astoņos jau ir Rimi lielveikali,» piebilda KP vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Rimi arī tika doti četri mēneši, lai uzņēmums iesniegtu papildus priekšlikumus, piemēram, atsakoties no līdzvērtīgiem aktīviem, lai varētu atvērt veikalu Domina Shopping. Rimi šo iespēju neizmantoja.

Iespējams, no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izstāsies arī a/s Prisma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Pēc LTA maldīgā paziņojuma par cenu pieaugumu veikalos pēc PVN maiņas no 22 uz 21% ģimenes hiperveikali Prisma apsver iespēju izstāties no LTA, jo asociācijas paziņojums par cenu pieaugumu veikalos ir pretrunā ar Prisma nostāju. Mūsu veikalos cenu samazinājums ir jūtams no preces vērtības, kura pārsniedz 0,62 latus. Sekosim līdzi LTA tālākajiem paziņojumiem un mērķiem, lai varētu pieņemt izšķirošo lēmumu,» stāstījis a/s Prisma Latvija tirdzniecības tīkla direktors Henriks Harkonens.

Oriflame Latvija, kas arī ir LTA biedrs, negrasās pamest šo asociāciju, Neatkarīgajai atzinis Oriflame Latvija Mārketinga daļas vadītājs Egmonts Gāliņš.

Veikals Prisma Deglava Rīgā aizvien ir slēgts un tiks atvērts tikai tad, kad tas būs pilnīgi droši gan klientiem, gan darbiniekiem, informēja Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars.

Veikala īpašnieks SIA Aivii Centrs ir sācis ēkas sagatavošanas darbus remonta veikšanai, lai varētu pilnvērtīgi veikt ēkas tehniskās ekspertīzes.

Veikals tika slēgts pirms nedēļas, 3.jūnijā, kad pēc plkst.16 lielveikala ēkā veikala tehniskie darbinieki pamanīja «lokālas konstruktīvo elementu izmaiņas». Drošības nolūkos no ēkas nekavējoties tika evakuēti visi cilvēki un ēka tika slēgta.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 6.jūnijā aizliedza ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. BVKB pārstāve Inese Auniņa šonedēļ aģentūrai LETA sacīja, ka ekspertīzes un bojājumu novēršana var ilgt līdz pat diviem mēnešiem.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls a/s Prisma Latvija izdevis jaunu kopprokūru Somijas pilsoņiem Tīnai Susannai Houni (Tiina Susanna Houni) un Hannu Tomasam Houni (Hannu Tuomas Houni), liecina Lursoft dati.

Tādējādi T. S. Houni un H. T. Houni iegūst tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Kompānijas valdē darbojas tās priekšsēdeētājs Eino Peka Juhans Sāskilahti (Eino Pekka Juhani Saaskilahti) un valdes loceklis Marko Juhans Lievonens (Marko Juhani Lievonen).

A/s Prisma Latvija reģistrēta 2006. gadā un tās pamatkapitāls ir 2,78 miljoni Ls. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Somijas kooperatīvā sabiedrība Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK). Vērtējot pēc kompānijas 2011. gada apgrozījuma, kas veidoja 17,16 milj. Ls, Prisma Latvija lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā atrodas 257. vietā. Kompānijas zaudējumi aizpērn veidoja 4,5 milj. Ls.

Konkurences padome (KP) vēl nav pieņēmusi gala lēmumu par SIA MAXIMA Latvija nomas tiesību iegūšanu uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, biznesa informācijas portālam db.lv atzina KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

«Iepazīstoties ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka nepieciešams veikt papildu izpēti, lai iestāde pēc iespējas pilnvērtīgi varētu izvērtēt darījuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tas saistāms gan ar padziļinātu tirgus situācijas analīzi, gan ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par konkurences apstākļiem tirgū,» norāda iestādē.

KP apvienošanās ziņojumu saņēma augustā, un lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu ir jāpieņem mēneša laikā. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. P. Vilsone informē, ka iestādei lēmums par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu ir jāpieņem līdz šī gada 1. decembrim.

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness uz šo jautājumu atbild Konkurences padomes (KP) loceklis Ivars Kassalis.

«Multifunkcionālie iepirkšanās centri piesaista vairāk patērētāju nekā atsevišķs veikals un nodrošina tajā esošajam ikdienas patēriņa preču lielveikalam vairākas konkurences priekšrocības. Tādējādi pat līdzvērtīgi veikali, kas atrodas ārpus multifunkcionālajiem iepirkšanās centriem, nespēj efektīvi konkurēt ar veikaliem, kas atrodas šajos centros. Un iemesls ir pavisam vienkāršs un saprotams – kad patērētāji iepērkas multifunkcionālajā iepirkšanās centrā, piemēram, apģērbu un apavus, vairumā gadījumu tiem nav ekonomiski izdevīgi izvēlēties ikdienas patēriņa preces doties iegādāties ārpus šī centra, ja kāds mazumtirgotājs tajā arī atrodas.

Apkopojot mazumtirgotāju datus konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, KP secināja, ka RIMI tirgus daļa ir vairāk nekā 50 %. Savukārt, ja mazumtirgotājs uzsāktu savu darbību Domina Shopping telpās, tā palielinātos vēl vairāk. Tikmēr Maxima tirgus daļa ir 20–30 %, un šajās robežās arī paliktu gadījumā, ja uzņēmums izmantotu līdzšinējās Prisma telpas. Ņemot vērā vairākus faktorus, tajā skaitā RIMI vadošo stāvokli konkrētajā tirgū, kā arī faktu, ka mazumtirgotājs jau atrodas vairumā – septiņos no kopumā desmit – multifunkcionālajiem tirdzniecības centriem, kamēr Maxima šajā tirgus segmentā nedarbojas vispār, KP pieņēma negatīvu lēmumu RIMI izmantot bijušās Prisma tirdzniecības telpās Domina Shopping, bet pozitīvu lēmumu – Maxima gadījumā.»