Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pēc mēneša Latvijas valsts energouzņēmumā darbu sāks jaunā vadība, to laikrakstam Dienas bizness apliecinājis jaunieceltais a/s Latvenergo priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš jauno amatu vērtē kā izaicinājumu: «Siltumapgādes sfērā man karjeras ziņā kur pakāpties Latvijā vairs nebija,» Žīgurs sacīja Dienas biznesam. Jautāts, vai nav bail stāties vadošā amatā politiski ļoti jutīgā uzņēmumā, kāds ir Latvenergo, turklāt ņemot vērā arī to, ka līdzšinējie Latvenergo vadītāji vai nu tikuši apcietināti, vai miruši mīklainā nāvē, Ā. Žīgurs atzina, ka «katram pašam sev jānosprauž robežas, cik tālu iet».

Mēneša laikā viņam jāizbeidz darba attiecības ar a/s Rīgas Siltums – šo uzņēmumu Žīgurs ir vadījis 15 gadus. Kā liecina Žīgura CV, viņš jau agrāk ir strādājis Latvenergo, no 1995.-1996. gadam būdams šī uzņēmuma termofikācijas pārvaldes komercdirektors. Viņš arī apliecinājis, ka uzaicinājumu vadīt Latvenergo saņēmis arī agrāk, kad Eināra Repšes valdības laikā bijušas runas par toreizējā vadītāja Kārļa Miķelsona atcelšanu no amata. Toreiz viņš no šī piedāvājuma atteicies, jo negribējis ar K. Miķelsonu konkurēt.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Oficiāli Latvenergo vadītāja konkursa komisija sarunas turpina ar četriem pretendentiem, tomēr TV3 raidījumam Nekā personīga zināms, ka par nopietnām Ekonomikas ministrijā tiek uzkatītas tikai pašreizējā uzņēmuma vadītāja Ulda Barisa un akciju sabiedrības Rīgas siltums prezidenta Āria Žīgura kandidatūras.

U.Bariss ir Latvenergo valdē no 2005.gada, bet Ā.Žīgurs Rīgas siltumu vada kopš dibināšanas – jau 15 gadus.

U.Bariss no sarunas ar Nekā personīga atteicās, bet Ā.Žīgurs bija gatavs detaļās izklāstīt savas nākontnes ieceres Latvijas lielākajā uzņēmumā. Viņam šī jau esot otrā reize, kad jādomā par strādāšanu Latvenergo. 2003.gadā Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam bijis konlfikts ar Eināra Repšes valdību un koncerna padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols konfidenciāli Ā.Žīguram piedāvājis K.Miķelsonu nomainīt. Tomēr toreiz viņš atteicies, jo nav vēlējies cīnīties ar K.Miķelsonu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, kas amatā stājās pirms nepilnām divām nedēļām, patlaban neredz iemeslu pārtraukt Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektu.

Viņš norādīja, ka valsts, akcionārs, šo projektu ir atbalstījis un tas Latvijai ir vajadzīgs arī no enerģētikas drošības viedokļa.

Arī pirms stāšanās jaunajā amatā - oktobra sākumā - Žīgurs pauda viedokli, ka projekts ir jāturpina, nosaucot to par vienu no svarīgākajiem darbiem. Tomēr kopš tā brīža par projektu publiski izskanējušas šaubas.

Piemēram, Eiropas Komisijai (EK) iesniegts Rīgas Tehniskās universitātes profesores Dagnijas Blumbergas parakstīts dokuments, kura mērķis ir apturēt termoelektrocentrāles rekonstrukciju. Dokumenta iesniedzēji pauda aizdomas, ka valsts atbalsts TEC-2 nav saskaņos ar EK. Ekonomikas ministrija gan šos pārmetumus atspēkoja. Tāpat Somijas kompānija Wartsila publiski izteica šaubas, ka ir izvēlētas efektīvākās tehnoloģijas.

Vienam no lielākajiem Lattelecom IT projektiem pēdējo gadu laikā – jaunas klientu vadības sistēmas izstrādei – kompānijai bija nepieciešama starptautiska partnera piesaiste. Indijas kompānija Tech Mahindra spēja piedāvāt pārliecinošu koncepciju, maksimāli īsu projekta laiku un konkurētspējīgas izmaksas, izvēli pamato Lattelecom Tehnoloģiju direktors Ģirts Bērziņš.

