Oficiāli Latvenergo vadītāja konkursa komisija sarunas turpina ar četriem pretendentiem, tomēr TV3 raidījumam Nekā personīga zināms, ka par nopietnām Ekonomikas ministrijā tiek uzkatītas tikai pašreizējā uzņēmuma vadītāja Ulda Barisa un akciju sabiedrības Rīgas siltums prezidenta Āria Žīgura kandidatūras.

U.Bariss ir Latvenergo valdē no 2005.gada, bet Ā.Žīgurs Rīgas siltumu vada kopš dibināšanas – jau 15 gadus.

U.Bariss no sarunas ar Nekā personīga atteicās, bet Ā.Žīgurs bija gatavs detaļās izklāstīt savas nākontnes ieceres Latvijas lielākajā uzņēmumā. Viņam šī jau esot otrā reize, kad jādomā par strādāšanu Latvenergo. 2003.gadā Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam bijis konlfikts ar Eināra Repšes valdību un koncerna padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols konfidenciāli Ā.Žīguram piedāvājis K.Miķelsonu nomainīt. Tomēr toreiz viņš atteicies, jo nav vēlējies cīnīties ar K.Miķelsonu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.

Pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš uz vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Iepriekš izsludinātajos konkursos pieteikšanās beigu datums bija 4. decembris, taču tas pagarināts līdz mēneša vidum - 15. decembrim.

«Sadales tīkla» akcionāra AS «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere jautāta, kas tam ir par iemeslu, norāda: «Līdz 15. decembrim atbilstošiem pretendentiem ir iespēja pieteikties konkursā uz AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Pretendentu atlases procesā ir iesaistīta personāla atlases kompānija «Amrop», kas, paralēli pašu pretendentu iniciatīvai un pieteikumiem konkursā ar dokumentu iesniegšanu AS «Latvenergo», nodrošināja tirgus izpēti, aicinājumus pieteikties konkursā un arī pieteikumu saņemšanu, kā arī veic saņemto pieteikumu apstrādi līdz 15. decembrim,».

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Izmaiņas nodokļu likumos varētu stāties spēkā nevis ar 2011. gadu, bet gan tikai ar nākamā gada 1. aprīli vai pat 1. jūliju.

Tā Latvijas Radio 4 raidījumā «Darbojošās personas» atzina Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Viņš pieļāva, ka pēc rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām jaunā valdība pie 2011. gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu paketes varētu sākt strādāt labākajā gadījumā – novembra vidū, bet sliktākajā – vēl vēlāk. Pēc M. Bičevska teiktā, jaunajai valdībai budžets ir jāsastāda četru mēnešu laikā līdz ar to nodokļu izmaiņas visreālāk var stāties spēkā nākamā gada pirmā ceturkšņa nogalē, vai otrā sākumā vai sliktākajā gadījumā, tikai ar otro pusgadu.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Jaunas arēnas būvniecības plāns Rīgā varētu ciest fiasko, jo pat Arēnā Rīga tikai 1% no pasākumiem bijuši pilnībā izpārdoti.

Tā var secināt no intervijā DB Arēna Rīga direktora Edgara Bunča teiktā, kurš kopumā atklāja vairākus argumentus tam, ka ar Arēnu Rīga Rīgai pilnīgi pietiek un Dinamo plāni būvēt jaunu arēnu ir neizprotami.

Vaicāts, vai Rīgā un Latvijā ir vieta vēl vienai hallei, līdzīgai kā Arēna vai lielākai, Buncis atbild: «Neapšaubāmi - nav. Piemēri nav tālu jāmeklē. Pēc Amerikas, kur ir lielās līgas kā NBA, NHL, aprēķiniem Rīgai 10 tūkstoši vietu nozīmē, ka Rīgā dzīvo miljons iedzīvotāju. Ja ir viens miljons, tad halle ar 10 tūkstošiem strādā. Rīgā ir viena halle un diez vai pat ir miljons iedzīvotāju. Līdz ar to otrai hallei īsti nav vietas. Cits arguments, un nezinu, vai tā ir psiholoģiska problēma Latvijai, ka mēs esam mazi, ka mums bail paskatīties, kā tas notiek citur, un gribas pašiem uz grābekļa uzkāpt, lai saprastu, ka nestrādā. Londonā tādas halles kā šī, ir divas, bet uz 10 miljoniem. Berlīnē tāda ir viena halle uz 3 līdz 4 miljoniem, bet Hamburgā - viena arēna. Visu cieņu no tā viedokļa, ja jaunas arēnas būvei ir privāta nauda, un ir tikai loģiski, ka «es daru to, ko gribu, būvēju skaistu jauku, paliekošu pieminekli un tad to uzturu». Tomēr, ja tas tiek darīts par valsts vai pašvaldības naudu vai cerībā, ka 2017. gadā te būs čempionāts un ar šo aizsegu mēģināt savā ziņā izspiest no pašvaldības vai valsts sektora naudu, gan īsti korekti nav.»

