Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Zviedrija ir viena no pasaules bagātākajām un attīstītākajām valstīm, un tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ arī ērts eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem. Tādēļ GatewayBaltic piedāvā nelielu ieskatu aktuālajās Zviedrijas sabiedrības attīstības tendencēs, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus paplašināt savu produktu vai pakalpojumu klāstu, kas ļautu gūt panākums arī otrpus Baltijas jūrai.

Sabiedrības novecošanās

Sabiedrības novecošanās noteikti ir problēma, par ko noteikti dzirdēts jau iepriekš, taču šis ir tas brīdis, kad vajadzētu sākt par to domāt nopietni. Šobrīd 18% Zviedrijas iedzīvotāju ir vecumā 65gadi un vairāk, un tiek paredzēts, ka šis skaitlis sasniegs 24% jeb ceturtdaļu sabiedrības jau 2035. gadā. Produkti un pakalpojumi senioriem sastāda ievērojumu un pastāvīgi augošu tirgus daļu, kas ir atvērta jauniem, inovatīviem produktiem. Uzņēmumu galvenais uzdevums šobrīd ir saprast, kā viņu piedāvātais preču vai pakalpojumu klāsts var tikt pielāgots senioru vajadzībām. Tas var būt jauns tehnoloģisks risinājums aprūpes centriem un pansionātiem vai tikpat labi pārtikas produkts, kas bagātināts ar specifiskām uzturvielām – iespēju ir daudz un dažādas! Iespējams, ka, lai uzrunāto attiecīgo mērķauditoriju, jāpielāgo nevis pats produkts, bet gan mārketinga stratēģija.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Lai arī šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, kopumā par 2,2% sarucis Igaunijas prāmju kompānijas Tallink pārvadāto pasažieru skaits, klientu skaits maršrutā Zviedrija-Latvija, ir pieaudzis, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX Baltic.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 5,4%. Tiesa gan, maršrutā Latvija-Zviedrija tiek pārvadāts vismazākais pasažieru skaits. Šā gada oktobrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju tika pārvadāti vairāk nekā 54 tūkst. pasažieri iepretim 374 tūkst. pasažieru maršrutā Somija-Igaunija, kas ir visvairāk noslogotais maršruts.

Tallink maršrutā Somija-Igaunija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pasažieru skaits audzis par 0,9%. Otrajā noslogotajā maršrutā Somija-Zviedrija minētajā periodā pārvadāti 256 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,6% mazāk nekā pērn oktobrī. Tāpat sarucis pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Igaunija – Zviedrija. Šajā maršrutā gada laikā vērojams pasažieru skaita samazinājums 2,4% apmērā līdz 67 tūkst. pasažieru.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Dziļā finanšu krīze Eiropā liek arvien vairāk Grieķijas pilsoņu aktīvi meklēt darbu ārpus valsts robežām, piemēram Zviedrijā, raksta thelocal.se.

Salīdzinot 2011. gadu ar iepriekšējo, atklājas, ka šogad darba meklētāju no Grieķijas Zviedrijā pieaudzis divkārši.

«Mums trūkst inženieru, lai apmierinātu pieprasījumu Zviedrijā,» vietējam radio Sveriges Radio norādīja Eiropas Darba mobilitātes portāla (European Job Mobility Portal, EURES) pārstāvis Peters Karancis (Peter Karancsi).

Zviedru radio ziņo, ka šogad licences darbībai Zviedrijā ieguvuši teju simts grieķu ārsti. Tāpat statistika atklāj, ka Zviedrija, vismaz grieķu ārstu skatījumā, ir viena no populārākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES).

«Šeit man ir lielāka iespēja iegūt darbu nekā Grieķijā,» pauž elektroinženieris Čaris Katsakaks (Charis Katsakakis), kas Zviedrijā no Grieķijas ieradies pavisam nesen. Neņemot vērā to, ka viņš tikai nesen pabeidzis studijas, kā arī nemāk zviedru valodu, viņa izredzes atrast darbu ir diezgan labas, pauž P. Karancis.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Krīzēm mēdz būt pa spēkam koriģēt sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO) steigušas pievienoties gan Zviedrija, gan Somija. Pagaidām tas izdevies vien Somijai, kur pret Zviedrijas dalību šajā organizācijā iebildumus ceļ Turcija. Šim procesam nepieciešama visu esošo NATO valstu piekrišana.

Lai nu kā - var novērot to, ka pēdējā laikā tajā pašā Zviedrijā, kura droši vien agrāk vai vēlāk tomēr būs NATO biedre, palēnām sākuši krist arī citi tabu. Zviedrija savu dzīvi vada ar tās vietējo valūtu – Zviedrijas kronu. Šajā jaunajā desmitgadē gan ir redzams tas, ka pakāpeniski mazinās pretestība idejai, ka arī šī valsts varētu kādā brīdī pāriet uz eiro. Pagaidām Zviedrijas sabiedrībā vairākums, šķiet, stāv un krīt par savu kronu. Tomēr šajā pašā laikā jāsecina, ka šāds atbalsts tur kļuvis mazāk nospiedošs. Tikmēr atbalsts Eiropas kopējai valūtai audzis.

Audzis atbalsts eiro un strauji

Bloomberg, izceļot Zviedrijas statistikas pārvaldes datus, nupat ziņoja, ka šajā Skandināvijas valstī atbalsts eiro ieviešanai palielinājies līdz augstākajam līmenim kopš 2009. gada. Proti, ja par šo jautājumu būtu jābalso 2023. gada maijā, 30,6% zviedru savu balsi atdotu par pievienošanos eirozonai.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Pretēji bieži dzirdētiem kritiskiem vērtējumiem, es uzskatu, ka Andris Vilks finanšu ministra amatā ir ieguvums gan valdībai, gan valstij kopumā. Tie, kas kritizē «banku pārstāvja» iecelšanu tādā amatā, varbūt ilgojas pēc laikiem, kad par valsts finansēm atbildēja nevis ekonomikas eksperts, bet kāds no politiskajiem „«universāliem kareivjiem».

Bet šoreiz nevis par konkrētiem finanšu ministra darbiem, bet par viņa izteiktajām domām, kas, pēc komentāriem spriežot, guvuši plašu auditorijas atsaucību. Tā 18. februārī intervijā Latvijas Avīzei (atreferējums diena.lv) A.Vilks, apelējot pie sociālistisko Skandināvijas valstu tautsaimniecību šodienas panākumiem, aicināja arī Latvijā palielināt valsts regulējumu ekonomikai. Ministrs apgalvoja, ka t.s. neprivatizējamajiem uzņēmumiem ir jāpaliek valsts pārziņā, bet to darbības efektivitāte ir jāpalielina, mainot to uzraudzības modeli un pārvaldē ieceļot top menedžerus ar konkurētspējīgiem atalgojumiem. Finanšu ministrs aicināja izvērtēt un uzlabot arī pašvaldību uzņēmumu efektivitāti.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.