Bizness

Jauni uzņēmumi aug kā sēnes pēc lietus

Uzņēmīgi cilvēki cer uz ekonomikas atdzīvošanos un reģistrē jaunus uzņēmumus teju par trešdaļu vairāk nekā pērn. «Tieši tagad ir īstais brīdis sākt biznesu, jo klienti vērtē gan cenu, gan kvalitāti, pēc kāda laika cenai vairs var nebūt noteicošā loma pasūtījuma saņemšanā,» saka Jānis Kukainis, kurš šogad reģistrējis savu uzņēmumu SIA Drukas pasaule.

Amati

Žīgurs atgriežas Latvenergo

Pēc mēneša Latvijas valsts energouzņēmumā darbu sāks jaunā vadība, apliecina jaunieceltais a/s Latvenergo priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Mēneša laikā viņam jāizbeidz darba attiecības ar a/s Rīgas Siltums – uzņēmumu, ko Ā. Žīgurs ir vadījis 15 gadus.

Jau tuvā nākotnē mūsu iekārtas pašas izplānos elektrības patēriņa režīmu, samazinot izmaksas

Vai varat iztēloties situāciju, ka rūpnīcas ražotne sāk darbu nevis līdz ar ierasto darba dienas sākumu, bet brīdī, kad elektrība maksā vislētāk? Strādājošie jau dienu iepriekš tiek informēti, vai pie darba būs jāķeras dienas vidū, vakarpusē vai nakts melnumā, un var attiecīgi saplānot savu laiku. Lai arī šāda sistēma izklausās dīvaina, neierasta un var sadārdzināt darbaspēka izmaksas nakts maiņu dēļ, ietaupījums uz lētākas elektrības rēķina var būt mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.

Šādu darba kārtību jau izmēģina atsevišķi Latvijas uzņēmumi, kuri testē februāra sākumā publiski pieteikto Lattelecom elektrības pakalpojumu tet. Pirmie rezultāti klientus esot iepriecinājuši, apgalvo produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Ja par pagājušās nedēļas lielāko uzvarētāju varēja droši uzskatīt valdības vadītāju Valdi Dombrovski (JL), jo viņa pārstāvētā politiskā apvienība Vienotība gana pārliecinoši uzvarēja Saeimas vēlēšanās, tad šīs nedēļas favorīts nenoliedzami ir līdzšinējais a/s Rīgas siltums šefs Āris Žīgurs, kurš nu ir iecelts par Latvenergo valdes priekšsēdētāju.

To, ka Latvenergo bosa tituls tiks tieši Žīguram, varēja nojaust jau pirms laba laika, kad tika nosauktu galvenie pretendenti uz šo amatu, un tādējādi pārsteigumu šajā jomā nav. Pirmkārt, Žīgurs nenoliedzami ir profesionālis gan enerģētikas, gan arī uzņēmumu menedžēšanas jomā ar daudzu gadu pieredzi. Otrkārt, viņš acīm redzami spēj likt saprast, ka ir gandrīz vai neaizvietojams. Redz, Rīgas siltuma divi lielākie īpašnieki ir Rīgas dome un Latvijas valsts, kur politiskie līderi ir mainījušies nepārtraukti, bet Žīgurs vienmēr ir mācējis palikt amatā, neraugoties uz politisko vēju straujo maiņu. Treškārt, jau pirms vairākām dienām paši Latvenergo darbinieki neoficiāli atzina, ka viņiem ir zināms, kurš būs viņu jaunais priekšnieks, taču nav skaidrs, kāpēc šis fakts tik ilgi netiek izziņots publiski.

Latvijas kā tirdzniecības apgabala iekļaušana elektroenerģijas biržā Nord Pool Latvijas mājsaimniecībām cenu ziņā neko nemainīs, apgalvo AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Āris Žīgurs.

Latvija oficiāli sāks piedalīties Nord Pool no 3. jūnija, kad tiks uzņemta biržā kā «tirdzniecības apgabals», kurai tiks aprēķināta un Nord Pool mājaslapā publiskota elektrības tirdzniecības cena.

Kā norāda Žīgurs, mājsaimniecībām no 3.jūnija cenu ziņā nekas nemainīsies, arī Latvenergo turpinās nodrošināt elektroenerģiju iedzīvotājiem līdzšinējā kārtībā. Taču gan pēc Nord Pool Latvijas cenu zonas atvēršanas jūnijā, gan - vēl vairāk - pēc mājsaimniecību tirgus atvēršanas - Latvijā klientiem būs būtiski plašākas iespējas sekot aktuālajai elektrības cenai, salīdzināt, analizēt cenu svārstību cēloņus.

