Pēc pēdējo mēnešu notikumiem ap nacionālo lidsabiedrību airBaltic, visticamāk, cilvēki divreiz padomās, pirms iegādāsies airBaltic biļetes, atzina zīmolu konsultants, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.
Viņš gan aicināja ņemt vērā, ka globālajos zīmolu jeb brendu topos aviokompānijas neiekļauj un to zīmolu vērtību nerēķina, jo pārāk bieži cilvēki ir bez izvēles situācijā attiecībā uz aviokompānijas izvēli.
Tāpat nereti aviokompānijas esot pakļautas nepārvaramās varas situācijām, kurām, protams, ir ietekme uz cilvēku uzticību, bet tajā pat laikā šie faktori nav pakļaujami aviokompāniju menedžmenta kontrolei. «Ja lidmašīna nokrīt, protams, cilvēki būs paralizēti izvēlēties šīs kompānijas lidmašīnas, vismaz kādu laiku. Bet krīt jau visas un visur. Tāpēc aviobiznesā liela loma ir maz kontrolējamiem vai pat nekontrolējamiem fiziskiem un psiholoģiskiem faktoriem,» sacīja Papiņš.
Taujāts, vai airBaltic zīmols varētu būt zaudējis savu vērtību arī starptautiskajā arēnā, Papiņš atzina, ka ir grūti spriest, cik lielā mērā šis konflikts izskanējis ārpus Latvijas robežām. Viņš pieļāva, ka starptautiski tas izskanējis noteikti mazākā mērā nekā pašmājās. Tāpat, viņaprāt, ārvalstu prese nereti ir faktoloģiskāka un uzmanīgāka nekā vietējie žurnālisti, kā arī tik lielā mērā nepakļaujas politikas svārstībām Latvijā.
Uz jautājumu, vai konfliktā starp akcionāriem vispār bija iespējams pasargāt airBaltic zīmolu un vārdu, Papiņš norādīja, ka papildu komforts pasažieriem, piemēram, kāds gardums airBaltic vārdā ar kādu jautru komentāru, būtu palīdzējis, bet reakcija uz preses rakstiem jau esot gudru sabiedrisko attiecību kompetence. Viņaprāt, labākā ziņa būtu bijusi «mēs turpinām lidot».
«Bezmaksas konfektes spēj vairāk par dārgu reklāmas kampaņu. Vienkārši jābūt jaukam, jādemonstrē rūpes, svarīgums,» par to, kā airBaltic zīmolam atgūt zaudēto, saka eksperts, uzsverot, ka sava vēstījuma izplatīšanai svarīgākas ir radošas idejas, nevis lielas mediju izmaksas.
Par to, kā un cik spēcīgi iedragāts aviokompānijas brends, varēšot spriest pēc pasažieru plūsmas izmaiņām. Tiesa, viņš norāda, ka cilvēkiem bieži vien neatliek nekas cits, kā izvēlēties sev it kā netīkamu kompāniju, jo alternatīvu piedāvājumu nav vai arī tie ir pārāk dārgi.
«Domāju, ka lielākā ķeza šajā epopejā bija nesaprotamā izpirkto reisu atcelšana no Briseles, jo tā ir lieta, kas sastindzina pasažieri - reiss tiek atcelts, kas nereti rada problēmas ar savienojošajiem reisiem. Lielā mērā aviokompānijas mūsdienās jau vairs nav ekskluzīvs piedzīvojums, bet teju kā autobusu kompānija, sadzīves pakalpojumu uzņēmums - cilvēkiem, protams, interesē fakts, ka vadītājs ir korumpēts, viņam samazina algu vai ieliek cietumā, bet, kamēr rozetē ir elektrība un kamēr autobusi kursē, tikmēr viss lielā mērā ir kārtībā,» uzskata Papiņš.
Viņš ir pārliecināts, ka lielākais airBaltic zīmola vērtības faktors ir ticība tam, ka lidmašīnas lidos laikā un bez aizķeršanās.
Papiņš atgādināja, ka problēmas brendiem sākas brīdī, kad tie traumē savu kompetences sfēru. Piemēram, ja Delna saka, ka ir pret korupciju, bet atklātos, ka viņiem maksā un viņi pieņem nelikumīgi iegūtu naudu, tad viņu zīmols būtu bankrotējis.
«Domāju, ka airBaltic gadījumā brenda kompetence ir lēti un stabili reisi īpašajā airBaltic mērcē uz gana daudziem galamērķiem visā pasaulē. Nezinu un šaubos, vai viņiem ir vēl kāds sevišķi specifiskāks solījums, kompetences sfēra, ar ko asociēties cilvēkiem. Tādējādi lielāko kaitējumu airBaltic brendam nodara tas, ka viņi atlaiž darbiniekus, samazina vai atceļ reisus un nelido laikā. Otrajā vietā būtu vispārējā uzticība, un tas ir tas, ko sāka graut [ekonomikas ministrs Artis] Kampars (V). Protams, vispārēja neuzticēšanās nenāk par labu nevienam brendam, lai arī ar ko tas asociētos un kādā jomā darbotos,» skaidroja Papiņš.
Kā ziņots, valdība vakar slēgtajā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko airBaltic pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu.
Ja airBaltic mazākuma akcionāri izpildīs izvirzītos nosacījumus, satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) ir dots mandāts šādu vienošanos parakstīt. Pēc valdības pārstāvju teiktā, vienošanos plānots parakstīt līdz 29.septembrim, kad paredzēta aviosabiedrības akcionāru sapulce.
Valsts finansējums pamatā tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt, žurnālistiem vakar sacīja Dombrovskis. Otra akcionāra - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) - ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo airBaltic akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
29.septembrī paredzētajā airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt pieņemti lēmumi par pamatkapitāla palielināšanu, valdes un padomes nomaiņu, statūtu izmaiņām.