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Elektrības tarifu kāpums aprīlī var būt graujošs un ievērojami pārsniegt solītos 20%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par jauno elektrības tarifu projektu, kam paredzēts stāties spēkā šā gada 1. aprīlī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) iecerējusi uzklausīšanas sanāksmi 14. februārī, tomēr jau tagad a/s Latvenergo mājaslapā ir apskatāmi jaunie elektrības tarifi ar procentuālu salīdzinājumu pret pašlaik spēkā esošajiem. Cipari ir graujoši - mazākais pieaugums, kas sastopams tikai vienā tarifu grupā T-8-2, veido 10%, turklāt tas ir nakts stundās, kad parasti aktīva uzņēmējdarbība nenotiek. Dienas stundās un maksimumstundās tarifs lielākā daļā gadījumu pieaug vismaz 3 par 0%, nereti virs 30% un vienai tarifa grupai sasniedz pat 40%. Maksa par atļauto slodzi pieaug pat par 286%, tomēr šī izmaksu sadaļa tarifā ir samērā neliela un konkrētajā pieauguma gadījumā sasniedz 11,58 Ls (bez PVN).

Baltkrievijas elektrotransporta ražotājs startēs tramvaju piegādes konkursos Rīgai un Daugavpilij.

Uzņēmums gaida attiecīgo konkursu izsludināšanu, lai iesniegtu savus priekšlikumus.«Uzņēmuma izstrādājumus piegādājam ne tikai NVS pilsētām, bet arī Latīņamerikas un plānojam piegādāt arī Rietumeiropas valstīm, tāpēc startēsim tramvaju piegādes konkursos Daugavpilij un Liepājai,» apliecina Belkommunmasch galvenais inženieris Georgijs Nazarovs.

Enerģētika

Mainot elektrības pārdevēju, kļūst par ķīlnieku

Latvijā paredzēts garākais termiņš Baltijas valstīs, lai sagatavotos elektrības piegādātāja maiņai. Uzņēmēji sūkstas, ka tāda kārtība veicina Latvenergo monopola noturēšanu. «Klients kļūst par ķīlnieku, ar kuru tiek veiktas visādas bērnišķīgas spēles, piemēram, nedodot cenu piedāvājumu,» uzskata Enefit valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane.

Ap 300 t piena dienā neplūdīs uz Lietuvu, bet paliks Latvijā.

Šādu galveno ieguvumu sola jaunās kooperatīviem piederošās piena rūpnīcas realizētāja SIA Latvijas piens, kuras iesniegtā projekta realizēšanai Jelgavā Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien devis zaļo gaismu. Tāpat jau skaļu publicitāti guvušā projekta īstenotāji sola 50-60 jaunas darba vietas un konkurētspējīgu eksporta produktu ražošanu.

Zinātnieki biznesam piedāvā gatavas idejas

Apģērbs, kas spēj savākt elektrību, piena produktu fotopasterizācija u.c. idejas gaida finansējumu.

Bankas

Bankas joprojām grēko

Atsevišķos gadījumos bankas joprojām grēko, liekot kredītā ņemto nekustamo īpašumu apdrošināt par lielāku summu nekā nepieciešams.

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā paši kokrūpnieki vērtē baļķu importa iespējas. Jāņem vērā, ka no 2008. gada 1. aprīļa, Krievija, paceļot izvedmuitu līdz 15 eiro/m3 skujkoku un lapkoku zāģbaļķiem, bet ne mazāk kā 25% no darījumu summas, to izvešanu padarīja par vēsturi, tā vairāku valstu kokrūpniekiem lika revidēt plānus. Un, lai arī tarifu atkārtota palielināšana līdz 50 eiro/m3, kurai vajadzēja stāties spēkā jau 2009. gadā, tika atlikta, tomēr apaļkoksnes imports no Krievijas nav atdzīvojies.

To, ka Krievijas iestāšanās PTO varētu pavērt ceļu zāģbaļķu piegādēm no Krievijas, atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš uzsver, ka izvedmuitas tarifi kokrūpniekiem būtu mazāki par esošajiem tikai, ja Krievija tiks uzņemta PTO. A.Kampars norāda, ka starp Krieviju un ES noslēgta vienošanās par Krievijas uzņemšanu PTO, taču tā esot konfidenciāla.

Informācijas pieejamība varētu nodrošināt labākus līgumu nosacījumus.