Nordpool biržas elektrības cenu zināšana dod priekšrocības sarunās ar elektrības tirgotājiem, ziņo Dienas Bizness.

Arvien aktīvāk Latvijas uzņēmumiem iesaistoties elektrības brīvajā tirgū, kā arī parādoties jauniem elektroenerģijas pārdevējiem, aktuāls kļūst jautājums par elektrības references cenu, lai veiksmīgāk risinātu sarunas ar elektrības tirgotājiem. Šādu references cenu Latvijā nodrošina lielākā un vecākā elektroenerģijas birža pasaulē Nordpool, kas 1996. gadā tika izveidota apvienojot norvēģu un zviedru elektrotīklu kompānijas.

Pašlaik birža aptver jau visu Skandināvijas reģionu, kā arī darbojas Igaunijas – Somijas starpsavienojuma kabeļa Estlink galā. Ja izdosies sakārtot visas nepieciešamās formalitātes, Nordpool birža jau nākamgad varētu pavirzīties vēl tālāk uz Dienvidiem, savā cenu apgabalā iekļaujot arī Latviju un Lietuvu. Faktiski arī tagad Latvijas uzņēmumiem jau ir iespējams pirkt un pārdot elektroenerģiju Nordpool biržā Igaunijā, tāpēc Dienas bizness sāk regulāras Nordpool elektrības cenu grafika publikācijas.

«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā šķeldā vai vēja stacijās»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, piebilstot, ka Daugavas HES Latvenergo ir «saprotams bizness, no kura nešaubīgi un droši var iegūt attiecīgu jaudu bez papildu dotācijām». Viņš stāsta arī par citām izmaiņām, kas pēdējā laikā skārušas Latvenergo un likušas būtiski pārvērtēt uzņēmuma līdzšinējo darbību. Viena no galvenajām aktualitātēm ir gatavošanās Latvenergo vērtspapīru emisijai. Vēl šajā kalendārajā gadā gatavojamies veikt pirmo vērtspapīru izlaidi, piesaistot 50 milj. Ls savu investīciju programmu finansēšanai.

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Pašas elektroenerģijas cena gala tarifā veido tikai 38%, sadales tarifus Latvenergo sola trīs gadus necelt, šodien raksta Dienas bizness.

To DB un Letlaw rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, skaidrojot elektroenerģijas tirgus darbības principus un elektrības cenas veidošanas mehānismus. Sadales un pārvades tīklu tarifi elektroenerģijas gala maksājumos klientiem veido 46%, un sadales tarifu tuvākos trīs gadus neesot paredzēts celt. Obligātā iepirkuma komponente par atjaunojamo energoresursu stacijām un gāzes koģenerācijas stacijām gala tarifā veido 13% un tas, cik liela šī komponente var izaugt, atkarīgs no pašlaik Saeimā iestrēgušā Atjaunojamo energoresursu likuma. Savukārt 38% veido pati elektroenerģijas cena, kas veidojas no tirgū esošā elektrības pieprasījuma un piedāvājuma, pašlaik tā ir aptuveni 50 eiro/MWh un tāda arī ir vidējā prognozētā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā tuvākos trīs gados, sacīja Ā. Žīgurs. Viņš atsaucās arī uz Norvēģijā izteiktām prognozēm, kas līdz 2040. gadam elektroenerģijas cenu Baltijā prognozē 50-65 eiro līmenī, tomēr viņš norāda arī uz vairākiem faktoriem, kas šo cenu neprognozēti var ietekmēt.

Neraugoties uz dažādiem drošības filtriem, tomēr joprojām ir fiziskās personas, kuras kļuvušas par kāda uzņēmuma valdes locekli vai īpašnieku, pašām to nezinot.

Tādējādi daļa uzņēmumu valdes locekļu un vēl jo vairāk «īpašnieku» par savu atbildīgo amatu un īpašumu nereti uzzinot no parādu piedzinējiem vai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku klauvēšanas pie durvīm. Tiesa gan, daži, kaut kādā veidā uzzinājuši par savu «īpašumu» vai atrašanos amatā, dodas uz Uzņēmumu reģistru (UR) un ceļ pretenzijas.

