Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Veikalu tīklu Rimi un Elvi pārstāvji Db.lv pastāstīja, ka tā sauktais Ziemassvētku drudzis pagaidām vēl nav sācies, taču pagājušās nedēļas beigās veikalā Stockmann atzina, ka sakarā ar Ziemassvētku tuvošanos jau beidzies dāvanu iesaiņojamais papīrs.

Uz biznesa portāla Db.lv jautājumiem atbild SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa:

1. Kad Jūsu pārstāvētajos veikalos parādījās produkti/preces, kas saistītas ar Ziemassvētku svinībām?

Pirmās Ziemassvētku preces, piemēram, eglīšu rotājumi un svecītes Rimi veikalos pārdošanā ir kopš 1. novembra. Plašāks Ziemassvētku preču sortiments būs pieejams no 4. decembra.

2. Vai šobrīd jau ir novērojams Ziemassvētku drudzis vai tā tuvošanās, proti, vai vērojams izteikts pārdošanas apjomu kāpums?

Šobrīd ir vērojams pārdošanas apjomu kāpums, bet tas ir saistīts ar Rimi dzimšanas dienas akciju, Mārtiņdienu un Lāčplēša dienu, nevis ar Ziemassvētku tuvošanos.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Kamēr Rīgas dome plāno tērēt miljonus reklāmas kampaņai, lai kļūtu par Ziemassvētku pilsētu, Lielbritānijas medijs The Times izveidojis topu, kurā iekļauti 20 Eiropas labākie šā gada Ziemassvētku tirgi. Tallina šajā sarakstā minēta kā pirmā, bet Rīga tajā pat nav iekļauta.

Timesonline šīs dēvē par labākajām vietām, kur iegādāties dāvanas un baudīt tradicionālo svētku tirgu gaismas.

Britu medijs iesaka kurp doties pēc Ziemassvētku sajūtas; Rīgu pat nepieminIGAUNIJA

VĀCIJA

Berlīne, 23. novembris - 31. decembris: Vācija ir klasisks Ziemassvētku tirgu galamērķis, ir simtiem, no kuriem izvēlēties. Galvaspilsētā vien ir ap 60 tirgiem.

Ķelne, 27. novembris - 23. decembris: Šeit ir seši Ziemassvētku tirgi, lielākais notiek Neumarkt.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Jūrmalas pilsētas dome jau otro gadu pēc kārtas organizē konkursu Jūrmalas labākais ēdināšanas uzņēmums. Konkursa mērķis ir veicināt Jūrmalas ēdināšanas uzņēmumu apkalpošanas kultūras paaugstināšanu un popularizēt labākos ēdināšanas uzņēmumus, liecina domes sniegtā informācija medijiem.

Konkurss notiek no 2007.gada 11.oktobra līdz 10.decembrim.

Konkursam, kas tiek rīkots kā Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotā konkursa Latvijas labākais tirgotājs 2007 1.kārta, var pieteikties visi ēdināšanas uzņēmumi, kas darbojas Jūrmalas pilsētas teritorijā.

Konkursam pieteikušos uzņēmumus atbilstīgi grupām 1) restorāni; 2) kafejnīcas, bāri, ēdnīcas, bistro un 3) ēdināšanas uzņēmumi, kas piedāvā dažādu tautu nacionālās virtuves vērtēs īpaši izveidota komisija.

Vērtēts tiks iestādes estētiskais noformējums, higiēna, apkalpošanas kultūra un, protams, ēdienu un dzērienu piedāvājums, to garša, daudzveidība, izvēles iespējas, dažādu gatavošanas tehnoloģiju piedāvājums un noformējums.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Valmieras pilsētas Ziemassvētku egli 30.novembrī iedegs Pasaules galvenais Ziemassvētku vecītis no Lapzemes. Šādu pārsteigumu bērniem sagādājusi Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, Pilsētas Galerija Valleta un Valmieras uzņēmēji, informēja Valmieras pilsētas pašvaldība.

Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā, kas norisināsies laukumā starp Valmieras Kultūras centru un Pilsētas Galeriju Valleta, piedalīsies ne vien Ziemassvētku vecītis no Lapzemes, bet arī Valmieras Lielo masku teātris, iesaistot klātesošos rotaļās un citās aktivitātēs, tāpat iecerēti bērnu sarūpēti priekšnesumi.

''Šogad Valmierā viesosies Pasaules galvenais Ziemassvētku vecītis, turklāt Ziemassvētki ir laiks, kad brīnumi piepildās, tādēļ Valmieras pilsētas pašvaldība un Valmieras Kultūras centrs aicina bērnus no 15.novembra līdz 25.novembrim rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. Vēstulēs bērni varēs atklāt arī kādu nelielu, klusu vēlēšanos. Visus vēstījumus nodosim Ziemassvētku vecītim no Lapzemes,'' informēja Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece Anita Upeniece, piebilstot, ka vēstules varēs sūtīt Valmieras pilsētas pašvaldībai (Lāčplēša iela 2) vai Valmieras Kultūras centram (Rīgas iela 10) ar norādi Ziemassvētku vecītim. Vēstules būs iespējams arī personīgi iemest speciāli šim nolūkam paredzētās kastītēs, kas atradīsies Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā ēkā Lāčplēša ielā 2 un Valmieras Kultūras centra ēkā Rīgas ielā 10.

