ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom.

Auto apdrošināšana atkal kļūst dārgāka

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs.

Lauksaimniecība

Zemniekiem netīk arī jaunais piedāvājums

Tā vietā, lai zemniekiem prasītu maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas, varētu tikt samazināta beznodokļa degvielas norma.

Izglītība

Āzijas panākumu faktors­ - smags darbs

No Āzijas uzņēmējiem var mācīties darba tikumu un ciešās ģimenes saites.

Pārtika

Pure Food ar zapti uz Dubaiju

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pēc pārtikas ražotāju saceltās ažiotāžas Veselības ministrija sola stigrākas prasības piemērot arī importa produktiem.

Pārtikas rūpnieki ceturtdien gan atteicās slēgt kopīgu memorandu par sadarbību ar Veselības ministriju (VM), savu rīcību pamatojot ar faktu, ka VM ceļ godā citu valstu profesoru pētījumus, kas nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem.

Ministrijas rīkotajā diskusijā par pēdējā laikā sacelto trauksmi ap transtaukskābēm un to pieļaujamā daudzuma noteikšanu, veselības ministrs Juris Bārzdiņš solīja, ka jebkādi ierobežojumi vienādi tiks attiecināti gan uz vietējiem, gan importētajiem produktiem un nekāda diskriminācija pret vietējiem uzņēmējiem neesot pieļaujama. Uz DB jautājumu, kas tad nodrošinās importa kontroli, ministrs teica, ka tādas funkcijas jau deleģētas Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Ritenis no jauna netikšot izgudrots arī attiecībā uz transtaukskābju un to ietekmes pētījumiem, jo citās valstīs, tostarp Dānijā, izpēte jau notikusi un Latvija ņemšot to vērā. PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons sacīja, ka dienests pildīs to, kas likumdošanā paredzēts, bet pagaidām nekādas izmaiņas vēl nav veiktas. Sanāksmes laikā pārtikas ražotāji pauda neapmierinātību ar dāņu profesora Stēna Stendera izraisīto ažiotāžu ap Selgas vafelēm, taču pietrūka konstruktīvas diskusijas.

Latvijas politiķi ir apņēmības pilni «izkarot» zemniekiem lielākus tiešmaksājumus no Eiropas Savienības un panākt, ka 2020. gadā tie ir vismaz 200 eiro uz hektāru.

Tomēr pagaidām Latvijas politiķu izredzes panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu nešķiet īpaši augstas - 2014.- 2020. gada ES budžeta piedāvājums, ar kuru pirms mēneša nāca klajā Eiropas Komisija (EK), gan paredz tiešmaksājumu pieaugumu to ES dalībvalstu zemniekiem, kas patlaban saņem zem 90% no ES vidējā tiešmaksājumu apmēra, taču lauksaimniecības politikai paredzēto finansējumu plānots ievērojami samazināt.

Piešķir 80 miljonus eiro

ES piešķir naudu viedajiem enerģētikas risinājumiem, Latvenergo un Eesti Energia nepiesakās.

Aviācija

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Uzņēmumu reģistrs taupīs uz daudzu dokumentu zīmogošanu, perspektīvā zīmogs netikšot spiests arī uz reģistrācijas apliecībām, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

Uzņēmumu reģistrs (UR) mainījis praksi un tagad apzīmogo tikai reģistrācijas apliecības, komercķīlas aktus un komercķīlas līgumus. Pārējos gadījumos zīmoga lietošana nav nepieciešama. Tādējādi statūti, lēmumi, izziņas, dokumentu atvasinājumi un brīdinājumi ar zīmogu vairs netiks apzīmogoti, ja vien klients to īpaši nepieprasīs. «Tas ir pirmais solis ceļā uz pilnīgu atteikšanos no papīra dokumentiem,» tā galamērķi pamato UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņš norāda, ka jau šobrīd obligāti zīmogu prasa tikai Krievijā, savukārt vairākās ES dalībvalstīs pat zīmogs uz reģistrācijas apliecības neesot obligāts.

Šogad Līgo vakarā paredzēts jo īpaši daudz masu pasākumu, svētku tuvumu izmanto arī politiķi.