Baltika Group ķepurojas ārā no zaudējumiem

Kā jau daudziem uzņēmumiem, arī Baltika Group krīzē ir nācies pārskatīt finanses, izmaksas, biznesa modeli. Piemēram, pirms krīzes kompānijai bija četras šūšanas fabrikas Igaunijā, tagad ir palikušas divas. Grupā kopumā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku, šobrīd - ap 1400, arī algas ir samazinātas.

Notiekošais Latvijas kuģniecībā liecina ne vien par jauna akcionāru kara sākšanos, bet apdraudēta ir arī Ventspils naftas pārdošana.

Latvijas kuģniecība izcēlās - administratīvo ēku apjoza ar stieplēm, lai «kāds» netiktu iekšā, tomēr akcionāru ārkārtas sapulce, kurai šādi gatavojās, tā arī nenotika.

Zemākām elektrības cenām nav pamata

Nav pamata domāt, ka izdosies uzturēt zemas cenas, tā Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs.

Mārketings

Mārketinga padomei nedienas

Līdzekļu trūkuma dēļ no šā gada novembra darbu varētu pārtraukt biedrība Mārketinga padome, tā apdraudot iesāktos projektus.

Eksports

Protekcionisms sit uzņēmējiem

A/s Rīgas piena kombināts šovasar izstumts no Rimi Igaunijā, kur turpmāk veikalu plauktus aizpildīs vietējie ražotāji.

«Energoresursu cena nākamajos gados pieaugs par 5-10% ik gadu, kas saistīts ar naftas cenu kāpumu.»

To Dienas rīkotajā diskusijā sacīja Itera Latvija prezidents Juris Savickis. Iepriekš faktu, ka gāzes cena ies uz augšu, atzinis arī a/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Arī Lietuvas tirgū arvien plašāk izskan informācija par iespējamo dabasgāzes cenu pieaugumu 2011./2012. gada apkures sezonai, kas var izraisīt arī elektroenerģijas cenu kāpumu. Savukārt a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs intervijā avīzei Diena norādījis, ka Latvijas elektroenerģijas cenas ietekmēs arī atomelektrostaciju slēgšana Vācijā.

Tikmēr Vācijas federālā valdība savos paziņojumos norādījusi, ka iztrūkstošā AES elektrība jākompensē ar drošām un ekonomiski pamatotām tehnoloģijām. Visticamāk, līdz 2022. gadam, kad būs slēgtas visas Vācijas AES, tiks uzbūvētas vairākas gāzes stacijas, papildu attīstītas atjaunojamo energoresursu jaudas, bet ogļu stacijas tiks būvētas tikai ar tīro ogļu tehnoloģijām, kas pagaidām gan ir salīdzinoši dārgas. «Manuprāt, Vācijas ietekme uz Eiropas enerģētiku tiek pārvērtēta, tāpat kā Krievijas ietekme uz gāzes cenām. Protams, Vācijas lēmums par AES slēgšanu nav cenu samazinošs faktors, bet tas nebūs noteicošais cenu kāpumam, kur lielāku lomu spēlē naftas cenas,» DB skaidroja bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Viens no pirmajiem klupšanas akmeņiem, ar ko daļai Latvijas iedzīvotāju nācies sastapties jau pirmajā mēnesī pēc jauno Latvenergo tarifu stāšanās spēkā, ir tas, ka tiem patērētājiem, kam nav tiešā līguma ar Latvenergo, nereti nācies jau uzreiz par elektrību samaksāt paaugstināto jeb pamata tarifu - 10,74 santīmus par kilovatstundu, lai gan pēc patēriņa viņam būtu pienākušās vēl 1200 kWh par starta tarifu jeb 8,25 santīmiem.

Vislielākās problēmas ar jaunajiem elektrības tarifiem radušās daudzdzīvokļu mājās un dārzniecību kooperatīvos.

Latvenergo šo problēmu atzīst: «Sāpīgākā situācija ir ar tiem klientiem, kam ir apakšlietotāji, jo tie klienti, kas ir šajā apakšlietotāju statusā, nevar īsti situāciju ietekmēt, jo līgumattiecības ar Latvenergo ir tikai ēkas vai kooperatīva apsaimniekotājam. Ja apsaimniekotājs mums nepaziņo, cik mājsaimniecību viņa īpašumā īsti ir un cik daudz elektroenerģiju viņas patērē, mums nav nekāds pamats, palielināt starta tarifa kilovatstundu apjomu,» DB norādīja a/s Latvenergo mārketinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde, iebilstot, ka atsaucība no apsaimniekotājiem, iesniedzot deklarācijas ar savu apakšlietotāju parakstiem, neesot liela.