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Lai Jūrmalas pilsētas vizuālais noformējums radītu svētku noskaņu, sagaidot Ziemassvētkus un Jauno gadu, Jūrmalas pilsētas dome kā katru gadu atkal aicina pilsētas uzņēmējus atbalstīt par tradīciju kļuvušo akciju – Uzņēmēju Ziemassvētku egli Dubultu laukumā, informēja Jūrmalas pilsētas dome.

Ziedojumi ieskaitāmi Jūrmalas pilsētas domes attīstības fonda norēķinu kontā:

Jūrmalas pilsētas dome

Reģ.Nr. 90000056357

konts LV 61 PARX 0002484576101

a/s Parex banka kods PARX LV 22

ar obligātu norādi Ziemassvētku eglei Dubultos

„Jau septīto gadu egle atmirdzēs tik grezna un koša, cik liela būs pilsētas uzņēmēju atsaucība,” teic Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics. „Pērn man bija liels prieks teikt paldies par šo atbalstu SIA Belkom, SIA Jūrmalas nams, SIA Jūrmalas ATU, SIA Dukāts, SIA Sanare-KRC Jaunķemeri, SIA Liktenis, SIA Jūrmalas namsaimnieks, SIA ATF Jūrmala SV, SIA Interhaus, AS Fēnikss, SIA Jūrmalas mežaparki, SIA Interbaltija, SIA Siltums & Enerģētika, A/S SEB Latvijas Unibanka, SIA Arat,Paritet plus, sanatorija Jantarnij bereg, IA Evor.M, SIA LM Jūrmala, SIA Autokans, AS Baltic Trust bank, AS Hansabanka, SIA Rosinter Restaurants, sanatorija Belorusija, SIA JLD, IK Dreimaņa T/U, SIA Būvciems, AS Preses apvienība, SIA Joker LTD, SIA Pola Impex, SIA Olimpic casino Latvia, AS Latvijas Gāze un Vitālijam Jermolajevam. Eglei Dubultos kopumā tika saziedoti 3495 lati.”

SIA Studio des Fetes Latvija uzvarējusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta iepirkumos, un rūpēsies par krastmalas, Eksporta ielas rajona un Vecrīgas māksliniecisko noformējumu Ziemassvētku periodā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā publicētā informācija.

Iepirkuma par pilsētas Ziemassvētku mākslinieciskā noformējuma nodrošināšanu Vecrīgā kopējā līgumcena bez PVN ir 15 995 lati, iepirkuma Par vides mākslinieciskā noformējuma «Krastmalas aleja» izveidi, uzstādīšanu un demontāžu līgumcena bez PVN ir 18 180 lati, savukārt iepirkuma Par pilsētas Ziemassvētku mākslinieciskā noformējuma nodrošināšanu 11. Novembra krastmalā un Eksporta ielā - 3 315 lati.

Kā pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras stratēģijas un procesa nodaļas Projektu koordinatore Elīna Dambekalne vides noformējums Krastmalas aleja paredz LED gaismas dekoru izvietošanu koku rindā (55 liepās) starp Akmens tiltu un Vanšu tiltu. Tas tiks pakāpeniski uzstādīts no šā gada 1. decembra līdz 3. decembrim, un būs apskatāms no 3. decembra līdz nākamā gada 17.janvārim.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Šodien tika paziņoti konkursa Jūrmalas labākais ēdināšanas uzņēmums 2007 laureāti, Db.lv informēja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieka pienākumu izpildītāja Veronika Ramāne.

Konkursam pieteicās uzņēmumi atbilstoši izvirzītām kategorijām: 12 restorāni; 7 kafejnīcas, bāri, ēdnīcas, bistro un 6 ēdināšanas uzņēmumi, kas piedāvā dažādu tautu nacionālās virtuves. Šos uzņēmumus vērtēja īpaši izveidota komisija, kurā bija pārstāvēti Latvijas pavāru – konditoru apvienības, Latvijas bārmeņu asociācijas, Viesnīcu un Restorānu asociācijas, biedrības Jūrmalas bārmeņu un restorānu darbinieku asociācija speciālisti, kā arī Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji.

Vērtēts tika iestādes estētiskais noformējums, higiēna, apkalpošanas kultūra un, protams, ēdienu un dzērienu piedāvājums, to garša, daudzveidība, izvēles iespējas, dažādu gatavošanas tehnoloģiju piedāvājums un noformējums.