Slēgtajam konkursam par fotoradaru ieviešanu, uzstādīšanu un apkalpošanu ir pieteikušies kandidāti, liecina informācija Iekšlietu ministrijas mājaslapā.
Konkursam ir pieteikušies: SIA Signum, AS Vitronic Baltica, Vitronic Dr.-Ing.Stein kopā ar SIA Komerccentrs DATI grupa, AS Vitronic Baltica, Vitronic Dr.-Ing.Stein kopā ar SIA Citrus Solutions, Personu apvienība SIA Armgate un SIA BMS Tehnoloģija, SIA Lattelecom, SIA Selkoms, PS Fima Group, Personu apvienība AS Inkomerc Holding un SIA Nameks, kā arī Alarmtec Aktsiaselts un SIA Belss.
Db jau ziņoja, ka ņemot vērā iepirkuma specifiku, fotoradaru iegādei tika izvēlēts slēgtā konkursa mehānisms. Savukārt pašu radaru uzstādīšanu finansēs konkursā uzvarējušais komersants, kurš atlīdzību par to saņems no iekasētajām soda naudām.
Šā gada janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai tika iesniegti grozījumi likumā, kas noteiks fotoradaru iegādes principu. Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija iecerējusi projektu finansēt no iekasētajām soda naudām. « No valsts viedokļa, tas ir efektīvs problēmas risinājums, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem,» skaidro ministrijā.
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Sintija Virse informēja, ka radaru iegāde tiek veikta saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma 50.panta 2 daļu, kurā minēts, ka slēgts konkurss ir iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina. S.Virse skaidroja, ka slēgtā konkursa metode iepirkuma izpildei ir izvēlēta, jo radaru iegādes laikā ir jāņem vērā pirkuma specifikācija, kas padara to iegādi sarežģītāku.
Jau informējām, ka uz Lietuvas valsts ceļiem ātruma mērīšanas fotoradarus uzstādījis intelektuālo inženierrisinājumu uzņēmums Fima, kura akciju kontrolpaketes īpašnieki ir Latvijas investīciju uzņēmums
Riga Captal, kura īpašnieks, savukārt, reiz bija Parex bankas vadītājs Nils Melngailis. Tagad Riga Capital pieder Kristīnei Bērziņai, kura ir N. Melngaiļa ilggadēja sadarbības partnere.