Paralēli tradicionālajām zaļumballēm vai katrā Latvijas mazpilsētā, šogad ar vēl lielāku sparu nekā pērn tiek rīkoti vērienīgi līgošanas koppasākumi, kur katrs sev mēģina piekabināt lielākā vai tradicionālākā pasākuma statusu, lietojot pat tādus apzīmējumus kā tautas kopības lielfestivāls.

Pārbaudīt to gan ir grūti, jo, kā norādīja DB aptaujātie rīkotāji, izvēle par labu kādam pasākumam lielākoties tiek izdarīta pēdējā brīdī, ņemot vērā laika apstākļus.

Reģistrs samazinās apzīmogošanu

Uzņēmumu reģistrs taupīs uz daudzu dokumentu zīmogošanu, perspektīvā zīmogs netikšot spiests arī uz reģistrācijas apliecībām.

Pašvaldībām pērnā gada nogalē avansā izmaksāts vairāk nekā 1 milj. Ls, ko tās varēs izmantot savas administratīvās kapacitātes celšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Spriežot pēc VARAM apkopotās informācijas, pašvaldībām izmaksāts vairāk nekā 1 milj. Ls dažādu speciālistu piesaistīšanai un vēl 1,088 milj. Ls - teritorijas plānojumu un attīstības plānu izstrādei.

VARAM Investīciju departamenta Reģionālās attīstības programmu nodaļas vadītāja Elīna Kārkla paskaidroja, ka līdzekļi, kurus pašvaldības saņēmušas speciālistu algošanai, izmaksāti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai. Uz ESF finansējumu 100 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām varējušas pretendēt visas pašvaldības, izņemot Rīgu. Nedz valsts, nedz pašu pašvaldību līdzekļi speciālistu algošanā netikšot ieguldīti - visi līdzekļi nāks no ESF.

Pirmais ražas iekūlums liecina - graudaugu raža šogad būs mazāka, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Slikti pārziemojušie sējumi un mainīgie laikapstākļi vasarā noveduši pie tā, ka jaunās ražas ievākums ir mazāks nekā pērn.

Zemnieki gan saglabā optimismu un cer, ka visu izaudzēto izdosies novākt.

Vērtējot ziemāju novākšanu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa uzsver, ka uz lielām ražām šogad nevar cerēt. Ziemas kviešu vidējais iekūlums šobrīd ir 3,1 t/ha, kas ir par 15 % mazāks nekā pērn. Ņemot vērā šā brīža agrometeoroloģiskos apstākļus un ne visai iepriecinošās prognozes, speciāliste uzskata - būtu labi, ja izdotos novākt visu izaudzēto. Vidējais rudzu ievākums ir 2,7 t/ha jeb par 10 % mazāk nekā pērn, bet ziemas miežu - 2,5 t/ha un attiecīgi par 12 % zemāks.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Ja par uzvarētāju netiek atzīts vienīgā pretendenta CAF iesniegtais piedāvājums par jaunu pasažieru vilcienu piegādi, tad ES līdzfinasējums teju 100 milj. Ls var tikt zaudēts.

Tādu iespēju netieši atzina a/s Pasažieru vilciens valdes priekssēdētājs Nils Freivalds. Viņš uzsvēra, ka nevēlas iesaistīties nekādās spekulācijās. Konkursa komisija mēneša laikā izvērtēs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), iesniegto piedāvājumu, un, ja tas būs atbilstošs, tad jau šoruden tiktu parakstīts atbilstošs līgums. «Šobrīd piedāvājums tiek vērtēts,» tā uz jautājumu, kas notiks tad, ja iesniegtais vienīgā pretendenta piedāvājums nebūs atbilstošs konkursa prasībām, atbild N. Freivalds.

Vienlaikus a/s Pasažieru vilciens vadītājs atzīst, ka vairs nav laika rezervju, kas būtu nepieciešamas visu iepirkuma procedūru īstenošanai, gadījumā, ja nāktos atkārtoti sludināt konkursu, nezaudējot ES piešķirtos teju 100 milj. Ls. «Šādā gadījumā ES naudu apgūt nevarēsim un vilcienu piegādes līdz 2015. gada nogalei nebūs iespējams īstenot,» tā N. Freivalds. Viņš gan uzsver, ka a/s Pasažieru vilciens otrajai– izšķirošajai kārtai kvalificēja visus trīs pirmās kārtas pretendentus – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice), tāpēc nevar uzskatīt, ka iespēju nebija, kaut arī otrās kārtas piedāvājumu iesniedza tikai viena kompānija – CAF.