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

«Problēmas ar sabiedrības komunikāciju mūs ir vajājušas visu 2011. gadu, ekonomikas ministrs Artis Kampars vienkārši skaļi pateica to, ko mēs paši jau zinājām.»

DB atzina a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, komentējot Arta Kampara šodienas izteikumus Latvijas Radio, ka par komunikāciju atbildīgie Latvenergo cilvēki ir jāmaina - «zibenīgi jāatlaiž». Ministrs uzskata, ka Latvenergo ir izgāzies informējot sabiedrību par jaunajiem tarifiem, kas stājušies spēkā no šā gada 1. aprīļa.

«Neveiksmīga komunikācija jau mums bija ne tikai par tarifiem, arī par sniega vētras radītajiem postījumiem Latgalē šajā ziemā. Skaidrs, ka mēs iekšēji uzņēmumā veiksim pārmaiņas, taču tas nenozīmē, ka ir jāatlaiž uzņēmuma «publiskā seja» Andris Siksnis, kas ar saviem darba pienākumiem galā tiek labi. Komunikācija ar sabiedrību jau nav tikai uzņēmuma preses sekretāra funkcija, te pieder arī reklāmas izvietošana, viedokļu un informācijas piegāde dažādiem medijiem u.c.,» skaidroja Ā. Žīgurs, atzīstot, ka uzbrukumi par neveiksmīgu komunikāciju Latvenergo pienākot no visām pusēm. Latvenergo vadītājs norāda, ka tiks izstrādāts jauns uzņēmuma komunikāciju plāns, saskaņā ar kuru notiks arī komunikācija ar dažādiem medijiem.

Latvenergo ir parakstījis līgumu ar jaunajiem Liepājas metalurga īpašniekiem; turpmāk enerģētikā izaicinājumu netrūks, taču kopumā jaudu nodrošinājums ir pietiekams.

Uzņēmējiem ir svarīgi, lai maksa par elektrību krasi nepieaugtu un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos svarīgi ir apzināties, cik enerģijas spējam saražot paši saviem spēkiem, tā atklājot pērnā gada pēdējo Dienas Biznesa (DB) kluba biedru tikšanos, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra DB valdes loceklis Modris Sprudzāns.

No šā gada Latvijā ir pilnībā liberalizēts elektroenerģijas tirgus, tajā iekļaujoties arī mājsaimniecībām, kas nav pārsteigums, jo bija zināms jau iepriekš, norādīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Šobrīd mājsaimniecību artava no kopējā Latvenergo apgrozījuma veido 25%, tāpēc teikt, ka mūs, uzņēmējus, sagaida kaut kas fundamentāli jauns, nebūtu prātīgi. «Mēs, enerģētiķi, tā neuzskatām,» sacīja Ā. Žīgurs, piebilstot, ka jau šobrīd uzņēmumi vērtē dažādus elektroenerģijas piedāvājumus, tādējādi mājsaimniecību tirgus atvēršanai nevajadzētu būt ķīniešu ābecei.

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Lauku saimniecību modernizācijas pasākumā iesniegto projektu finansējums jau teju vai izsmēlis kopumā pieejamos 51,5 milj. latu, trijās no deviņām reģionālajām pārvaldēm projektu pieņemšana jau apturēta. Iesniegtie projekti paredz aptuveni 1300 jaunu tehnikas vienību iegādi un 500 fermu, noliktavu un citu būvju celtniecību vai rekonstrukciju.

Intervija

Dombrovskis: nekustamā īpašuma nodokli vajag divkāršot

Lai konsolidētu nākamā gada valsts budžetu, jāpārskata patēriņa un īpašuma nodokļu likmes.

Meža nozare

Kokrūpnieki recesijas apstākļos iemanās gūt rekordpeļņu

Lai arī 2009. gads meža nozares uzņēmumiem iezīmējies ar apgrozījuma kritumu, tomēr daļa kokrūpnieku spējusi būtiski palielināt savu tīro peļņu. «Būvniecība un mēbeļu patēriņš saruka gan Latvijā, gan ārzemēs, bet Latvijas zāģmateriālu ražotāji spēja izmantot lielākajos noieta tirgos radušos unikālo situāciju,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.