To, komentējot pirmdien Ministru kabineta komitejā akceptētos likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu grozījumus, kas varētu stāties spēkā no 1. jūlija, laikrakstam Dienas bizness norādīja Olga Kozina, nekustamā īpašuma kompānijas Newsec Latvia rīkotājdirektore.

Grozījumi noteic, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas plāno iznomāt savus nekustamos īpašumus, vismaz desmit dienas pirms īpašuma iznomāšanas tas ir jāpublisko Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) mājaslapā. Turpat būs jāpublisko arī informācija par jau iznomātajiem īpašumiem, tostarp jāpublisko iznomāto īpašumu adreses, platības, nomnieki, nomas maksu apmēri un termiņš, uz kādu noslēgti līgumi par nekustamo īpašumu iznomāšanu. Šīs prasības attieksies uz visām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā 50% kapitāldaļu pieder valstij vai pašvaldībām. Tāpat tās būs jāievēro arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību meitas sabiedrībām.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Aprīlī sāks būvēt jauno gāzu ražošanas un uzpildes ražotni Zaķumuižā, kuru ekspluatācijā nodos 2012. gada vasarā.

Pērnā gada decembra nogalē ar būvkompāniju SIA Merks ir parakstīts līgums par iecerētās jaunās ražotnes būvniecību, stāsta rūpniecisko un medicīnas gāzu ražošanas un piegādes SIA AGA valdes loceklis Olavs Ķiecis.

Viņš atzīst, ka tā ir uzņēmuma lielākā investīcija pēdējo gadu laikā, kas ļaus ne tikai palielināt darba ražīgumu un efektivitāti, bet arī piedāvāt klientiem jaunus produktus, kādus līdz šim AGA Latvijā neražoja. «Plānojam, ka ražotnes būvniecība tiks pabeigta jau 2011. gada nogalē un nākamo trīs mēnešu laikā notiks gāzu ražošanas un uzpildes iekārtu montāža, kas ļautu uzsākt ražošanu 2012. gada otrajā ceturksnī,» stāsta O. Ķiecis. Pērn tika parakstīts līgums ar LIAA, kā rezultātā, īstenojot šo projektu, tiks saņemts 1,7 milj. Ls liels ES struktūrfondu atbalsts. Viņš uzsver, ka jaunajā ražotnē būs ievērojami augstāks automatizācijas līmenis.

Strauji sarukušas Rīgas domei piederošo uzņēmumu vadītāju algas, informē laikraksts Dienas bizness.

Tas secināms, izpētot vadītāju deklarācijas Rīgas domei pilnībā vai daļēji piederošos uzņēmumos, kam treknajos gados bija visdāsnākais atalgojums.

Pirmo būtisko atalgojuma samazinājumu viņi piedzīvoja jau 2009. gadā, kad valdība lēma samazināt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes locekļu algas, tobrīd nosakot, ka tās nedrīkst pārsniegt 2800 Ls mēnesī. Atalgojums turpinājis samazināties arī pērn, izriet no deklarācijām. Un kritīsies arī šogad, saka Rīgas domes Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Ilze Spūle, norādot, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs atalgojums piesaistīts strādājošo mēneša vidējai samaksai valstī, kas pareizināta ar noteiktu koeficientu. Pērnā gada nogalē vidējā bruto samaksa valstī bija 455 Ls, liecina statistikas dati. Kamēr nesāks strauji augt vidējā alga valstī vai valdība nemainīs koeficientu, atalgojums uzņēmumu vadītājiem nepalielināsies, tā I. Spūle.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš, aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB, tā ekskluzīvā intervijā Dienas biznesam atzinis a/s Latvenergo bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

DB intervija ar a/s Latvenergo bijušo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu šoreiz notikusi neparastā veidā, jo K. Miķelsons vēl arvien atrodas apcietinājumā. DB formulēja savus jautājumus K. Miķelsona advokātam Egonam Rusanovam, kurš, runājot cietumā ar savu aizstāvamo, nolasīja viņam DB jautājumus, uzklausīja atbildes, pierakstīja un pēc tam tās nolasīja DB.

Iespējams, ka, neesot vairs Latvenergo amatpersona, K. Miķelsons par daudzām lietām, tostarp Latvenergo slēgtajiem līgumiem, atļaujas runāt atklātāk, saucot lietas īstajos vārdos. Par savu pašreizējo situāciju viņš norāda, ka «Krievijas Federālā Drošības Dienesta jaunās pilnvaras ir tikai bērna šļupsti salīdzinājuma ar to, ko jau pašlaik ar mani dara dzimtā Latvija» un cenšas izskaidrot, kam un kāpēc varēja būt interese «beidzot Miķelsonu savākt».

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).