Daļa eksportējošajiem uzņēmumiem Valsts ieņēmumu dienests jau vairākus mēnešus nepamatoti neveic PVN atmaksu – ar līdzīgam problēmām Latvijas uzņēmumi cīnās jau vairākus gadus, likumos tiek veiktas dažādas izmaiņas, tiek piesolīta ātrāka PVN atmaksa.

Daļā nozaru šī problēma ir strauji uzlabojusies, tomēr atsevišķo gadījumos vēl lec ārā vecie VID niķi, kas šoreiz skar eksportētājus. Situācija, pēc DB uzrunāto uzņēmēju pieļautā, saistīta ar nepieciešamību izpildīt nodokļu ieņēmumu plānu, ko var izdarīt reizē ar ieņēmumu palielināšanu kavējot atmaksas.

Kādam jāatņem 30 miljoni

Jā tiks ieņemts lēmums par pensiju indeksāciju, izglītībai, veselības aprūpei vai drošībai būs jāatņem 30 milj. Ls, tā Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs.

ES fondi

Jaunais ES fondu piedāvājums netaisns

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Ekonomiski pamatotam, labi izstrādātam atjaunojamo energoresursu projektam nav lielu problēmu finansējuma piesaistē.

«Pret šo nozari finansētājiem aizspriedumu nav, jo enerģētikas projekti ir pievilcīgi ar savu stabilo naudas plūsmu. Iespaids par to, ka bankas daudziem atjaunojamās enerģijas (AER) staciju projektiem atsaka, visticamāk, saistīts ar to, ka šī nozare pašlaik ir topā. Diemžēl vienlaikus tas saistīts arī ar to, ka daudzi dēvējas par enerģētikas ekspertiem un atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem, lai gan tādi nav. Ar zaļo staciju projektiem ir izveidojies līdzīgs burbulis kā savulaik ar nekustamo īpašumu, protams, ka šādus nenopietnus projektus bankas atsaka finansēt,» sacīja riska kapitāla investīciju uzņēmuma BaltCap investīciju direktors Mārtiņš Jaunarājs. Viņa fonds ir izskatījis vairākus AER staciju projektus. «Ja bankas finansē 50-70%, tad mūsu fonds varētu finansēt atlikušo AER projekta daļu, kļūstot par šī projekta līdzīpašnieku. Tomēr ir pieredzēti gadījumi, kad labi izstrādātu AER projektu uzreiz pilnībā nopērk stratēģiskais investors,» tā M. Jaunarājs. AER staciju projektu vājā vieta nereti ir tā, ka efektīva siltuma izmantošana koģenerācijas stacijām nereti ir aiz matiem pievilkta, mēdz izvēlēties šaubīgas tehnoloģijas.

Vienu no lielākajiem augļu un dārzeņu pārstrādātajiem SIA Spilva šogad būtiski ietekmējis dramatisks izejvielu kāpums. Spilvas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Pārtikas Uzņēmumu Federācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena uzskata, ka izmaksu optimizācija jau sasniegusi galējo robežu. Viņasprāt, pircējiem vairāk jāsolidarizējas ar vietējiem ražotājiem, pērkot vietējo preci.

Jautāta, kā izejvielu cenu kāpums ir ietekmējis Spilvu, viņa norāda: «Ietekme ir, un gada beigās bijām spiesti palielināt cenas tiem produktiem, ko skāris būtisks izejvielu cenu kāpums. Eļļai cenas augušas gandrīz dubultā, bet majonēze satur ap 60-70% eļļas, līdz ar to cenas bija jāmaina. Arī daudzām ogām un augļiem cenas kāpa sausuma un sliktās ražas dēļ, piemēram, brūklenes sadārdzinājās no 1,30 līdz 2,30 Ls, un prognozes liecina, ka tās varētu augt līdz 3 Ls/kg. Arī stikla taras cena augs par 4-5%, kakao cenas trīskāršojušās. Visvairāk mūs skāra situācija ar mārrutkiem, jo vasara bija sausa un karsta, un mārrutku saknes Latvijā neizauga; esam nopirkuši visu no Latvijas zemniekiem, bet tagad, pērkot no Vācijas, cena ir dubultojusies.»

