Esam pieredzējuši milzīgu attīstību tehnoloģiju jomā, intervijā DB norāda zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene partneris un zvērināts advokāts Ivars Grunte
Birojs tāpat kā Dienas Bizness savu darbību sāka pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad Latvijā valdīja pārmaiņu vēji un tikai sāka veidoties pirmie privātie zvērinātu advokātu biroji (ZAB).
Fragments no intervijas:
Ņemot vērā situāciju Latvijā 90. gados, kas toreiz pamudināja veidot savu ZAB?
Viens no iemesliem bija ārzemju pieredze, jo mēs ar partneri Gundaru Ceru bijām starp pirmajiem, kas devās pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm. Tie bija 90. gadi. Atceros, ka jau 80. gadu beigās advokāti Valentīns Bļugers un Baiba Plaude bija pirmie, ko advokātu padome nosūtīja praksē uz Ameriku. Viņi šīs pieredzes ietekmē uzreiz izveidoja biroju, un arī mums tajā pat laikā radās tāda ideja. Tas bija kaut kas absolūti jauns, un mēs izveidojām Latvijā otro, kā toreiz saucām, privāto advokātu biroju. Es domāju, ka nekļūdījāmies, jo pēc tam tie veidojās kā sēnes pēc lietus.
Kā ir mainījusies pašmāju biroju un advokātu ikdienas darbs šajā laikā?
Esam pieredzējuši milzīgu attīstību tehnoloģiju jomā. Atceros, ka 1990. gadā, kad pie mums apmaiņas programmas ietvaros viesojās amerikāņu kolēģis, viņš, ieraugot manu kabinetu, kā es rakstu ar rakstāmmašīnu, bija diezgan lielā panikā. 1991. gadā, kad bija tā saucamais Desert War vai Amerikas Irākas karš, devāmies apmaiņas vizītē uz Ameriku, un tad es ieraudzīju datorus un tamlīdzīgas lietas. Tā atšķirība bija milzīga. Tagad mēs esam turpat, kur viņi, es pat domāju, ka atsevišķās jomās esam soli priekšā. Šī attīstība 25 gados ir bijusi vienkārši fantastiska. Šogad arī Latvijas mobilais telefons (LMT) svinēja 25 gadu jubileju, un mēs esam vieni no pirmajiem tā klientiem. Mums bija viens no pirmajiem mobilajiem tālruņiem. Tas bija Nokia telefons un izskatījās kā kaste, un bija arī ļoti smags. Katru dienu šo telefonu nesām uz darbu un vakarā uz mājām, lai tam nekas nenotiktu. Šobrīd dokumenti ir pieejami virtuāli, un advokāti, sēžot savā birojā pie datora, pēta un raksta. Tad bija jābrauc uz datu bāzēm un jākrāmē milzīgas mapes, jārakājas pa dokumentiem. Tas ir neaptverami, kā 25 gados ir attīstījušās tehnoloģijas.
Kas sākotnēji bija jūsu klienti?
Tie bija vietējie uzņēmēji. Toreiz gan uzņēmēju statuss bija diezgan interesants, jo, man liekas, ka liela daļa no viņiem vairs tādi nav. Shēma bija paņemt vienu, otru trešo kredītu, un tad jau redzēs, kas būs. Tomēr diezgan daudz bija arī ārvalstu klientu. Varētu teikt, ka pirmsākumos mēs bijām pat nedaudz izlutināti, jo konkurence nebija liela. Mēs labi runājām angliski un varējām kontaktēties ar ārzemju advokātiem un klientiem. Bija tāda eiforijas sajūta, jo klienti nāca paši un nebija jāpieliek īpašas pūles, šobrīd ir pavisam citādi. Domāju, ka procentuāli aptuveni 40% bija ārvalstu klienti un 60% – vietējie. Daudz bija jānodarbojas ar tieslietām, tomēr bija arī tādas lietas, kas tieši skāra komercdarbību. Tas bija jauns pavērsies, jo tajā laikā bija maz tādu ZAB, kas konsultēja biznesu. Arī advokātiem līdz ar to bija jāapgūst jaunas lietas, jo bija pavisam citāda domāšana un attieksme nekā parastajās lietās.
Visu interviju Dzīvē nenotiek kā seriālā lasiet 10. marta laikrakstā Dienas Bizness.