Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Jānis Ancāns ir viens no nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kuri pievērsušies cilvēka ādas cilmes šūnu pētījumiem.

Pieauguša cilvēka ķermenī ir no 50 līdz 100 triljoniem šūnu. «Tās visas ir cēlušās no vienas «mātes» jeb vienas cilmes šūnas — apaugļotas olšūnas — un veido visus mūsu organisma audus un orgānus. Mums ir apmēram 230 audu veidi, kas radušies no vienas cilmes šūnas,» skaidro zinātnieks.

Apaugļota olšūna ir visspēcīgākā cilmes šūna, tai seko embrionālās cilmes šūnas un tad — embrijam pieaugot par cilvēku, audos paliek t.s. somatiskās cilmes šūnas. Tās tiek izmantotas eksperimentālajā medicīnā, un tieši tās pēta Jāņa Ancāna vadītajā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijā, kas ar PHARE finansējuma atbalstu izveidota 2005. gadā.

Pērn septembrī pēc veiktās autologo cilmes šūnu transplantācijas sirds muskulī kardiologs Andrejs Ērglis vienā rītā pamodās slavens. Lai gan pašam Andrejam publikas interese šķiet apgrūtinoša, šī ir viena no retajām reizēm, kad sabiedrība uzmanību pievērsusi cilvēkam, kurā patiešām ir interesanti klausīties.

Andrejs Ērglis ir viens no Latvijas vadošajiem kardiologiem, zinātnieks, kurš mūsu valsti pārstāvējis starptautiskās konferencēs, asociācijās un biedrībās. Slavenā ārsta Paula Stradiņa mazdēls, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Baltijas Intervencionālās kardioloģijas biedrības prezidents, Amerikas kardiologu koledžas un Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis. Viņu kaitina mazizglītoti cilvēki, kuri tikuši pie varas, mājsaimnieces, kuras gatavas vadīt valsti, un laika trūkums. Būdams vienmēr skrienošs, arī šoreiz Andrejs atvainojas, ka nevarēs mūsu sarunai atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Viņu gaidot pacients... operāciju zālē uz galda.

Klīnika iVF Riga vēlas izveidot nacionālo cilmes šūnu banku, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tajā būs iespējams iegūt, uzglabāt un sagatavot tālākai transplantācijai visu veidu šūnas – gan no asinīm, gan citiem avotiem (nabassaites, taukiem, ādas). Tiesa, lai to varētu izdarīt, vēl ir jāiziet sertifikācijas process Zāļu valsts aģentūrā (ZVA), stāsta klīnikas medicīnas direktore, ārste ginekoloģe Violeta Fodina.

2016. gadā uzņēmums saņēma sertifikātu cilmes šūnu iegūšanai un uzglabāšanai, un šobrīd tā ir vienīgā klīnika, kura izveidojusi šādu laboratoriju Latvijā.

Pašlaik Latvijā sasaldētās cilmes šūnas tiek uzglabātas tikai pacientu personīgajām vajadzībām. Taču citās valstīs, piemēram, Spānijā, jau septiņus gadus ir cilmes šūnu reģistrs, kas nozīmē, ka arī tie cilvēki, kuriem, piemēram, nav bērnu, bet kuriem ir nepieciešama ārstēšana ar cilmes šūnām, var vērsties donoru reģistrā pēc palīdzības. Līdz ar nacionālās cilmes šūnu bankas izveidi šāda iespēja būtu arī Latvijas iedzīvotājiem. V. Fodina teic, ka šāda banka nodrošinātu tūlītēju ārstēšanas materiāla pieejamību (tas nebūtu jāmeklē ārvalstīs), tā būtu droša un ātra pārvadāšana un piegāde valsts teritorijā, kā arī tas jebkurā brīdī ļautu pārliecināties par to, ka šūnas tiek uzglabātas atbilstoši noteiktajiem standartiem.