Par administratoriem sūdzas arvien vairāk, pieaug arī to gadījumu skaits, kad administratoru atceļ no amata.

Pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu par 65% pieaudzis sūdzību skaits Maksātnespējas administrācijā (MNA) par konkrētu maksātnespējīgo uzņēmumu administratoru darbību.

Audzēs izmaksas laukos

Dīzeļdegvielas aplikšana ar minimālu akcīzes nodokli radīs papildu izdevumus zemniekiem.

PR&Reklāma

Tas nav tas pats, kas nopirkt zīmuli

Komunikācijas pakalpojumu sniedzēji nemierā ar neprofesionāli organizētiem publiskajiem iepirkumiem.

Pasaule

Krīzē popularitāti nezaudē

Lielo ātrās ēdināšanas ķēžu bizness plaucis krīzes laikā un turpina plaukt joprojām.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā, kas mazina zemnieku konkurētspēju.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

Divkāršs slogs

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro: «Darbības, kad z/s, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, pārskaita naudas līdzekļus no z/s konta uz īpašnieka privāto kontu, pēc VID skaidrojuma, tiek uzskatītas kā juridiskas personas maksātāja izmaksa fiziskai personai - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājai. Līdz ar to, pēc šī brīža normatīvo aktu skaidrojuma, izriet, ka šai summai tiek piemērota papildus 25% nodokļa likme, kas realitātē zemnieku saimniecību īpašniekiem nozīmē divkāršu nodokļu slogu.» Viņa atgādina, ka zemnieku saimniecība ir specifiska uzņēmējdarbības forma, kur tās īpašnieks par uzņemtajām saistībām atbild ar visu savu mantu. Pēc būtības, starp zemnieku un zemnieku saimniecību liekama vienādības zīme, jo manta ir kopēja. Zemnieku saimniecībām nav statūtu kapitāla, tādēļ ieņēmumu izmaksa īpašniekam netiek definēta kā dividendes, kurām piemēro 10% ienākumu nodokli no kapitāla pieauguma.

Dīzeļdegvielas aplikšana ar minimālu akcīzes nodokli radīs papildu izdevumus zemniekiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Akcīzes ieviešana kontekstā ar energoresursu un citu izmaksu kāpumu sadārdzinās lauksaimnieciskās produkcijas pašizmaksu un mazinās zemnieku konkurētspēju jau Baltijas līmenī, uzskata laikraksta aptaujātie lauksaimnieki.

Līdz šim lauksaimnieku patērētajai dīzeļdegvielai ražošanas vajadzībām akcīzes nodoklis netika piemērots, un, samazinot šo valsts atbalsta pasākumu, budžetā plānots ietaupīt teju divus miljonus latu. Līdzšinējā akcīzes nodokļa atbrīvojuma vietā dīzeļdegvielai Finanšu ministrija (FM) rosinājusi ieviest minimālu likmi - 4,7 sant. par l.

Z/s Jaunsirmēni saimnieks Valdis Dzenis Dienas biznesam norāda, ka tas sadārdzinās ražošanas izmaksas un lauksaimniekiem būs jāveic rūpīgāki aprēķini, lai nebūtu jāstrādā ar zaudējumiem.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Lemberga lietā vienota viedokļa nav

Ekspertiem pretēji viedokļi par to, vai LR Uzņēmumu reģistram būtu jāīsteno Lielbritānijas tiesas lēmums.

Infrastruktūra

Hanzas tuneļa projekts apstiprināts

Rīgas dome apstiprinājusi Hanzas šķērsojuma variantu, kas paredz izbūvēt īso tuneli no Eksporta ielas līdz Ķīpsalai un tad tiltu līdz Daugavgrīvas ielai.

Viedokļi

Aleksandrs Makijenko, IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs: Būtu jāsaprot, ka pensionēšanās vecumu nevar palielināt mūžīgi.

Tirgvedība

Reklāmai jābūt ļoti vienkāršai