Latvijas zinātnieki Francijā starptautiskā konferencē par B hepatīta vīrusu prezentējuši pētījumu, kā izdevies izveidot cilvēka aknu šūnām līdzīgu šūnu kultūru no cilvēka cilmes šūnām, kura inficējas ar hepatīta B vīrusu.

Tā norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas informācijā. Līdz šim nevienam tas vēl nebija izdevies, tāpēc jau šobrīd ir starptautiskas zinātnieku grupas, kas izteikušas interesi par iespējamo sadarbību, jo Latvijas zinātnieku jaunais atklājums ļaus noskaidrot par infekciju atbildīgos mehānismus un izveidot jaunas aizsardzības metodes pret B hepatīta vīrusu.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar SIA Cilmes šūnu tehnoloģijas Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās Tirgus orientēto pētījumu programmas īstenotajā projektā «Cilvēka mezenhimālo cilmes šūnu diferenciācijas optimizācija par in vitro hepatocītu sistēmu» ir izveidojuši cilvēka aknu šūnām līdzīgu šūnu kultūru no cilvēka cilmes šūnām, kura inficējas ar hepatīta B vīrusu. B hepatīta vīruss ir nopietna pataloģija, par kuras izraisīšanu atbildīgais receptors joprojām nav zināms.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēs Latvijas zinātnisko institūciju un zinātniskās darbības kvalitātes starptautisku izvērtēšanu. Tāpat tiks veikta arī zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtēšana.

Izvērtēšana paredzēta, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, informē IZM. «Pirms izdarām sarežģītas izvēles un pieņemam lēmumus, kas ietekmētu Latvijas zinātnes nākotni, mums nepieciešama objektīva aina un neatkarīgs vērtējums tam, kāda šobrīd un iepriekšējos sešos gados bijusi Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēja,» skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka izvērtēšanas rezultātā izstrādātie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgspējīgai pētniecības un zinātnes attīstībai. Tāpat arī izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas izlabošanai.

Lai radītu specifiskus produktus farmācijas, medicīnas, biotehnoloģijas, pārtikas un citās nozarēs, ir nepieciešama īpaši kontrolēta un droša darba vide jeb tīrā telpa, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā ir specifiska darba vide, kas ir paredzēta un pielāgota konkrētam mērķim. Lai varētu kontrolēt mikroklimatu, nodrošināt nemainīgu, sterilu vidi un stabilu temperatūru bez ārējās vides ietekmes, tās izveidošanā tiek izmantotas īpašas tehnoloģijas. Šādā telpā pastāvīgi tiek veikta izvēlētajam standartam atbilstoša gaisa apmaiņa, filtrācija, kā arī īpašas procedūras personālam, jo visbiežāk tieši cilvēki ir tie, kuri pārnēsā visvairāk mikroorganismu, ko satur kosmētikas un smaržu daļiņas, putekļi u.c. Tīrajām telpām piemērojamās prasības ir noteiktas ISO standartā.

Laika gaitā šādas telpas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu arī biotehnoloģijas, pārtikas u.c. nozarēs. Pērn tīrās telpas ieguva klīnikas iVF Rīga cilmes šūnu centrs, kurā tika izveidota nacionālā cilmes šūnu banka. Pētniecības un elektronikas preču ražošanas nolūkiem kontrolētā un monitorētā vide radīta arī Ventspils augsto tehnoloģiju parkā.

Pēc pagājušajā nedēļā notikušās veiksmīgās cilmes šūnu transplantācijas operācijām, nākotnē, gada laikā, tiek plānots veikt aptuveni 1000 šādu operāciju. Viena transplantācijas operācija valstij varētu izmaksāt septiņus līdz desmit tūkstošus latu.

Latvijā pirmā cilmes šūnu transplantācija, diviem pacientiem, pēc pārciesta miokarda infarkta tika veikta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Šādas operācijas tiek veiktas tikai nedaudzās pasaules valstīs, raksta nra.lv.

Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis prognozē, ka nākotnē, pateicoties šai metodei, varēs ārstēt daudzas šobrīd nedziedināmas slimības. Viņš arī norāda, ka jau šobrīd pasaulē tiek veidotas šūnu bankas un audzēti orgāni, bet pēc 10 vai 20 gadiem varēs pārstādīt orgānus, kas būs audzēti no pacienta šūnām, novēršot jaunā orgāna atgrūšanas risku.

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies izveidot konkrētus nozares politikas plānošanas dokumentus, kā arī ministrijas rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā VK secinājusi, ka IZM īstenotā valsts zinātnes politika nesekmē tās mērķa – nodrošināt zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgas tās izaugsmes – sasniegšanu, jo zinātnes politika nav veidota tā, lai zinātniskā darbība un tās sasniegumi veicinātu tautsaimniecības attīstību.

VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē attaino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi, un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

ASV zinātnieki Pensilvānijas Universitātē un biotehnoloģiju uzņēmumā "Regeneron" pēta, vai gēnu terapijai izstrādāta tehnoloģija var tikt izmantota, lai radītu deguna aerosolu, kas novērstu inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Zinātnieku ideja ir izmantot novājinātu vīrusu, lai nodotu ģenētiskas instrukcijas šūnām degunā un rīklē, kas savukārt radītu spēcīgas antivielas pret jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 invāziju cilvēka organismā.

"Mūsu pieejas priekšrocība ir tā, ka nav vajadzīga pietiekama imūnsistēma, lai tas būtu efektīvs," sacīja Pensilvānijas Universitātes medicīnas mācībspēks Džeimss Vilsons, kurš vada šo projektu.

Tehnoloģija pašlaik tiek izmēģināta uz dzīvniekiem. Ja tā būs veiksmīga, šī aerosola viena doza, iesmidzināta degunā, varēs sniegt cilvēkiem aizsardzību pret jauno koronavīrusu uz apmēram sešiem mēnešiem un tādējādi papildināt vakcīnas, kuras drīz var tikt apstiprinātas.

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst. eiro; tajā top cilmes šūnas, ko izmanto kosmētikā.

Tā kā augu cilmes šūnas kosmētisko un farmaceitisko līdzekļu ražošanā tiek izmantotas biežāk, zinātniekiem paveras visnotaļ plašs darba lauks. DB jau rakstīja, ka 2017. gada pavasarī Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes pētnieki, doktora grāda pretendenti Mārtiņš Borodušķis un Anna Ramata-Stunda izveidoja uzņēmumu SIA Alternative Plants, kas ražo dabīgas aktīvās sastāvdaļas kosmētikai. Šobrīd uzņēmuma darbībā ir iesaistījušies vēl trīs speciālisti, kas kļuvuši par līdzīpašniekiem, – produktu izstrādes vadītājas Elza Kaktiņa un Baiba Silamiķele un inženieris Reinis Rutkis. 2017. gada vasarā kompānija noslēdza dalību biznesa akseleratorā RebelBio. Uzņēmums ir piesaistījis privāto un publisko finansējumu 168 tūkst. eiro apjomā. 100 tūkst. ASV dolāru ir saņemti no SOSV riska kapitāla fonda, kas ir viens no lielākajiem agrīnās fāzes investoriem ar biotehnoloģijām saistītos uzņēmumos. 50 tūkst. eiro ir piesaistīti no finanšu institūcijas Altum akselerācijas fonda Buildit Latvia un 15 tūkst. eiro no Climate KIC akseleratora. Jauno zinātnieku nākotnes plāni ir visnotaļ ambiciozi – viņi vēlas būt klātesoši gan Eiropas un Āzijas, gan ASV kosmētikas un farmācijas tirgū, piecos gados sasniegt apgrozījumu vismaz 10 miljonu eiro apjomā.